Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".
Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.
Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.
Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.
Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.
Pēc "Bior" pārstāves paustā, viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē upju zivju faunu, ir migrācijas šķēršļi, turklāt upes var ietekmēt gan viens individuāls šķērslis, gan vairāku šķēršļu kaskāde.
Pētījumā identificēti pieci visnozīmīgākie zivju migrāciju ietekmējošie šķēršļi, kā arī 53 citi nozīmīgākie individuālie šķēršļi, kuru ietekmes samazināšana dotu vislielāko tūlītējo ieguvumu zivju faunas aizsardzībai. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse no nozīmīgākajiem šķēršļiem ir HES.
Šķēršļu kaskādes ietekmi nosaka pati upe un kaskādē esošo šķēršļu skaits. Novācot pilnīgi visus sateces baseinā esošos šķēršļus, vislielākais ieguvums būtu Daugavā, taču ļoti lielu pienesumu sniegtu visu šķēršļu nojaukšana arī Gaujā, Dienvidsusējā, Bērzē un citās upēs.
Vairākos gadījumos sagaidāmais efekts pēc kāda šķēršļa nojaukšanas vairākkārtīgi palielinātos, ja tiktu nodrošināta zivju migrācija lejpus šī šķēršļa esošajās upēs. Vislielākais ieguvums sagaidāms virs Rīgas HES un citām Daugavas HES esošajās upēs, taču ļoti lieli uzlabojumi ir sagaidāmi, novācot šķēršļu kaskādes arī Tirzā, Amatā un citās upēs. Pētījuma rezultāti ļaus palielināt upju apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, uzsvēra Dimante.
Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondā ir paredzēts speciāls finansējums upju stāvokļa uzlabošanai, un šī projekta rezultāti ļaus upju apsaimniekotājiem izdarīt informētu izvēli un šķēršļu izvākšanu vai citus apsaimniekošanas pasākumus īstenot upēs, kurās šo pasākumu īstenošana sniegs vislielāko pienesumu zivju faunas aizsardzībai.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" ir viens no lielākajiem zinātniskajiem institūtiem Latvijā. Tā Zivju resursu pētniecības departaments veic zivju krājuma novērtēšanu Latvijā un ir iesaistījies vairākos Latvijas un starptautiskajos upju zivju faunas izpētes un aizsardzības projektos.
