Jaunākais izdevums

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Jau 2010. gadā Rīgas dome akceptēja detālplānojumu teritorijai starp Rūpniecības ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas ielu. Tas tika izstrādāts pēc SIA D.A.K. Nami ierosinājuma. Detālplānojums nosaka, ka kvartālā gar Rūpniecības ielu atļauta jaukta tipa apbūve ar dzīvojamo funkciju, bet tuvāk Katrīnas ielai – publiska apbūve. Jauktas apbūves teritorijas detālplānojuma robežās ir teritorijas, kur primārā izmantošana ir daudzdzīvokļu māju, komerciāla rakstura objektu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība. Daudzfunkcionālās ēkās publiski pieejamās telpas izvietos ēku pirmajos stāvos.

Rāmis jau uzlikts

Savukārt publiskās apbūves teritorija paredzēta apbūvei, kas saistīta ar publiskām, sabiedriskām vai sociālām funkcijām, piemēram, valsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes vai citas līdzīgas nekomerciālas iestādes. Ap turpat netālu esošo Viesturdārza dīķi tiek saglabāta apstādījumu teritorija. Lai gan arhitektoniskā vīzija kvartāla apbūvei vēl nav, A. Kovaļčuks norāda, ka detālplānojums jau «uzliek rāmi» gaidāmajai apbūvei, proti, dzīvojamajai un komercapbūvei. Jāatgādina, ka vēl 2007. gadā DB rakstīja par RBSSKALS plāniem attīstīt Viesturdārza apkārtni. Kvartālā Rūpniecības un Pētersalas ielu rajonā, aptuveni tur, kur tobrīd atradās sporta klubs Reaktors, attīstītājs vēlējās apvienot mājokļus, birojus, veikaliņus, kafejnīcas un viesnīcas. Tāpat tur varētu tapt SPA, baseins un sporta klubs, tiktu veidoti pagalmi, centrālais laukums, ielas, kas uz to ved, tolaik ziņoja DB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ziemeļkoreja apstiprina kodolreaktora darbības atsākšanu

LETA--AFP,15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja otrdien apstiprinājusi, ka Jonbjonas kodolreaktors atsācis darboties normālā režīmā, pastiprinot bažas, ka Phenjana plāno nākammēnes palaist tālas darbības rādiusa raķeti.

Jonbjonas reaktors ir galvenais avots, kas var nodrošināt Ziemeļkoreju ar atomieroču ražošanā izmantojamu plutoniju.

Ziemeļkorejas Atomenerģijas institūta direktors intervijā valsts oficiālajai ziņu aģentūrai KCNA paziņoja, ka Jonbjonas kodolobjekts, tostarp piecu megavatu reaktors atsācis darboties normālā režīmā.

Jonbjonas reaktors tika apturēts 2007.gadā atbilstoši līgumam, kas tika panākts sešu pušu sarunās par Korejas kodolatbruņošanu. Tomēr pēc pēdējā kodolizmēģinājuma 2013.gadā Ziemeļkoreja sāka to atjaunot.

Eksperti uzskata, ka šis reaktors var saražot aptuveni sešus kilogramus plutonija gadā, ar ko pietiek vienai atombumbai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām nedēļām darbu sācis jauns sporta un fitnesa klubs Reaktors.

Kā informēja kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte, pēc 15 gadu ilgās darbības Rūpniecības ielā Reaktoram bija pienācis laiks pārmaiņām. Iepriekšējo telpu īpašnieks plāno nojaukt objektu Rūpniecības ielā 27. Kā plusu viņa min to, ka jaunās telpas ir vizuāli pievilcīgākas.

Jautāta, cik lielas investīcijas ieguldītas jaunā kluba izveidē un kas prasījis vislielākos ieguldījumus, A. Viškinte biznesa portālam db.lv stāstīja: «300 000 eiro. Ventilācijas sistēmas un telpu pielāgošana profesionālajām vajadzībām - profesionālie grīdas segumi.» Lai atvērtu jauno klubu aizņēmums nav ņemts, izmantoti pašu līdzekļi. Ieguldītos līdzekļus plānots atpelnīt 5 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā naktī uz svētdienu nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors, kas būs trešais reaktors Olkiluoto atomelektrostacijā (AES) un nodrošinās aptuveni 14% no Somijas pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmums "Teollisuuden Voima" (TVO) cer, ka jaunais reaktors samazinās nepieciešamību pēc elektroenerģijas importa no Norvēģijas un Zviedrijas.

Plānots, ka jaunais reaktors darbosies vismaz 60 gadus un stabilizēs elektroenerģijas cenas, kā arī spēlēs nozīmīgu lomu Somijas pārejā uz zaļāku enerģiju.

Reaktora jauda ir 1,6 gigavati. Tā būvniecība sākās 2005.gadā. Sākotnēji bija plānots, ka tas tiks atklāts 2009.gadā, bet dažādu tehnisku problēmu dēļ būvniecība tika vairākkārt atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Dr. Agris Auce,10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāju Anniju Viškinti

Lelde Petrāne,12.12.2014

Santorini, Grieķijā 2014. gada augustā. Viena no pasakainākajām vietām, kur esmu viesojusies

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

ABB sadarbosies ar Latvijas iesācējuzņēmumu Adaplab

Lelde Petrāne,22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma Adaplab Oil&Gas piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Pēc Adaplab patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa ABB Drives Innovation Challange finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.

«Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,» skaidro Adaplab vadītājs Raivis Ņikitins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis,18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz Černobiļas katastrofas vietu plūst tūristu straumes

Lelde Petrāne,05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas HBO seriāla Černobiļa (Chernobyl) panākumi raisījuši tūristu interesi par 1986. gada kodolavārijas vietu un tās apkārtni.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ekskursija angļu valodā parasti maksā ap 100 ASV dolāriem no personas.

Šogad apritēja 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 tūkstoši cilvēku.

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam, attīstās arī sporta klubu bizness: 2014. gads nesis izmaiņas lielāko klubu dzīvē, izaugsme gaidāma arī šogad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu un faktu, ka daudzi fiziskās pašsajūtas uzlabošanai izvēlas, piemēram, skriešanu, nūjošanu, riteņbraukšanu, konkurence sporta klubu vidū ir liela. Tiesa, ka ne visi sporta klubi konkurences cīņu iztur, palaikam dzirdams arī par kāda slēgšanu, jo, kā saka Latvijas veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Allika, «ar mīnusiem klubs ilgi nevar pastāvēt».

Kā nozīmīgu 2014. gada notikumu E. Allika min īpašnieku maiņu vienā no lielākajiem klubu tīkliem – City Fitness. To no Dānijas pilsoņa Laua Stiga Nīlsena nopirka Igaunijas fitnesa klubu tīkls My Fitness. Tas tiek dēvēts par lielāko tīklu Igaunijā – pērn tam bija desmit klubu –, 2013. gadā tā ieņēmumi bija 4,6 milj. eiro lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijas karaflotes zemūdenē gājuši bojā 14 jūrnieki

LETA--DOŽDJ/AFP/RFE/RL,03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana pasaules tautsaimniecībai var iespert pa dažādām agrāk neparedzētām vai negaidītām vietām, un sevišķi lielas klimatiskās pārmaiņas skar pasaules lielākās ūdenstilpes. Lai cik tas, iespējams, neizklausītos jocīgi, par pasaules okeānu un jūru lielāko kaitēkli dažu gadu laikā strauji kļuvušas medūzas. Tiek ziņots, ka tās ne tikai arvien vairāk vainojamas pie zivju nāves, bet pat bijušas pie vainas vairāku pasaules atomelektrostaciju darbības pātraukšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā medūzu populācijas pieaugums apdraud gan zvejniecības, gan zivjaudzēšanas nozares. Pagājušajā gadā pie Skotijas krastiem medūzas kādā zivjaudzētavā bija atbildīgas gandrīz par pusmiljonu lašu nāvi. Arī citur medūzas aktīvi sadzeļ vai aizsprosto zivju žaunas vai traucē skābekļa piegādi zivjaudzētavu ūdenim, piepilda zvejnieku tīklus utt.

Savukārt pie Zviedrijas Baltijas jūras krastiem medūzas bijušas atbildīgas pat par šīs valsts atomelektrostacijas (AES) reaktora dzesēšanas cauruļu aizsprostošanu (šīs stacijas bieži tiek būvētas pie lielām ūdenstilpēm), kas E.ON konkrētajai stacijai lika uz laiku pārtraukt savu darbību. Līdzīgi AES negadījumi ar medūzām novēroti arī ASV (Kalifornijā reaktors medūzu dēļ bijis slēgts pat divas nedēļas), Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Turklāt viss notiekošais liecina, ka šādi medūzu ordu uzbrukumi pasaules atomelektrostacijām, visticamāk, tikai palielināsies. Kopumā šādi aizsprostojumi nav nekas īpaši jauns, lai gan šādi gadījumi notiek arvien biežāk. Pie medūzu nedarbiem var minēt arī, piemēram, zivju populācijas panīdēšanu Melnajā jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāts jaunais kupols pār avarējušo Černobiļas AES

Zane Atlāce - Bistere,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā oficiāli atklāts par lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais jaunais metāla kupols pār avarējušo Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reaktoru.

Metāla sarkofāgs, kura uzstādīšana tika sākta 2012.gadā, bet izveide kopumā ilga vairāk nekā 20 gadu, ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada katastrofas.

Kupola izveide izmaksāja 1,5 miljardus eiro. Izmaksas sedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izveidots īpašs fonds, kurā savas finanses ieguldīja kopumā 45 valstis. ERAB finansējums ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Tiek lēsts, ka metāla kupols kalpos vismaz 100 gadu. To būvēja Francijas kompāniju Vinci un Bouygues kopuzņēmums Novarka. Salīdzinājumam tiek ziņots, ka ar 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics: Pirmajā pusgadā īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās dekoratīvās kosmētikas segmentam

Žanete Hāka,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zinātnē balstītos jaunos uzņēmumos pēdējā gada laikā investēti divi miljoni eiro

Dienas Bizness,12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnē balstītajos Latvijas jaunajos uzņēmumos pēdējā gada laikā investēti divi miljoni eiro, informē biznesa uzsākšanas platformas Komercializācijas reaktors pārstāvji.

Sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, Komercializācijas reaktorā pēdējo piecu gadu laikā radīti 30 novatoriski uzņēmumi, kuru bizness balstīts uz jaunatklātiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Pirmajos četros Komercializācijas reaktora pastāvēšanas gados jaunajos zinātnes uzņēmumos kopumā investēti aptuveni trīs miljoni eiro, taču pēdējā gada laikā investīcijas bijušas krietni apjomīgākas - aptuveni divi miljoni eiro.

Komercializācijas reaktora pārstāvis Edgars Grants apgalvo, ka Latvija ir ceļā uz pasaules mēroga līderību tehnoloģiju komercializēšanas jomā. Pēdējo piecu gadu laikā apmēram 30 jaunizveidotie novatoriskie uzņēmumi ir radījuši vērtības vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, un to cena strauji turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime,19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosatom varētu atsākt Baltijas AES būvdarbus Kaļiņingradas apgabalā

LETA,12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitsabiedrība Atomprojekt izsludinājusi divus konkursus par Kaļiņingradas apgabalā plānotās Baltijas atomelektrostacijas (AES) teritorijas izpētes darbiem. Kā uzskata Lietuvas eksperti, tas varētu liecināt, ka Rosatom apsver iespējas atsākt apturētos spēkstacijas būvdarbus.

Kā vēsta portāls Kgd.ru, viens konkurss izsludināts par vides radioekoloģiskā monitoringa darbiem AES apkaimē, otrs - par būvlaukuma ģeodinamisko izpēti. Darbus paredzēts finansēt par Rosatom līdzekļiem.

Izdevums arī atgādina, ka Kaļiņingradas apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs pērn augustā atzinis, ka Baltijas AES būvdarbi nenotiek. Pēc viņa teiktā, tam esot «tikai viens vienkāršs iemesls - Eiropas Savienība negrib pirkt elektroenerģiju».

Tomēr gubernators paudis pārliecību, ka AES būvdarbi atsāksies. Tikmēr Baltijas AES direktors Vitālijs Trutņevs iepriekš izteicies, ka direkcija ir gatava apturētos būvdarbus atsākt jebkurā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien aprit 30.gadadiena kopš Černobiļas katastrofas - pēc neveiksmīga eksperimenta atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku.

No tuvējās apkaimes tika evakuēti teju 100 000 cilvēku, puse no kuriem dzīvoja AES darbinieku un viņu ģimeņu izmitināšanai radītajā Pripjatas pilsētā, kas pašlaik pārvērtusies par «spoku pilsētu».

Pašlaik virs avāriju izraisījušā ceturtā kodolreaktora aizvien vēl slejas pēc katastrofas uzbūvētais pagaidu pārsegs. 2010.gadā tur sāka būvēt jaunu pārsegu, ko plānots pabeigt šā gada beigās. Jaunais pārsegs būs 108 metrus augsts, 250 metru plats un 150 metrus garš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES radītā apdraudējuma dēļ Lietuvas pašvaldībām būs jāveido aizsarglīdzekļu krājumi

LETA,06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Lietuvai var radīt Baltkrievijā netālu pie abu valstu robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), pašvaldībām būs jāveido individuālo aizsarglīdzekļu krājumi vienam mēnesim, ziņu aģentūru BNS informējis veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis.

Pēc viņa teiktā, attiecīgus likumprojektus paredzēts iesniegt izskatīšanai Seima rudens sesijā, kas sāksies septembrī. "Pašvaldībām un veselības aprūpes iestādēm būs noteikts uzturēt rezerves vienam mēnesim," norādījis viceministrs. Iepriekš Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks pēc Astravjecas problēmai veltītas slēgtas komitejas sēdes, atsaucoties uz Šešeļģi, informēja žurnālistus, ka saskaņā ar minētajiem likumprojektiem "mums visiem būs vajadzīgas rezerves vismaz mēnesim, gāzmaska, tabletes un ūdens krājumi".

Šešeļģis vēlāk precizēja, ka runa ir par krājumiem, kas jāuztur pašvaldībām, nevis katram iedzīvotājam. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās". Kā trešdien izteicies Gaižausks, Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno spēkstaciju iedarbināt, bet saskaņā ar pašreizējo neoficiālo informāciju tas varētu notikt piektdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti apsveicami, ka likumdevēji ir sākuši rūpēties par jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanu, taču Saeimā izskatīšanai nodotais Jaunuzņēmumu darba atbalsta likums ir orientēts pārāk šauram projektu lokam, uzskata platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā izstrādātā likumprojekta ir precīzi saprotams, ka valsts nolēmusi atbalstīt IT jomas jaunuzņēmumus, kuri nodarbojas ar dažādu programmproduktu, lietotņu izstrādi, taču šāds skatījums ļoti sašaurina attīstības potenciālu un nekādi nepalīdz, piemēram, zinātnisku izstrādņu pārnesei biznesā.

«Nav saprotams, vai šāda izvēle notikusi apzināti, vai arī likumprojekta autori vienkārši nav ņēmuši vērā to, ka jaunuzņēmumi var būt ļoti dažādi: IT, zinātnes, medicīnas un citu augsto tehnoloģiju nozarēs. Jāatgādina, ka ekonomiskie ieguvumi no zinātnes komercializācijas var būt daudzkārt lielāki nekā no IT jaunuzņēmumiem,» skaidro Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercializācijas reaktora paveikto nozarē vērtē pozitīvi, turklāt citas līdzīgas iniciatīvas tirgū nav

«Es augsti vērtēju Komercializācijas reaktora lomu Latvijas zinātnisko startup uzņēmumu jomā. Manuprāt, šis zinātnisko jaunuzņēmumu radīšanas un attīstības modelis Latvijā ir ļoti veiksmīgs un mums ar to ir jālepojas.

Tas, ka organizācija darbojās veiksmīgi, pierāda arī pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas zinātniskā jaunuzņēmuma veiksmes stāsts – Naco Technlogies iegāde no Schaeffler Group puses. Acīmredzami, ka tieši tas, ka Latvijā jau kopš 2009. gada darbojās Komercializācijas reaktors, veicina Latvijas zinātnes komercializāciju, un šajā jomā Latvija ir priekšā saviem Baltijas kaimiņiem,» uzskata Jekaterina Novicka, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Arī Startup Wise Guys powered by Lattelecom izpilddirektore Egita Poļanska pozitīvi vērtē, ka organizācija atbalsta tieši zinātniskos un izpētes jaunuzņēmumus. Viņa pati ir apmeklējusi vienu no Komercializācijas reaktora demo dienām, kur viņu patīkami pārsteidza projektu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru