Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Enerģētikas uzņēmums Somijas un Baltijas reģionā “Elenger” pieņēmis lēmumu uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS). Investīciju apjoms sasniegs nepilnus divus miljonus eiro un bateriju sistēma tiks uzstādīta saules parkā Nīcā, netālu no Liepājas, kuru “Elenger” atklāja šogad jūnijā.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās kopējo jaudu 4 megavatus (MW) un 8 megavatstundu (MWh) ietilpību. Ar šādu enerģijas apjomu viens elektroauto spētu veikt 50 000 kilometru garu distanci vai 1 500 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta nepieciešamā elektroenerģija.

“Mūsu mērķis ir dažādot savu enerģijas portfeli, kas ietver arī attīstīt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Šogad vasarā spērām būtisku soli šī mērķa īstenošanā, atklājot savu pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas veiksmīgi nodrošina elektroenerģijas apjomu, kādu patērē ap tūkstotis mājsaimniecību. Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma ļaus “Elenger” vēl veiksmīgāk iekļauties elektroenerģijas tirgū, optimizējot saules elektrostacijas darbu atbilstoši “Nord Pool” biržas cenai, kā arī nodrošinās savu ieguldījumu jaunajā balansēšanas jaudu tirgū, kas sniedz optimālas balansēšanas izmaksas visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Proti, bateriju sistēmas palīdzēs samazināt eletroenerģijas cenas Latvijā, jo tiks uzlādētas saulainā laikā, kad saražotās elektrības apjoms ir lielāks par pieprasījumu, savukārt izlādētas vakaros,” stāsta “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Uz Ārlietu ministriju sarunai par situāciju, kas koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ radusies Eiropā, otrdien uzaicināta Polijas vēstniece Monika Mihališina.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajā medija "Facebook" informēja, ka saistībā ar problēmām uz Vācijas-Polijas robežas ar Latvijas valstspiederīgajiem šodien uz Ārlietu ministriju ir uzaicināta Polijas vēstniece.

"Diemžēl šobrīd nav izdevies rast efektīvu risinājumu, neraugoties uz pūlēm," skaidroja politiķis, piebilstot, ka tiek turpināts strādāt.

Kā ziņots, ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam bija jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrija strādā kopā ar Igauniju un Lietuvu, lai rastu risinājumu Polijas šķērsošanai tranzītā. Rinkēvičs atzina, ka uz Vācijas un Polijas robežas atrodas diezgan daudz ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgo - gan autobusi, gan automašīnas. "Visu dienu esam strādājuši un ceram, ka mums izdosies izveidot iespēju šiem cilvēkiem strauji, neaizkavējoties, šķērsot Poliju. Polijas varasiestādes šo mūsu lūgumu izskata," informēja ministrs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonai Vladislavam Kozakam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem.

Tiesas lēmumu Kozaks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Kā norādīja Čehijas vēstniecībā Latvijā, vēstniecības rīcībā saistībā ar kādiem aizturētiem Čehijas valstspiederīgajiem ir tikai tik daudz informācijas, cik pieejams medijos, tādēļ sīkāk neko komentēt tā nevar. Vēstniecībā skaidroja, ka Kozaks nav sazinājies ar ar to un lūdzis kādu palīdzību.

Vēstniecībā arī norādīja, ka Čehijas valstspiederīgajiem pašiem ir iespēja sazināties ar vēstniecību un lūgt palīdzību, ja personai ir tāda nepieciešamība, tomēr pati vēstniecība ar valstspiederīgajiem nesazinās.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Atbildību par teroraktu Nicā, kura laikā tika noslepkavoti 84 cilvēki uzņēmies islāmistu teroristiskais grupējums Islāma valsts, sestdien paziņojis par «ziņu aģentūru» dēvētais ekstrēmistu organizācijas atzars Amaq.

Amaq citē kādu grupējuma kaujinieku avotu, kurš apgalvojis, ka masu slepkavību Francijā pastrādājis «Islāma valsts kareivis», tādējādi «atsaucoties uz aicinājumu uzbrukt koalīcijas valstu tautām, kas cīnās pret» islāma ekstrēmistiem Sīrijā un Irākā.

Iepriekš kļuva zināms, ka naktī uz sestdienu Francijā aizturētas četras personas, kas saistītas ar tunisieti, kurš ceturtdienas vakarā ar kravas automašīnu ietriecās ļaužu pūlī, kas Nicā vēroja Bastīlijas dienas uguņošanu.

Viens vīrietis aizturēts piektdienas vakarā, bet trīs pārējie - sestdien agri no rīta.

Policijas aizturēšanas kamerā joprojām atrodas arī policistu nošautā slepkavas sieva.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Vīrietis, kas vadīja kravas automašīnu, kura ceturtdienas vakarā Nicā ietriecās pūlī, kas vēroja svētku uguņošanu, ir oficiāli identificēts, piektdien vēsta avoti policijā.

Noziedznieks ir 31 gadu vecs tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis, kura personu apliecinošie dokumenti tika atrasti automašīnā.

Policija vēl nav publiskojusi masu slepkavas vārdu, taču atzinusi, ka viņš dzīvojis Nicā. Avoti tiesībsargāšanas iestādēs stāsta, ka jau iepriekš viņš nonācis policijas uzmanības lokā par sīkiem likumpārkāpumiem.

Kā ziņots, terorists ceturtdienas vakarā ietrieca automašīnu pūlī, kas Nicas Angļu promenādē (Promenade des Anglais) vēroja uguņošanu par godu Bastīlijas dienai.

Saslimstība ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimību Covid-19 apstiprināta arī Vidzemē, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētā informācija.

SPKC ir sagatavojis statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu. Aktuālākā informācija liecina, ka saslimstība ar Covid-19 patlaban nav konstatēta vienīgi Kurzemes reģionā, savukārt Vidzemes reģionā, kur vēl pirms pus nedēļas nebija apstiprināts neviens saslimstības gadījums, tagad tādi ir.

Lielākais pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits arvien ir Rīgā, kam seko Pierīgas reģions.

Pieaugot gadījumu skaitam, SPKC sola datus publicēt Latvijas novadu sadalījumā. Patlaban gan SPKC šādus datus vēl nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvo datu izpaušanas.

Centrā tāpat uzsvēra, ka lielākajā daļā no vietām, kur tiek fiksēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās spectērpos, analīžu rezultāti ir negatīvi.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī konstatēta vēl 25 cilvēkiem, tādējādi kopumā Latvijā ar šo slimību inficēti 111 pacienti, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Iepriekšējā diennaktī veikti 528 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 3205 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta visā Latvijas teritorijā. Visvairāk saslimušo reģistrēts Rīgā. No piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Pēdējā diennaktī lielākais Covid-19 konstatēto gadījumu skaits pieaudzis par teju trešdaļu, kopumā 15 jauni pacienti, kamēr valstī patlaban 49 konstatēts Covid-19, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pēdējā diennaktī izmeklēti 391 pacienti uz Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā izmeklēti 1538 pacienti.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis klāstīja, ka šāds pieaugums neesot vērtējams kā īpaši straujš, proti, tas bijis sagaidāms pieaugums, jo vīruss izplatās.

Infektologs prognozēja, ka saslimušo skaits tiešām pieaugs ar katru dienu, un efektu distancēšanās pasākumiem varētu just tikai pēc aptuveni piecām dienām, jo slimības inkubācijas periods ir ilgs. Dumpis norādīja, ka efekts būtu ne vien tas, ka jaunu gadījumu skaits samazinātos, bet arī tas, ja inficēšanās nepieaugs ģeometriskā progresijā.

Kā uzsvēra speciālists, jāņem vērā, ka daudzi tautieši pēdējās dienās ir ieradušies Latvijā ar lidmašīnām, un patlaban vēl tiek vai tiks testēti. Pārbaudot šos cilvēkus, sagaidāms, ka noteikti atklāsies vairāki desmiti vai pat simti pacientu, kas vēl atrodas inkubācijas periodā, domā Dumpis.

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta vēl 15 cilvēkiem, tādējādi kopumā saslimušo skaits sasniedzis 86, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Aizvadītājā diennaktī veikti 533 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā veikti 2 677 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Jau ziņots, ka no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 10.janvārī, noslēdza darbu pie Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR), informē Saeimas Preses dienests.

Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.

Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību vienojušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.

Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR).

Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.

Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.

Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

No Apvienotās Karalistes pirmdien ieradušos valstspiederīgos pašizolācijā izvietos viesnīcā "Rixwell Elefant Hotel", aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš stāstīja, ka "Rixwell Elefant Hotel" patlaban ir vienīgā viesnīca, ar kuru LIAA noslēgusi līgumu par pašizolācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Šajā viesnīcā pieejams 71 numuriņš.

Tāpat Rožkalns atzina, ka patlaban norit darbs ar vēl dažām viesnīcām, kuras būtu gatavas nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus.

Pēc LIAA direktora prognozēm, no otrdienas, 29.decembra, pašizolācijas iespēja varētu būt pieejama kopumā piecās viesnīcās.

LETA jau vēstīja, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu, lai fiziskām personām nodrošinātu pašizolācijas iespējas. Atbalsta saņēmējs varēs izvēlēties sev piemērotāko tūristu mītni no LIAA mājaslapā pieejamā mītņu saraksta, kuras pirms tam būs saņēmušas Veselības inspekcijas atzinumu. Atbalsts būs pieejams arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriezīsies Latvijā repatriācijas kārtībā no Apvienotās Karalistes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgā, 15. jūnijā, tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu (Lord Martin Callanan), lai pārrunātu aktuālos Brexit jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

E. Rinkēvičs pauda bažas, ka šobrīd atlicis mazāk kā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES datumam, kas ir 2019. gada 29. marts. «Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.

Šodien valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju, informē Satiksmes ministrija.

Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja.

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu  

Pēc Latvijas valdības lēmuma, sākot ar 15. maiju, atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus...

Valdība šodien tāpat lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Ecolines atsāks autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām 

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu...

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15.maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēma savu nostāju likumdevēju sarunām par vakcinācijas sertifikātu, kas atjaunotu tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropā pandēmijas laikā, prasot mainīt ierosinātā dokumenta nosaukumu uz "Eiropas Savienības (ES) Covid-19 sertifikātu", noraidot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu to saukt par "digitālo zaļo sertifikātu".

Deputāti norādīja, ka sertifikāts jāuzskata par pagaidu dokumentu un tam vajadzētu būt spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Dokuments, kas varētu būt digitālā vai papīra formātā, apliecinātu, ka persona ir vakcinēta pret jauno koronavīrusu, vai arī, ka viņai ir nesens negatīvs testa rezultāts, vai arī, ka ir atguvusies no infekcijas. Tomēr ES Covid-19 sertifikāti nedrīkst kalpot kā ceļošanas dokuments vai kļūt par priekšnoteikumu, lai izmantotu tiesības uz brīvu pārvietošanos, uzsvēra deputāti.Tiesību akta priekšlikums attiecībā uz ES valstspiederīgajiem tika apstiprināts ar 540 balsīm par, 119 pret un 31 atturoties, savukārt priekšlikums par trešo valstu valstspiederīgajiem tika pieņemts ar 540 balsīm par, 80 pret un 70 atturoties.

Turcijas lielākās pilsētas Stambulas Ataturka lidostā otrdienas vakarā uzspridzinoties trīs teroristiem pašnāvniekiem un teroristu sarīkotajā apšaudē nogalināti 36 cilvēki, to vidū arī ārzemnieki, bet 136 ievainoti, un Turcijas amatpersonas pieļauj, ka teroraktu varētu būt sarīkojis džihādistu grupējums Islāma valsts.

Pagaidām par teroraktu neviens nav uzņēmies atbildību.

Nav ziņu, ka bojāgājušo vai ievainoto vidū ir Latvijas pilsoņi.

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims, kurš ieradās notikuma vietā, žurnālistiem teica, ka uzbrucēji ieradušies taksometrā, un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrukumā vainojams grupējums Islāma valsts.

«Sākotnējie pierādījumi liecina par "Daesh» [Islāma valsti], sacīja Jildirims. Teroraktus Turcijā mēdz rīkot arī kurdu separātisti.

Pagaidām Turcijas amatpersonas nav sniegušas informāciju par nogalināto ārzemnieku pilsonību.

Turcijas mediji vēsta, ka teroristi taksometrā ieradušies pie starptautiskā termināļa ieejas, vispirms atklājuši uguni no Kalašņikova automāta un pēc tam uzspridzinājušies. Sociālajos tīklos izplatītajos videonovērošanas kameru ierakstos redzams, ka notiek sprādziens pie termināļa ieejas, bet vēl viens uzbrucējs, kas ģērbies melnā, ieskrien termināļa ēkā, domājams, pēc policijas lodes trāpījuma nokrīt, un uzspridzinās.

Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas centrā sestdienas vakarā notika terorakts, kurā nogalināti septiņi upuri, un policija nošāvusi visus trīs uzbrucējus, svētdien paziņoja Londonas policija.

Uzbrukuma sākumā uz Londonas tilta mikroautobuss sabrauca gājējus. Pēc tam no mikroautobusa izlēca trīs vīrieši, kas iebruka tirgū Borough Market šī tilta dienvidu galā un tur sadūra cilvēkus.

Londonas policija uzskata, ka ir nošāvusi visus uzbrucējus, kas bija uzvilkuši spridzekļu vestu imitācijas. Bruņoti policisti nošāva trīs aizdomās turētos astoņu minūšu laikā pēc pirmā zvana ārkārtas situāciju dienestiem.

Londonas Ātrās palīdzības dienests pavēstīja, ka uzbrukumos uz Londonas tilta un tirgū ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Londonas slimnīcās.

«Mēs arī esam snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem notikuma vietā, kas guvuši mazāk nopietnus ievainojumus,» sacīja dienesta direktora palīgs Pīters Rodss.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka izbeigs pasaulē populāro «zaļo karšu» jeb pastāvīgās uzturēšanās atļauju loteriju.

Teroraktu Ņujorkā Manhetenā otrdien sarīkojušais Uzbekistānas pilsonis Saifullo Saipovs, kurš nogalināja astoņus cilvēkus, ASV bija ieradies šīs programmas ietvaros.

«Es sāku procesu loterijas programmas izbeigšanai,» reportieriem pavēstīja Tramps.

1990.gadā sāktās programmas ietvaros katru gadu tiek izlozēti 50 000 «zaļo karšu».

Teroraktu sarīkojušais 29 gadus vecais Saipovs ASV legāli ieceļoja 2010.gadā.

Saipovs otrdien uz velosipēdistu celiņa Lejas Manhetenā ar auto notrieca vairākus gājējus un velosipēdistus, vismaz astoņus cilvēkus nogalinot un 11 ievainojot.

Policija Saipovu sašāva vēderā, tomēr viņš, pēc visa spriežot, izdzīvos.