Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.
«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.
Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.
«Vitronic Baltica izmantotās ierīces PoliScan Speed, kas tautā tiek sauktas par fotoradariem, izmanto lāzerskenēšanas LIDAR (Light Detection and Ranging/lokalizācija un attāluma mērīšana ar gaismu) metodi,» stāstīja Gaile. Arī Vitronic mātesuzņēmuma mājaslapā rakstīts, ka visas kompānijas ātruma mērīšanas ierīces izmanto lāzeru tehnoloģiju. Kompānijas pamatbizness uzdots kā «mašīnredze», un uzņēmums ražo virkni risinājumu svītrkodu un dažādu iepakojumu uzrakstu lasīšanai, trīsdimensionālu priekšmetu pārbaudei un cilvēka ķermeņa skenēšanai.
Kā informēja Gaile, uzņēmums ilgtermiņā cer pievērsties citu savu risinājumu izplatīšanai Latvijā. «Kad fotoradaru ieviešana tiks pabeigta, Vitronic Baltica varētu pievērsties arī citu produktu realizācijai Baltijas tirgū. Piemēram, ļoti interesants un pasaulē pieprasīts produkts ir automātiskās numura zīmju nolasīšanas sistēmas (ANPR - Automatic number plate recognition). Tomēr patlaban visi resursi un spēki tiek novirzīti sekmīgai pamatprojekta realizācijai.»
Uzņēmumam Vitronic Baltica fotoradaru ieviešanas projekts pašlaik ir vienīgais Latvijā, kura plānotais ilgums ir pieci gadi, kā to paredz noslēgtais līgums ar Valsts policiju. Patlaban projekts ir ieviešanas posmā, kas nozīmē, ka arī investīcijas pašlaik ir vislielākās. Kopējais investīciju un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu apjoms projekta ietvaros ir aptuveni 11 miljoni latu, ko veido kā pašu iekārtu iegādes un apkopes darbu izmaksas, tā arī nodokļi, personāla darba alga, telpu un autotransporta nomas maksa un citas saimnieciskās darbības izmaksas, skaidroja kompānija.
Vitronic 100% pieder tā dibinātājam vācu inženierim Norbertam Šteinam. Kompānijas apgrozījums 2011.gadā bija 55 miljoni eiro (38,5 miljoni latu). Sīkāka finanšu informācija nav pieejama, jo uzņēmums pieder vienai privātpersonai un netiek kotēts Vācijas vai citas valsts biržā.
Kā ziņots, ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšana izraisījusi satraukumu sabiedrībā un medijos gan saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām, ka tiekot netaisnīgi sodīti, gan par pārmetumiem, ka ierīču uzstādīšana ir pārāk dārga un kavējoties.
Jau ziņots, ka uzņēmums strādā, lai līdz 20.maijam izpildītu savas saistības, taču jau tagad ir skaidrs, ka visus «fotoradarus» nepagūs izvietot. Vitronic Baltic līdz 20.maijam jāuzstāda 110 stacionārie «fotoradari». Līdz 19.aprīlim neviens stacionārais fotoradars vēl nebija uzstādīts. Savukārt ir noslēgusies projekta otrā kārta, un Latvijā strādā 30 uzņēmuma piegādātie pārvietojamie fotoradari, kā arī četri policijas rīcībā esošie. Šie 34 fotoradari kopumā var tikt izvietoti aptuveni 200 vietās.