Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Rīgas domes vadība kopā ar Satiksmes departamenta amatpersonām iepazinusies ar Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības gaitu. Būvnieku pārstāvji apliecinājuši, ka objektu ekspluatācijā nodos kā plānots - līdz šā gada 31.oktobrim.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 17 miljoni latu.

Dienvidu tilta trešā kārta no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles - Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Dienvidu tilta 3. kārta nodrošinās satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi optimizējot autotransporta plūsmas Rīgā un pilsētas komerczonās. Dienvidu tilta 3. kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima izsludinājis celtniecības projektu vadītāja un celtniecības projektu vadītāja asistenta vakances. Šogad uzņēmums plāno sešu objektu rekonstrukciju, liecina informācija portālā Cv.lv.

«Šogad plānojam rekonstruēt sešus morāli novecojušos Maxima veikalus Latvijā, kuri tika atvērti laika posmā no 2001. gada,» stāstīja J. Beseris. Tiks rekonstruēti - divi XX formāta veikali un četri X formāta veikali. «Veiksim investīcijas iekštelpu remontam un inventāra nomaiņai, lai veikali būtu ērtāki un pievilcīgāki mūsu darbiniekiem un arī klientiem. Investīciju kopējā summa veikalu rekonstrukcijās veidos piecus miljonus eiro,» stāstīja J. Beseris.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris Db.lv skaidroja, ka jaunu darbinieku meklēšana saistīta ar kadru maiņu. «Celtniecības projektu vadītāja pozīcija uzņēmumā ir pastāvīga – projektu vadītājs ikdienā atbild par visdažādāko ar celtniecības procesu saistīto projektu vadīšanu – esošo ēku tehnisko labiekārtošanu, veikalu rekonstrukcijām un jaunu projektu koordinēšanu. Šajā konkrētajā gadījumā vakance izsludināta saistībā ar kadru maiņu,» Db.lv pauda J. Beseris.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Programmas Radi Rīgu ietvaros izstrādāts projekts, kas paredz rekonstruēt Dižozolu ielu Ziepniekkalnā, kā arī veikt apkaimes labiekārtošanas darbus. Šobrīd no Rīgas infrastruktūras fonda piešķirti 167 tūkst. Ls pārbūves skiču, tehniskā projekta, kā arī tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei.

Kopējai projekta īstenošanai plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu. Plānots, ka Dižozolu iela tiks pilnībā pārbūvēta, veidojot to par promenādi ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, ietvi un brauktuvi izvietojot vienā līmenī. Zaļajā zonā tiks iestādīti koki un izveidotas puķudobes un zālieni. Ielas galā, kur tā pieslēdzas Valdeķu ielai, paredzēta jau esošās sabiedriskā transporta pieturvietas labiekārtošana un ielas profila pārbūve, informē Rīgas dome.

Pašreiz nojaukto betona karkasu vietā, kas atradās starp mājām, plānotas jaunas tirdzniecības un pakalpojumu vietas. Ziepniekkalns ir apkaime ar 35 tūkst. iedzīvotāju, kas atbilst vidējas Latvijas pilsētas iedzīvotāju skaitam.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Ziepniekkalnā aizturējuši kādu vīrieti, kurš pēc policijas rīcībā esošās informācijas piegādājis nelegālās cigaretes realizācijai Rīgas Centrāltirgū. Tāpat netālu no centrāltirgus aizturēts vēl viens ar viņu saistīts tirgonis.

VP ENAP darbinieku redzeslokā nonāca kāds 1976.gadā dzimis vīrietis. Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka vīrietis piegādā nelegālās cigaretes tirgotājiem, kas vēlāk tās realizē Rīgas Centrāltirgus teritorijā.

Šā gada 29.janvārī ENAP darbinieki Rīgā, Ziepniekkalnā vīrieti aizturēja brīdī, kad viņš kārtējo reizi gatavoja nelegālo tabakas izstrādājumu sadali starp divām Mercedes Benz markas automašīnām autostāvvietā Ozolciema ielā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka automašīnās kopā bijis 50 600 nelegālo cigarešu. Starp atsavinātajām cigaretēm visvairāk bija Premjer un Winston markas cigaretes, taču netrūka arī citu marku cigaretes – Kiss, NZ, Queen, Fest, Minsk un Bayron.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Latvijas garākās mājas, kas tautā tiek dēvēta arī per Ziepniekkalna Lielo Ķīnas mūri - Rīgā, Ozolciema ielā 18, iedzīvotāji, pirmdienas, 11. septembra, vakarā kuplā skaitā bija sapulcējušies pie savas mājas, lai iepazītos ar Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmu un gūtu priekšstatu par saviem ieguvumiem no ēkas siltināšanas, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai uzsāktu mājas Ozolciema ielā 18 atjaunošanu un siltināšanu, ir nepieciešams, lai par to nobalsotu 2/3 dzīvokļu īpašnieku. Jau tuvākajā laikā RNP Ozolciema ielas 18. nama iedzīvotājiem nosūtīs anketu, ar kuru varēs nobalsot par mājas renovāciju. Ja dzīvokļu īpašnieki būs nobalsojuši par siltināšanu, tiks izstrādāts renovācijas projekts, kuru saskaņos Būvvaldē un iesniegs Altum, lai saņemtu finansējumu no DME programmas.

FOTO: Rosina siltināt Ziepniekkalna Lielo Ķīnas mūri

AS Attīstības finanšu institūcija Altum (Altum) valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmēja, ka šobrīd ir iespēja dabūt dāvinājumu 50% apmērā no Eiropas Savienības fondiem, kas Latvijā līdz 2022. gadam ļaus nosiltināt aptuveni 1030 mājas. Jau vairāk nekā 200 ēku iedzīvotāji ir iesnieguši pieteikumus. Savukārt Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš pastāstīja, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks jau ir iesniegusi pieteikumus par 26 Rīgas māju siltināšanu un veikusi aprēķinus arī par šo māju. Kopējās kompleksās renovācijas izmaksas šai mājai ir aptuveni 4 miljoni eiro, no tiem 50% sedz DME programma.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā, kas, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus, pašlaik stādās “sarkanajā režīmā”.

Jau vēstīts, ka pirmie 15 “Lidl” veikali Latvijā tika atklāti šī gada 7. oktobrī, bet decembra sākumā tiem pievienojās pirmais divstāvīgais “Lidl” metropoles koncepta veikals Rīgā, Teikā.

Ziepniekkalnā top jauns tirdzniecības centrs, nomnieku vidū arī Lidl 

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH Latvia uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā...

Jaunu “Lidl” veikalu atklāšanas Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiks arī 2022. gadā. Ziepniekkalna “Lidl” veikals Valdeķu ielā ir pirmais, kas atrodas ēkā, kas tiek nomāta no tirdzniecības centra attīstītājiem.

“Lidl” savos attīstības plānos ir elastīgs, meklējot labākos risinājumus jaunu veikalu izvietošanai, tai skaitā, slēdzot nomas līgumus ar attīstītājiem. Veikala ēka uzcelta pilnībā ievērojot visus starptautiskos “Lidl” veikalu būvstandartus.

Lai pabeigtu būvniecības darbus pie Bauskas ielas, no 14.oktobra satiksmei tiks slēgta jaunizbūvētā Jāņa Čakstes gatve. Satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai pabeigtu seguma virskārtas izbūvi, informē Rīgas dome.

Šobrīd pilnībā ir atjaunota satiksme pa Bauskas ielas rotācijas apļiem, tādēļ transporta līdzekļu vadītāji, lai nokļūtu plānotajā galamērķī, aicināti izmantot rotācijas apļus un ceļu caur Valdlaučiem.

Līdz ar būvdarbu pabeigšanu, satiksmei tiks atklāta Jāņa Čakstes gatve, kas savienos Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu un veidos tilta maģistrālos pievedceļus Pārdaugavā. Satiksmes mezglā izbūvēti divu līmeņu šķērsojumi – Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas krustojumā un Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas krustojumā.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai (Dienvidu tilta III kārta) būvniecības darbus plānots pabeigt līdz būvsezonas beigām.

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Apstiprināta četru nekustamo īpašumu iegāde, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai - Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai" īstenošanai, informē Rīgas dome.

Pašvaldība iegādāsies nekustamo īpašumu - zemesgabalu daļas Mežkalna ielā 14, Mežkalna ielā 5A, Vienības gatvē 196 un Rītausmas ielā bez numura. Rīgas domes Īpašuma departaments būs atbildīgā iestāde pirkuma procesa nodrošināšanai.

Iegādājamie zemes gabali Jāņa Čakstes gatves izbūvei ir dažāda izmēra - gan ļoti mazi kā zemes gabala Mežkalna ielā 14 daļa, kas ir tikai 14 m², gan lieli kā zemes gabala Vienības gatvē 196 daļa 6528 m² platībā. Tāpat tiks iegādāta nekustamā īpašuma Mežkalna ielā 5A daļa 2679 m² platībā un nekustamā īpašuma Rītausmas ielā daļa 2814 m² platībā.

Šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektēšanu. To veido divas būvniecības kārtas.

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ( BTA) par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 145 665,98 Ls apmērā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), paziņojuši BTA pārstāvji.

Atlīdzība izmaksāta, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar pilnsabiedrību SBRE par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā.

Apdrošināšanas polise paredz segt materiālo vērtību zaudējumus, tostarp zaudējumus par celtniecības darbiem un materiāliem, būvlaukuma aprīkojumu, kā arī segt izdevumus būvgružu novākšanai pēc apdrošināšanas gadījuma, skaidroja BTA pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Rīgas pils rekonstrukcijas darbi bija uzsākti salīdzinoši nesen, objektā vēl nebija veikti vērienīgi materiālie ieguldījumi, kā arī objektā uz vietas neatradās liels daudzums būvniecības materiālu, norāda BTA pārstāvji.

Banku nekustamo īpašumu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto pilnvērtīgas celtniecības kompānijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Mūsējā ir balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus ir pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri,» skaidro būvnieks.

«Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai,» akcentē A. Božē.

Saskaņā ar viņa vārdiem šādos apstākļos, kuri uzskatāmi par «deformētu tirgu», klasiskie projektu attīstītāji uzsvaru liek uz augstu kvalitāti, citādu produktu un pircēju izglītotību.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.