Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus, varētu atļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka, pagarinot ierobežojumu termiņu, kļūst sarežģītāka situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces, tāpēc Ekonomikas ministrija rosinājusi atļaut strādāt arī tiem tirgotājiem, kuru darbība patlaban klātienē ir ierobežota vai apturēta.

"Ministrija saņem dažādus ieteikumus ar precēm, kuras vajadzētu iekļaut ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstā, bet tas nekad nebūs pilnīgs un sabiedrība būs neapmierināta," stāstīja Vitenbergs, piebilstot, ka valdība kopumā šādu priekšlikumu atbalstījusi, tomēr vēl nav zināms, no kura datuma varētu atļaut strādāt visiem tirgotājiem.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25.janvāra varētu pakāpeniski mīkstināt ierobežojumus pakalpojumu jomās, piemēram, skaistumkopšanā.

Koalīcija šodien ir panākusi vienošanos par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš teica, ka partneri ir vienojušies par Finanšu un Labklājības ministriju izstrādāto vakcinācijas veicināšanas programmu, kas tieši tēmēta uz valsts senioriem. Premjers akcentēja, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vislielākā riska grupa, un šodien panākta vienošanās izmaksās noteiktu naudas summu vairāku mēnešu garumā vakcinētajiem senioriem.

Tas arī sakrītot ar laiku, kad ievērojami pacēlušās energocenas, pauda premjers, piebilstot, ka tas būs atbalsts vecāka gada gājuma iedzīvotājiem ar šo izaicinājumu tikt galā.

Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka atbalsts būs pieejams ziemas aukstajos mēnešos, kad pieaugušas siltuma tarifa izmaksas. Viņš arī informēja, ka šodien panākts atbalsts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam, kurš paredz par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātajām lietotāju grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimņvalstīm.

"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.

"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans, piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".

Ostu reforma Latvijā ir jāturpina, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministra amatam izvirzītais Jānis Vitenbergs (NA).

"Skaidrs, ka ostu reforma ir jāturpina. Ir jāmaina pārvaldības modelis, jāpadara tas mūsdienīgs, sekojot virknei Eiropas lielo ostu piemēram," teica J.Vitenbergs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka turpmākajās diskusijās ir jāiesaista arī pašvaldības un uzņēmēji.

J.Vitenbergs arī atzina, ka uz ostu reformu skatās no saimnieciskās puses, proti, viņu interesē, kādas varētu būt iespējas palielināt pārkrauto kravu apmēru Latvijas ostās.

"Mēs noteikti virzīsim ostu reformu, bet es neizslēdzu, ka tajā varētu būt zināmas izmaiņas," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredzēja būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Partijas "KPV LV" valde 21.aprīlī nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), informē partijas pārstāve Inese Ozoliņa.

Par šo partijas lēmumu 22.aprīlī tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

J.Vitenbergs neplāno pats atstāt amatu un cer uz "KPV LV" izpratni par nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Viņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, līdz šim strādājis godprātīgi un vēlas arī turpmāk strādāt ministra amatā. Ministra ieskatā sarežģītā situācija "KPV LV" iekšienē, kā arī vispārējie apstākļi liecina par to, ka partija var turpināt sekmīgi strādāt sadarbībā ar kādu citu politisko spēku, ko, viņaprāt, apliecinot vakar starp "KPV LV" un NA noslēgtā vienošanās par koordinētām rīcībām ekonomikā un zemkopībā.

"Vitenbergs ekonomikas ministra amatā tika deleģēts no mūsu partijas, tāpēc būtu tikai godprātīgi, ja līdz ar publiskiem paziņojumiem par pievienošanos citai partijai viņš paziņotu par amata atstāšanu. Šādu lēmumu mēs nesagaidījām, tāpēc esam valdē nolēmuši atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata. Šis nebija viegls lēmums, jo līdz šim kā partija esam stāvējuši par cilvēku, kuram ticējām un kuru vienmēr atbalstījām grūtos brīžos un sarežģītu un sabiedrībai nesaprotamu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā," paziņojumā norāda “KPV LV” (“Par Cilvēcīgu Latviju”) valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pieņemot, ka grantiem tiktu pieteikti visi sektorā nodarbinātie, tas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nav zināms, kurā budžeta programmā šie līdzekļi tiks rasti.

Viņš informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem piedāvāt divu pakāpju atbalsta mehānismu darbības atsākšanai - grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem.

Pēc ministra stāstītā, tūrisma nozares komersantiem ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus ir vismaz 77 miljoni eiro un vislielākās problēmas sektoram rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazie un vidējie uzņēmumi, radot negatīvu ietekmi uz aptuveni 40 000 sektorā nodarbināto. Vitenberga priekšlikums ir nodrošināt katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam 300 eiro lielu grantu, kas tiktu izmaksās trīs mēnešus - no 1.jūlija līdz septembra beigām.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Ēdināšanas iestādēs turpmāk pie galdiņiem atrasties varēs līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem, pēc pirmdien notikušās valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Tāpat esot panākta politiskā vienošanās par atsevišķu izklaides pasākumu norises laika pagarināšanu līdz plkst.23, kā arī par to, ka turpmāk zaļajā režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātiem pasākumos ģimenēm tiks nodrošināta iespēja sēdēt blakus.

Vitenbergs sacīja, ka izmaiņas par garāku iespējamo darba laiku attiektos uz pilnīgi visiem komersantiem, kuri pašlaik var strādāt "zaļajā režīmā", bet kuru darba laiks ir ierobežots - gan uz ēdinātājiem, gan veikaliem u.tml.

Vitenbergs atzīmēja, ka paralēli koalīcijas sadarbības sanāksmei atbalsts šiem priekšlikumiem gūts arī ekspertu līmenī Operatīvajā vadības grupā (OVG).

Ekonomikas ministrs pauda, ka par šiem grozījumiem valdība varētu lemt jau otrdien, 7.decembrī.

Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli, kas ļaus strādāt visiem komersantiem, vienlaikus pastiprinot citas prasības, plānots prezentēt valdībai nākamnedēļ, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Jautāts, kad veikalos būs iespējams iegādāties visa veida preces, Vitenbergs pauda cerību, ka tas notiks iespējami drīz.

"Līdz 7.februārim ir spēkā esošais modelis, kad ir iespēja iegādāties ierobežotu preču klāstu. Īstermiņā tas ir nostrādājis, jo uz veikaliem cilvēki iet mazāk," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka esošais modelis var strādāt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, tādējādi sadarbībā ar nozari ir izstrādāts jauns modelis, kuru valdībai plānots prezentēt otrdien, 2.februārī.

"Mūsu modelis neko neatvieglo, mainās šo ierobežojumu piemērošana," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka jaunajā modelī, lai arī atļauts tirgot visa veida preces, virkne prasību ir pastiprinātas. "Līdz ar to nevar būt runa par kaut kādu atvieglojumu ieviešanu - vienkārši mainīsies ierobežojumu modelis," sacīja Vitenbergs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu pārrunāja vakcīnu ražošanas iespējas Latvijā. Tikšanās laikā Vitenbergs norādīja, ka atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķi apvienot spēkus Covid -19 vakcīnu ražošanā, un apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties šajā procesā.

"Latvija ir gatava uzsākt Covid-19 vakcīnu ražošanu. Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid 19, bet arī citu vakcīnu ražošanu," uzsvēra J. Vitenbergs

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā jau ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji - JSC "Grindeks", JSC "Olainfarm" un "Pharmidea", kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu, pamatojoties uz biotehnoloģijām un gēnu terapijas tehnoloģijām attiecībā uz visu vakcīnu veidiem. Potenciāli ir paredzama arī citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem, pieļāva ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Līdz šim inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta atsevišķos uzņēmumos - "Kuldīgas tekstils", "Forevers" un "Līcis-99". Vaicāts, vai, pieaugot saslimstībai uzņēmumos un tādējādi ietekmējot to darbību, uzņēmumiem netiek plānots kāds atbalsta mehānisms, Vitenbergs atbildēja, ka pagaidām šādi mehānismi nav nepieciešami.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs atzina, ka gadījumā, ja situācija uzņēmumos pasliktināsies, Ekonomikas ministrija atbalsta iespējas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā meklēs iespējas šiem uzņēmumiem palīdzēt.

Vitenbergs arī atgādināja, ka joprojām ir spēkā virkne pavasarī ieviestu atbalsta pasākumu uzņēmumiem.

Tāpat ekonomikas ministrs aicināja uzņēmumos stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, piebilstot, ka augsti saslimšanas riski ir tieši ražojošajos uzņēmumos.

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.

Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi,...

"Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums "Latvenergo" domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Ārkārtējās situācijas laikā konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē pret Covid-19 izplatību vērstie ierobežojumi, būs iespējama nodokļu atlikšana, pieejams atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētās darba algas, atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Konceptuāla vienošanās par konkrētajiem atbalsta mehānismiem panākta ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītāja darba grupā.

Tāpat plānots, ka vakcinētiem darbiniekiem slimības lapas valsts apmaksātu, sākot ar pirmo dienu, lai darbinieki ar Covid-19 simptomiem varētu palikt mājās un nepieciešamības gadījumā arī veikt testu.

Vienlaikus darba grupā no uzņēmēju organizācijām saņemti signāli, ka pašlaik varētu iztikt bez dīkstāves pabalstiem.

Vitenbergs skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien uz darba grupu nākusi ar sagatavotu analīzi par to, kuras nozares ierobežojumu iespaidā nevar strādāt vispār un kuras ir ierobežotas daļēji.

Valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

Ekonomikas ministrija (EM) varētu rosināt atgriezties pie dīkstāves pabalstu izmaksas Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbiniekiem, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka patlaban piedzīvojam Covid-19 pandēmijas otro vilni, turklāt infekcijas izplatības dēļ tiek paralizēts uzņēmumu darbs. Kā piemēru Vitenbergs minēja Covid-19 izplatību uzņēmumos "Kuldīgas tekstils" un "Līcis-99".

Pēc ekonomikas ministra teiktā, ja Covid-19 izplatības dēļ atkal nāksies domāt par atbalsta mehānismiem uzņēmumiem, EM rosinās ieviest dīkstāves pabalstus, bet par to vēl esot jāpārliecina koalīcijas partneri.

Vitenbergs informēja, ka EM patlaban gatavo informatīvu ziņojumu par situāciju uzņēmējdarbības vidē, kas nākamnedēļ tiks prezentēts koalīcijas partneriem.

Vaicāts par līdzekļiem, kādus varētu novirzīt uzņēmēju atbalstam, Vitenbergs norādīja, ka patlaban pieejamā summa ir 15 miljoni eiro, kas tiks pārdalīti no eksporta atbalsta programmas.

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā, aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas principus.

EM priekšlikums paredz pirmajā solī atļaut ēdinātājiem sniegt pakalpojumus ārā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tostarp pie viena galdiņa varētu atrasties četri cilvēki no divām mājsaimniecībām, galdiņi tiktu norobežoti, kā arī pēc katras apkalpošanas reizes dezinficēti.

Vitenbergs norādīja, ka valdībā par šo priekšlikumu jau iepriekš bijušas diskusijas, tomēr vēl nav panākta vienošanās, jo, pirms atļaut ēdināšanu ārā, ir svarīgi saprast, vai epidemioloģiskā situācija to pieļautu.

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.