Zināšanu ekonomikas attīstībā nefinanšu atbalstam no valsts puses ir tikpat liela nozīme kā finanšu instrumentu pieejamībai, turklāt Latvijā nopietni ir jādomā par esošo un topošo uzņēmēju biznesa iemaņu un izglītības stiprināšanu, tika secināts «Events Worth Attending» organizētajā diskusijā.
«Svarīgi veidot uzņēmējdarbības ekosistēmu pēc iespējas efektīvāku. Nevajadzētu tik ļoti koncentrēties tikai uz jaunuzņēmumiem un t.s. «vienradžiem» (uzņēmumiem, kuri nesuši lielu peļņu dibinātājiem un ieguldītājiem), bet ir jādomā arī par pretējo pusi – it kā parastiem, nelieliem uzņēmumiem, kas ir dibināti, piemēram ģimenes vajadzību apmierināšanai. Mēs, protams, visi vēlamies redzēt šos «vienradžus», taču, ja runājam par to, kā vairot labklājību un radīt darba vietas, tad jāatceras arī par vienkāršu kafijas veikaliņu īpašniekiem. Šādiem uzņēmējiem vienkārši vajag pamata zināšanas, kā veidot efektīvu biznesu,» teica Bobs Dorfs, investors un dižpārdokļa «The Startup Owner’s Manual» līdzautors.
Būtisks aspekts jebkuras efektīvas zināšanu ekonomikas ekosistēmas izveidē ir finansējuma pieejamība, it sevišķi jaunuzņēmuma sākotnējās attīstības fāzēs. Turklāt jādomā par privāto investīciju īpatsvara palielināšanu. «Vajadzētu domāt par īpašām nodokļu likmēm jaunuzņēmumiem papildus tām, kas jau šobrīd noteiktas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Saprotu, ka solīts tuvākajos gados nodokļu sistēmā neko nemainīt, taču mēs dzīvojam dinamiskā laikā, tāpēc no izmaiņām un papildinājumiem izvairīties neizdosies,» uzsvēra Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs.
Dorfam piekrita Eglītis, sakot, ka ministrijai ir plāns, ka veicināt moderno risinājumu ieviešanu valsts sektorā, it sevišķi valsts kapitāla sabiedrībās. Viņš minēja, ka pašlaik padomā ir vairāki projekti, kas ietver blokķēžu risinājumus un jaunuzņēmējiem viennozīmīgi būs iespēja demonstrēt savas spējas, kad pienāks laiks. Viņš arī uzsvēra, EM jau ievieš iniciatīvas, lai pielāgotos digitālajam laikmetam, izmaiņām darba spēka tirgū un veicinātu produktivitātes pieaugumu.
Tikmēr Nikolajs Adamovičs akcelerācijas fonda «Komercializācijas reaktors» dibinātājs un vadītājs stāstīja, ka starptautiskajā praksē ir arī citi atbalsta mehānismi. Tā, piemēram, Vācijā, Ziemeļreinas – Vestfālenes federālā zemē kā jaunuzņēmumu ekosistēmas daļa ir pieejamas īpašas start-up stipendijas, kas ļauj uzņēmējiem fokusēties uz biznesa izaugsmi, neraizējoties par ikdienas izdevumiem. Vācieši šim nolūkam novirzīja 26 miljonus eiro, taču, pēc Adamoviča domām, Latvijā šādai iniciatīvai pietiktu ar aptuveni sešiem miljoniem eiro.
Tāpat diskusijā tika uzsvērts, ka būtiska nozīme ir cilvēku iespējām iegūt biznesam nepieciešamās iemaņas.
Ē. Eglītis atklāja, ka plānots vēl lielāku uzmanību pievērst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei, veicinot tehnoloģiju studentu skaita pieaugumu līdz 3000 gadā un virzoties uz datos balstītas ekonomikas izveidošanu.
Runājot par Latvijas nelielajiem izmēriem, «Events Worth Attending» diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tas nav šķērslis, taču tādēļ būtiska ir projektu internacionalizācija un iespēja piekļūt citu reģiona valstu infrastruktūrai. Latvijā nav tādu prototipēšanas iespēju, kādas ir, piemēram, Zviedrijā, taču nez vai tādēļ, lai tai piekļūtu, mūsu uzņēmējiem būtu jāpārtop par «zviedriem». Tā ir problēma, kas būtu risināma.
«Pašlaik Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek attīstīta ideja par spēcīga Digitālo inovāciju centru tīkla izveidi, kas ir viens no EK mērķiem Eiropas rūpniecības digitalizēšanai. Jaunā iniciatīva nodrošinās to, ka ikviens uzņēmums, neatkarīgi no darbības apmēra vai digitālās attīstības pakāpes, varēs izmantot iespējas, ko sniedz digitalizācija. Digitālie inovāciju centri darbosies kā vienas pieturas aģentūras, kas apkalpos uzņēmumus vietējā reģionā un ārpus tā, lai sniegtu atbalstu tiem uzņēmējdarbības digitalizācijā. Jaunā iniciatīva paredz, ka Digitālie inovāciju centri savu darbību uzsāks katrā ES dalībvalstī, sākot ar 2021.gadu un jau šobrīd EM ir uzsākusi sarunas ar potenciālajiem Digitālo inovāciju centru pārvaldītājiem Latvijā,» skaidroja Ē. Eglītis.
«Events Worth Attending» jeb EWA ir izveidota ar mērķi ilgtermiņā attīstīt Latvijā uz zināšanām balstītu ekonomiku, piesaistot pasaules līmeņa ekspertus, lai celtu Latvijas uzņēmēju zināšanu un kvalifikācijas bāzi, un sekmējot augstas pievienotās vērtības jaunuzņēmumu un uzņēmēju vidi.
#1/5
«Events Worth Attending» organizētā diskusija.
#2/5
«Events Worth Attending» organizētā diskusija.
#3/5
Tobijs Mūrs, investīciju fonda «Imprimatur Capital» vadošais partneris.
#4/5
Bobs Dorfs, investors un dižpārdokļa «The Startup Owner’s Manual» līdzautors.
#5/5
Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs.
