Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Francijā no trešdienas atkal atļauts pusdienot kafejnīcu un restorānu iekštelpās, bet nakts komandantstunda sāksies plkst.23., nevis plkst.21, kā līdz šim.

Francijā no 19.maija darbu vairākos posmos atsāka kafejnīcas, restorāni, kinoteātri, citas kultūras iestādes un uzņēmumi, kas bija spiesti savu darbību apturēt Covid-19 pandēmijas dēļ.

No trešdienas mīkstināti ierobežojumi kultūras iestādēm, kas arī durvis vēra 19.maijā.

Kafejnīcām un restorāniem no 19.maija bija atvērtas terases, bet telpās no trešdienas atļauts līdz sešiem galdiņiem.

Tāpat no trešdienas Francija atver savas robežas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem.

Tomēr faktiski visā Francijā ārā joprojām obligāti jāvalkā sejas maskas.

30.jūnijā Francija plāno pilnībā atvērt ekonomiku.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Francūzis Bruno Šaperons (Bruno Chaperon), kuram Jelgavā pieder restorāns «La tour de Marie», ir paplašinājis savu biznesu Latvijā, atverot divas «Café Gourmand» konditorejas Rīgā.

Lai gan sākotnēji viņš savu biznesu vadīja, galvenokārt dzīvojot Francijā, tagad pārcēlies uz Latviju pilnībā.

Pārceļoties uz Latviju, francūzis sapratis, ka darbības mērogi jāpaplašina. Šā gada maijā viņam radusies doma, ka jāatver konditoreja un jau jūlija sākumā šī iecere īstenota, atklājot pirmo «Café Gourmand». «Dzīvē viss mainās. No dzīves jāņem tikai labais un jāiet uz priekšu, jādara jaunas lietas,» apņēmīgi saka B. Šaperons.

Sākumā bija plānots, ka tiks atvērta viena konditoreja, taču sanākušas divas - Vienības gatvē un Brīvības ielā. Sākotnēji konditoreja Pārdaugavā tika veidota stratēģiski, jo B. Šaperonam bija svarīgi ērti izbraukāt starp Rīgu un Jelgavu, nestāvot sastrēgumos.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

2016. gada 14. jūlija vakarā Francijas kūrortpilsētā Nicā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 80 cilvēkus un daudzus ievainojot.

Publicējam Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumu:

«Ja atrodaties Nicā un ir nepieciešama konsulārā palīdzība, zvaniet uz Ārlietu ministrijas diennakts tālruni ārkārtas situācijām: +371 26337711, Latvijas vēstniecības Francijā tālruni +33 1 536 458 10 vai +33 1 536 458 16 (dienas laikā) vai arī rakstiet uz e-pastu: [email protected].

Stingri iesakām ievērot īpašu piesardzību un modrību, atrodoties sabiedriskās vietās, tūristu iecienītajos objektos un citviet, kur pulcējas daudz cilvēku.

Tāpat aicinām ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai plāno doties uz Franciju, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Francijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju valstī un Francijas iestāžu norādījumiem. Šobrīd valstī nav noteikti ierobežojumi apmeklēt konkrētas vietas.

Šajā gadā Eiropas Savienības lielākais kviešu audzētājs – Francija – saražos rekordaugstu kviešu ražu – 40,4 miljonus tonnu, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā pērn, atsaucoties uz FranceAgriMer datiem, raksta Bloomberg.

Karstais un sausais laiks jūnijā ir uzlabojis kviešu kvalitāti, tādēļ raža gaidāma liela. Līdz pagājušās nedēļas beigām Francijā bija novākti 99% kviešu, un operatori Senalia un Socomac ziņoja, ka labība tiek vākta lēnāk, jo rezerves ievērojami pieaug.

«Ostas patlaban ir pārpildītas ar kviešiem, un cilvēki tos eksportē,» saka Agritel analītiķe Karolīna Bitone. Viņa paredz, ka Francijā eksporta dinamika šogad varētu būt strauja.

Parīzes Euronext biržā kviešu nākotnes kontrakta cena saruka par 1,1% līdz 179,25 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena divu mēnešu laikā. Šajā gadā šīs izejvielas cena ir sarukusi par 11%.

Google nav jāmaksā Francijas valsts pieprasīts nodokļu parāds 1,115 miljardu eiro apmērā, jo interneta milža Īrijas meitsabiedrība nav apliekama ar nodokļiem Francijā, trešdien nolēma Francijas tiesa.

«Francijas kompānija Google Ireland Limited (GIL) nav apliekama ar nodokļiem Francijā par periodu no 2005. līdz 2010.gadam,» teikts tiesas lēmumā.

Google 2015.gadā samaksāja Francijā uzņēmuma ienākuma nodokli tikai 6,7 miljonu eiro apmērā, jo tās Eiropas meitsabiedrības ienākumi bija reģistrēti zemo nodokļu valstī Īrijā. Šādu iespēju ir izmantojuši arī citi multinacionālie uzņēmumi.

Grupa nodarbina Francijā 700 cilvēkus, bet reklāmas kontrakti tās interneta pārlūkam vai videofailu apmaiņas vietnei YouTube ir parakstīti ar Īrijas meitsabiedrību.

Francijas pieprasītais nodokļu parāds bija tikai viena no vairākām juridiskām problēmām, ar kurām Kalifornijas štatā bāzētā Google ir saskārusies Eiropas Savienībā (ES).

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Nav noslēpums, ka modeļu fotogrāfijas bieži tiek uzlabotas, lai tajās redzamie cilvēki izskatītos labāk nekā patiesībā. No pagājušās nedēļas svētdienas Francijā uz šādām fotogrāfijām būs jāizvieto brīdinājums, ziņo BBC.

«Photographie retouchée» jeb «Rediģēta fotogrāfija» - šāds būs brīdinājums.

Ikvienam, kurš pārkāps jauno noteikumu, draudēs naudas sods 37 500 eiro apmērā vai 30% no reklāmas izveides izmaksām.

Tādējādi Francijas valdība pievērsusies sabiedrības veselības problemātikai - nereāli fotoattēli negatīvi ietekmē gan reklāmas auditorijas fizisko, gan psiholoģisko veselību.

Francija nav pirmā valsts, kas ievieš šādus noteikumus. Piemēram, Izraēla jau to ir izdarījusi.

Pārmērīgs tievums Francijā ir aktuāls problēmjautājums. Desmitiem tūkstošu cilvēku Francijā cieš no anoreksijas un vidējais ķermeņa masas indekss ir zemākais Eiropā.

Francija gatavojas ieviest nodokli Apple un Google produkcijai, lai no gūtajiem ienākumiem finansētu mākslas darbu, filmu un mūzikas radīšanu valstī. Analītiķi pieļauj, ka tas, visticamāk, saasinās attiecības abu tehnoloģijas gigantu un Fransuā Olanda sociālistu valdības starpā.

Šāda nodokļa ieviešana aktuāla kļuvusi pēc tam, kad Francijas tautsaimniecība gada pirmajā ceturksnī piedzīvojusi recesiju. Savukārt Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 0,1%.

Francijas valdība lūgusi mediju magnātam Pjēram Leskuram (Lierre Lescure) atrast veidus, kādos varētu finansēt kultūru ekonomiskas lejupslīdes apstākļos. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem izvirzīts nodoklis 4% apmērā viedtālruņu un planšetdatoru tirdzniecībai – jomai, kurā lielākie spēlētāji ir Google un Apple, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Francijas kultūras ministre Aurēlija Filipeti (Aurelie Filipetti) šādu risinājumu komentēja pozitīvi, norādot, ka tehnoloģiju kompānijām vajadzētu palīdzēt kultūras jomai.