Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Pērn Lufthansa uzņēmums Lufthansa Technik apmeklēja Tallinu ar mērķi tur veidot Baltijas valstu gaisa kuģu tehniskās apkopes, remonta un kapitālremonta centru, tomēr tagad vācieši izšķīrušies par labu Latvijai, kompānijas filiāli reģistrējot Rīgā, vēsta Dienas Bizness.

Lufthansa Bombardier Aviation Services filiāle ar 1,3 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta Rīgā. Lufthansa Bombardier Aviation Services (LBAS) pārstāvji DB atzina, ka jaunā tehniskās apkopes stacija Rīgā tiks atklāta šovasar, visticamāk, līdz augusta vidum. No Latvijas puses projektā iesaistījies Baltijas Biznesa aviācijas centrs (BBAC)/ SIA FBO Rīga.

DB jau rakstīja, ka Īrijas zemo cenu aviosabiedrība Ryanair šopavasar savu pirmo bāzi Centrālajā un Austrumeiropā pēc ilgākas izpētes atklāja Kauņā nevis Rīgā, jo Kauņa šim mērķim esot bijusi vispiemērotākā ar labo infrastruktūru un pasažieru skaita pieaugumu. Tomēr arī no idejas par bāzes izvietošanu Rīgā Ryanair neesot pilnībā atteicies.

Lai organizētu Rīgas kultūras galvaspilsētas pasākumus, nodibinājums Rīga 2014 ar sponsoriem meklēs kopīgus mārketinga mērķus, intervijā DB pirmdien skaidroja nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, vēl jāveic daudz organizatorisku darbu. Rīga ir apstiprinājusi savu finansējuma daļu – 5,8 miljonus latu, un jau ir noskaidroti 146 projekti, kas tiks īstenoti.

Projektu organizēšanā pieteikušās visas lielākās valsts organizācijas – muzeji, Opera, Latvijas koncerti, kā arī citi pazīstami pasākumu organizatori. «Runājot par radošajām industrijām, tā ir nopietna mūsu programmas daļa. Gribam šajā procesā apliecināt, ka kultūra nav tikai naudas tērētāja. Apzināti ieguldām katru latu kultūrā, kas nes lielu atdevi. Nauda kultūrai ir ilgtermiņa ieguldījums,» stāsta D. Čivle.

Satiksmes ministrija kā perspektīvāku lidostas Rīga savienojumu redz tramvaju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pēc Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna apstiprināšanas un Valsts prezidenta Valda Zatlera Krievijas vizītes, kurā pārrunāta ātrgaitas dzelzceļa izveide starp Rīgu un Maskavu, atkal aktuāla kļuvusi ideja par pilsētas dzelzceļa izbūvi Rīgā. Prioritārais, pēc Vācijas S-Bahn parauga būvētais, aptuveni 7 kilometrus garais pilsētas dzelzceļa maršruts savienotu Centrālo staciju ar starptautisko lidostu Rīga.

«Šī pašlaik ir vienīgā no sešām potenciālajām pilsētas dzelzceļa līnijām, ko esam apskatījuši un kurā varētu nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti.

Trase iet cauri visiem perspektīvajiem pilsētas attīstības rajoniem, ieskaitot Stradiņa slimnīcas rajonu, Torņakalna jauno centru un LU kompleksu, līdz ar to šis maršruts varētu dabūt nepieciešamo pasažieru skaitu,» DB stāstīja viens no pilsētas dzelzceļa projekta autoriem arhitektu biroja NAMS līdzīpašnieks Sergejs Ņikiforovs.

Pēc tam, kad ASV apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar Ebolas vīrusu, strauji palielinājās to biotehnoloģiju kompāniju akciju cenas, kuras strādā pie medikamentiem cīņai pret vīrusu, liecina MarketWatch dati.

Iespaidīgāko kāpumu piedzīvoja Kanādas uzņēmuma Tekmira Pharmaceuticals akcijas cena – tā pieauga par 24% līdz 26,3 dolāriem. Augustā ASV Pārtikas un medikamentu administrācija sacīja uzņēmumam, ka varētu atļaut izmantot tās izpētes medikamentu TKM-Ebola pacientiem, kas saslimuši ar vīrusu. Medikaments pagaidām ir izstrādes sākuma fāzē, un tiek veidoti klīniskie izmēģinājumi, lai to testētu. Šo medikamentu arī lietoja ASV ārsts Ričards Sakra, kurš nesen tika inficēts ar vīrusu Libērojā, taču pēc atgriešanās ASV un ārstniecības uzsākšanas, atveseļojās.

Straujš kāpums bija BioCryst Pharmaceuticals akcijai – 11% līdz 10,9 dolāriem. Uzņēmums patlaban strādā pie Ebola vīrusa ārstniecības līdzekļa BCX4430 un nesen par to konsultējās ar Pasaules Veselības organizāciju. Tāpat kompānija nesen saņēma papildus valsts finansējumu medikamenta attīstīšanai.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Gaidot ceturtās paaudzes datu pārraides pakalpojumus, operatori jau šobrīd audzē mobilā interneta klientu skaitu.

Latvijā infrastruktūra, kas ļauj iedzīvotājiem piedāvātu mobilo internetu, ir četriem telekomunikāciju operatoriem Latvijas Mobilajam telefonam (LMT), Triatel, kas izmanto CDMA tehnoloģijas, Tele2 un Bite Latvija. Lai gan operatori mobilo internetu piedāvā gandrīz visā Latvijā, ātrgaitas internetu LMT, Tele2 un Bite Latvija tīklā nodrošina tieši trešās paaudzes jeb 3G sniegtās iespējas. Tāpēc šo operatoru klientiem būtisks ir tieši 3G tīkla pārklājums, un tas ir galvenais iemesls kāpēc operatori šobrīd veic 3G tīkla paplašināšanas darbus.

Autodīleru starpā sākusies sīva cīņa par iespējām pārstāvēt Ķīnas autoražotāja Great Wall zīmolu Baltijā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Subaru pārstāvji Ad Rem Auto un Partner Motors arī esot pretendentu pulkā. «Tas ir ne tikai patīkams pārsteigums, bet laba zīme tam, ka Baltijas autotirgotāji redz Great Wall potenciālu. Pagaidām es nevaru nosaukt Baltijas dīleru vārdus, varu minēt tikai to, ka Great Wall tirgotāji atradīsies lielākajās Baltijas pilsētās. Latvijā tā būs Rīga, savukārt Igaunijā bez Tallinas Great Wall tikšot pārstāvēts arī Tartu un Pērnavā, Lietuvā Great Wall pārstāvniecības atradīsies Viļnā un Kauņā, un iespējams vēl kādā pilsētā,» DB atklāja International Motors (Nordic) AB pārstāvis Ringo Rāhumels.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Nacionālā Frekvenču plāna grozījumu dēļ Baltkom izskata iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu, ziņo Dienas Bizness.

Šādu soli juristi izskata, jo Pētera Šmidres vadītais telekomunikāciju uzņēmums Baltkom redz klajus tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā, kas paredz izsolīt šobrīd aizņemto 2500–2690 megahercu diapazonu, lai tajā no 2014.gada 1.janvāra varētu darboties ceturtās paaudzes (4G) bezvadu datu pārraides pakalpojumi.

Jāatgādina, ka tieši šīs visu lielāko telekomunikāciju operatoru «iekārojamās» frekvenču lietošanas tiesības, kas bezvadu internetu ļauj piedāvāt ar ātrumu līdz 100 Mb/sek, līdz 2013.gada nogalei ir Baltkom rīcībā. DB jau rakstīja, ka uzņēmums šīs frekvenču lietošanas tiesības bija paredzējis likt lietā un attīstīt pats savu 4G tīklu Rīgā.

Mājsaimniecības lielveikali Domo plāno iekarot ne tikai Rīgu, cer tirgoties arī aiz Baltijas robežām, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirmais Domo veikals Kuldīgā atvērts pagājušajā gada septembrī. Šogad augustā atvērts nākamais - Kandavā, bet 4. novembrī - Rīgā.

«Tas ir tikai sākums. Nākamgad varētu atvērt vēl divus trīs veikalus - tas gan būs atkarīgs no mūsu kapacitātes, vietas un iespējām noslēgt līgumu,» stāsta Domo tīkla attīstītāja SIA Tendo Management valdes loceklis Valts Brazovskis (attēlā).

Uzņēmuma mērķis ir izveidot mājsaimniecības lietu veikalu tīklu. «Mūsu mērķis nav tikai Latvija, tas ir nedaudz plašāks - Baltija un varbūt pat ārpus tās,» viņš atklājis.

Neskatoties uz paziņojumiem, ka lidosta Rīga nākotnē varētu pārtraukt sadarbību ar zemo cenu aviokompānijām, Ryanair prom no Rīgas netaisās, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rīgas lidostā mēs sagaidām pasažieru skaita pieaugumu - šovasar sagaidīsim Rīgā savu piecmiljono pasažieri. Mēs nekomentējam nekādas spekulācijas par to, ka mēs varētu iet projām no lidostas Rīga, nejūtam arī to, ka mūs kāds no lidostas Rīga mēģinātu izspiest. Mēs attīstām jaunus lidojumu maršrutus, un līdz ar to mums arvien vēl ir interese par šo tirgu,» DB sacīja Ryanair pārdošanas un marketinga izpilddirektore Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs Elina Hakarainena.

Jautāta, vai Ryanair varētu sākt lidojumus no aptuveni 60 kilometrus tālākās Tukuma lidostas, kuru lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse nosaucis kā potenciālu visu lēto aviokompāniju bāzi, E. Hakarainena atbild, ka Ryanair pašlaik ir sarunu procesā ar vairāk nekā 50 dažādām lidostām. «Vēlreiz, mēs nekomentējam nekādas baumas par to, no kādām lidostām mēs varētu vai nevarētu lidot,» viņa piebilst.

Jārēķinās ar kredīta līdzfinansējumu 30 - 40% apjomā, bet t.s. spekulantiem bez stabiliem ienākumiem kredīti nebūs pieejami. Konkrētas bankas pagaidām vēl nav aprēķinājušas iespējamās finansiālās sekas līdz ar jauno maksātnespējas likumu, tomēr pieļauj kredītpolitikas izmaiņas.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītājs Teodors Tverijons nedomā, ka pieņemtais maksātnespējas likums nākotnē ietekmēs kredītu procentu likmes, jo galu galā starp bankām ir konkurence. «Daudz vairāk likmes ietekmē reālā naudas cena,» tā viņš. Savukārt nosacījumus jauniem kredītiem likums gan ietekmēs, tostarp ņemot vērā kaut vai to, ka maksimums, ko varēs atgūt no bankrotējušas fiziskas personas, ir 50% no aizdotās summas.

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.