Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

Energoresursu tirgotājs AS VIRŠI-A noslēdzis 2022. gada periodu, sasniedzot 375,1 milj. eiro lielu konsolidēto nerevidēto apgrozījumu, kas ir par 70% jeb 154,2 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem.

Uzņēmuma konsolidētā nerevidētā neto peļņa sasniedza 10,3 milj. eiro, kas ir par 56% vairāk nekā 2021. gadā.

2022. gadā "Virši" EBITDA rādītājs sasniedza 12,3 milj. eiro , kas ir 27% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rezultātiem.

“Spēcīgā uzņēmuma izaugsme tā tirgus daļās un rentabilitātē liecina, ka aizvadītajā gadā esam spējuši veiksmīgi pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, mērķtiecīgi turpinot īstenot uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu gan paplašinot ‘’Viršu’’ degvielas uzpildes staciju tīklu, gan stiprinot savas pozīcijas enerģētikas tirgū, gan attīstot valsts transporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamus projektus, ” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītājā gadā energoresursu tirgotājs "Virši" (AS "VIRŠI-A" un ar to saistītie grupas uzņēmumi) turpinājis uzņēmuma izaugsmi, gadu noslēdzot ar 5,1 milj. eiro konsolidēto nerevidēto peļņu.

EBITDA jeb uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedzis 13,7 milj. eiro, uzrādot uzņēmuma darbības vēsturē augstāko rezultātu un augot par 11,7% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

"Izaicinošā ģeopolitiskā un ekonomiskā vidē aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja izaugsmi, īstenojot būtiskus projektus gan tīkla paplašināšanā un modernizācijā, gan ar ilgtspēju saistītu projektu realizācijā, kā arī turpinot tirgus daļu palielināšanu degvielas, preču tirdzniecības un enerģētikas segmentos. Kopējais veikto investīciju apjoms pērn sasniedzis 17,5 miljonus eiro, kas ir būtisks ieguldījums uzņēmuma veiksmīgā attīstībā nākotnē," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2023. gada sešos mēnešos ir sasniedzis 162,4 milj. EUR apgrozījumu, kas, neskatoties uz 1. pusgadā tirgū vērojamo degvielas produktu cenu kritumu, ir kāpums par 5% jeb 7,7 milj. EUR, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Pārliecinošu izaugsmes dinamiku sekmēja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija, produktu klāsta dažādošana pārtikas veikalos, kā arī enerģētikas segmenta attīstība.

Paplašinot un modernizējot degvielas uzpildes staciju tīklu, “Virši” investēja teju 6 milj. EUR jaunas stacijas būvniecības uzsākšanā Olainē, trīs staciju pārbūvē Rīgā (Sarkandaugavā un Satekles ielā) un Zīlānos, kā arī divu jaunu “Virši” franšīzes staciju atvēršanā Preiļos un Krāslavā, tādējādi stiprinot savas tirgus pozīcijas jau ar 72 “Virši” zīmola stacijām visā Latvijas teritorijā.

Tirdzniecības segmenta attīstība veicināja “Virši” ērtas iepirkšanās veikalu apgrozījuma pieaugumu par 24,5% jeb 4,5 milj. EUR. Palielinājušies arī degvielas mazumtirdzniecības apjomi – Latvijā gada pirmajos piecos mēnešos tie pieauga par 2,5% pārdoto degvielas tonnu izteiksmē, bet “Virši” koncernā – par 14,5%. Šogad turpināja attīstīties arī “Virši” enerģētikas biznesa segments, sasniedzot 10 milj. EUR apgrozījumu. Tādējādi uzņēmuma pelnītspējas rādītājs (EBITDA) pirmajā pusgadā pret salīdzinošu periodu pērn pieauga par 14,5%, sasniedzot gandrīz 7,6 milj. EUR.

Energoresursu tirdzniecības uzņēmums AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", sācis tirgot elektroenerģiju arī mājsaimniecībām, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klientiem ir iespēja izvēlēties fiksētas cenas vai dinamiskā produkta līgumus, kā arī kādu no diviem "Virši-A" piedāvātajiem komplektiem, elektroenerģijas iegādi savienojot ar izdevīgākām degvielas un veikala piedāvājuma cenām.

Pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, fiksētās cenas līgumos "Virši-A" piedāvātās elektrības cena mājsaimniecībām ir 0,1382 eiro par kilovatstundu (kWh), bet dinamiskā produkta līgumos biržas cenai tiek pievienots tirgotāja uzcenojums 0,0032 eiro apmērā par kWh.

"Pirmos gadus pēc regulēto cenu likvidēšanas 2015.gadā Latvijas mājsaimniecību aktivitāte, izvēloties elektroenerģijas tirgotāju bija zema, taču pēdējo 24 mēnešu laikā iepriekš nepieredzētās tirgus cenas ir likušas piemērotākā tirgotāja izvēlei pievērsties teju ikvienam iedzīvotājam," komentē "Virš-A" enerģētikas segmenta vadītājs Jānis Bethers.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums AS "Virši-A" septembra otrajā pusē plāno sākt elektrības tirdzniecību mājsaimniecībām, piektdien vebinārā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

""Virši-"A" darbiniekiem, kuri ir noslēguši līgumu, produkts jau ir pieejams, viņi jau testē. Informācijas tehnoloģiju ziņā šis ir sarežģīts produkts, bet esam finiša taisnē, un no septembra beigām ikvienam būs pieejams elektrības produkts savai mājsaimniecībai," teica Vība.

Jau ziņots, ka "Virši-A" ir elektroenerģijas tirgotājs kopš 2021.gada 1.jūnija.

Tāpat vēstīts, ka "Virši-A" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 162,373 miljoni eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājās par 43,5% - līdz 3,155 miljoniem eiro. Tostarp koncerna ieņēmumi no enerģētikas pieauga trīs reizes salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 10,039 miljonus eiro.

Durvis apmeklētājiem vēris pirmais “Virši” veikals Tērbatas ielā, Rīgā, kas darbojas ārpus ierastās degvielas uzpildes staciju vides.

Kopumā veikala izveidē tika ieguldīti aptuveni 130 000 eiro.

“Šim konceptam ir liels potenciāls, tāpēc arī turpmāk piedāvāsim arvien jaunas tirdzniecības vietas un risinājumus,” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Līdz ar jauna koncepta veikala atklāšanu, “Virši” paplašina un modernizē arī savu degvielas uzpildes staciju tīklu. Septembra vidū blakus jau esošajai “Virši” automātiskajai degvielas uzpildes stacijai Rīgā, Satekles ielā, tika atklāta no jauna uzbūvēta veikala ēka, savukārt, 22. septembrī modernizētās un plašās veikala telpās darbu atsāka uzpildes stacija Zīlānos.

Savukārt, oktobra beigās pēc pārbūves un modernizācijas tiks atklāta uzpildes stacija “Sarkandaugava”. Pašlaik notiek arī divu jaunu “Virši” degvielas uzpildes staciju būvniecība, kuras atradīsies Olaines tuvumā, kā arī Rīgā, Viskaļu ielā.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", jūnijā atvērs franšīzes degvielas uzpildes stacijas Preiļu novadā un Krāslavā, informē uzņēmumā.

Šobrīd abas degvielas uzpildes stacijas strādā ar "Circle-K" franšīzi.

Kompānijā norāda, ka jauno degvielas uzpildes staciju atvēršana ir solis tuvāk uzņēmuma mērķim līdz 2024.gada beigām palielināt tīklu līdz 80 uzpildes stacijām. Šobrīd "Virši-A" piedāvā pakalpojumus 70 uzpildes stacijās visā Latvijā.

Slēgs Circle K franšīzes DUS Preiļu novadā un Krāslavā 

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" pārtrauc ilggadēju sadarbību ar franšīzes ņēmēju...

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība pauž gandarījumu, ka uzņēmums ir vienojies par abpusēji izdevīgu sadarbības sākšanu ar jaunu franšīzes partneri.

"Līdz šim konkrētajā reģionā nebijām pārstāvēti, tāpēc jaunās stacijas nodrošinās spēcīgu ģeogrāfisko papildinājumu mūsu tīklam," norāda Vība.

Jau ziņots, ka degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" pārtrauc sadarbību ar franšīzes ņēmēju SIA "Vega P", tāpēc no 16.maija Preiļu novada Jaunsaimniekos, bet no 1.jūnija Krāslavā Rīgas ielā slēgs "Circle K" degvielas uzpildes stacijas.

Tāpat vēstīts, ka "Virši-A" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 375,11 miljoni eiro, kas ir par 69,8%% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 55,9% - līdz 10,311 miljoniem eiro. "Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Uzņēmuma akcionāri, pēc "Nasdaq Riga" publiskotās informācijas, 2021.gada beigās bija Jānis Riekstiņš (21,1%), Jānis Rušmanis (20,9%), Ruta Plūme (20,9%), Ilgvars Zuzulis (12,8%) un Andris Priedītis (12,8%). Kompānijas akcijas kopš 2021.gada 11.novembra ir iekļautas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 185,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir 14% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Šo izaugsmi veicināja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija. Pirmajā pusgadā veiktie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro stratēģiski nozīmīgos projektos, lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.

Turpinot tīkla attīstību, pirmajā pusgadā “Virši” kopējie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro (2023. gada pirmajā pusgadā 5,7 milj. eiro), kā rezultātā tika atklātas četras jaunas tirdzniecības vietas – Siguldā, Salaspilī un divas Rīgā, kā arī, lai panāktu mūsdienu energoefektivitātes un klientu servisa prasībām atbilstošu rezultātu, uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā veica būtiskus uzpildes staciju uzlabojumus stacijām Gulbenē, Juglā un Dzelmēs.

Energoresursu tirgotājs un iepirkšanās veikalu tīkls AS “Virši-A” atklājis pilna servisa degvielas uzpildes staciju Olainē (“Ievalti”, Jaunolaine, Olaines pagasts) iepretim jau esošajai “Virši” stacijai.

“Mēs aktīvi sekojam līdzi autobraucēju ikdienas paradumiem un ceļu infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu staciju ģeogrāfisko pārklājumu vietās, kur tas mūsu klientiem ir visnepieciešamākais. Šī būs jau 73. “Virši” spēka stacija, tādējādi turpinot mūsu virzību uz uzņēmuma stratēģisko mērķi, kas paredz līdz 2024. gada beigām nodrošināt vismaz 80 degvielas uzpildes staciju tīkla pārklājumu visā Latvijā,” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Jaunatvērtā stacija Olainē strādās visu diennakti un nodrošinās automātiskās degvielas uzpildes iespējas, populārākos degvielas veidus (95. un 98. markas benzīns, dīzeļdegviela), izlejamo vējstiklu šķidrumu, kā arī plašu dzērienu, uzkodu un auto preču klāstu blakus esošajā “Virši” veikalā.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS "Virši-A" paplašina un modernizē savu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā, teikts kompānijas paziņojum biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā tiek veiktas investīcijas teju 6 miljonu EUR apmērā sešu staciju attīstībā – jaunas stacijas būvniecībai Olainē, trīs staciju pārbūvei, kas atrodas Rīgā un Zīlānos, kā arī divu jaunu “Virši” franšīzes staciju attīstībai Preiļos un Krāslavā, tādējādi stiprinot savas tirgus pozīcijas visā Latvijas teritorijā.

Sekojot līdzi autobraucēju ikdienas paradumiem un ceļa infrastruktūras attīstībai, šonedēļ tiek uzsākta jaunas pilna servisa degvielas uzpildes stacijas būvniecība Olainē, īpašumā "Ievalti", iepretim jau esošajai “Virši” stacijai. Jauno pilna servisa staciju plānots atklāt šī gada septembrī.

Savukārt, vērienīgi pārbūves darbi tiek veikti degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Satekles ielā, Sarkandaugavā, Tvaika ielā, un Zīlānos, Zīlānu ielā, kas ir pilnībā nojauktas un vietā tiks celtas jaunas, energoefektīvas un jaunajiem standartiem atbilstošas stacijas, lai priecētu klientus ar mūsdienīgu telpu dizainu un pilnu pakalpojumu un servisa piedāvājumu.

Turpinot elektroauto uzlādes tīkla attīstību, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” (“Virši”) atklājis jaudīgāko elektroauto uzlādes staciju Rīgas centrā, Satekles ielā.

“Virši Satekle” ir aprīkota ar divām uzlādes stacijām: viena piedāvā īpaši ātru līdz 320 kW uzlādi, kas piecu minūšu laikā ļauj ielādēt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu ar nosacījumu, ka auto spēj pieņemt šo jaudu, savukārt otra – 40 kW piemērota nesteidzīgai uzlādei un spēj nodrošināt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu 40 minūšu laikā.

“Šī ir jau 16. mūsu stacija, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, turklāt jaudīgākā no visām ar iespēju notestēt sava auto uzlādes spējas, lādējoties pie 320 kW CCS spraudņa. Kopumā šobrīd “Virši” nodrošina jau 50 pieslēgvietas visā Latvijā, taču, veicinot šī ilgtspējīgā transporta enerģijas veida pieejamību mūsu valstī, līdz septembrim plānojam paplašināt savu tīklu vēl ar piecām elektrouzlādes stacijām,” saka Anrijs Tukulis “Virši” Ilgtspējas projektu vadītājs.

Pēc vērienīgiem pārbūves darbiem atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS “Virši-A” (“Virši”) degvielas uzpildes stacija (DUS) Sarkandaugavā, Tvaika ielā.

Kopumā stacijas rekonstrukcijā uzņēmums investēja 1,5 miljonus eiro, veicot jaunas ēkas būvniecību, degvielas tvertņu nomaiņu, kā arī stacijas teritorijas modernizāciju.

“Jaunā Sarkandaugavas pārvada atklāšana un tai sekojošā transporta plūsmas palielināšanās rosināja mūs veikt būtisku mūsu Sarkandaugavas stacijas pārbūvi. Pēc pusgadu ilgiem darbiem savas durvis autobraucējiem vērusi vēl viena moderna, energoefektīva un klientu ērtībām pielāgota Viršu spēka stacija. Pašlaik aktīvi turpinām tīkla paplašināšanas darbus arī citās vietās Rīgā un Pierīgā. Pavisam nesen atklājām jaunu staciju pie Olaines, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunu staciju Viskaļu ielā Rīgā, savukārt novembrī un decembrī tiek sākts būvniecības process jaunām stacijām Siguldā, kā arī Salaspils tuvumā,” norāda Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A 2024.gada pavasarī plāno uzsākt darbību Lietuvā.

Pirmā "Virši" degvielas uzpildes stacija Lietuvā atradīsies valsts dienvidos uz A5 šosejas netālu no Marijampoles pilsētas.

"Esam gandarīti turpināt uzņēmuma straujās izaugsmes stāstu arī ārpus Latvijas robežām. Lietuvas tirgus mums ir būtisks, jo redzam, ka tas ir nozīmīgs gan mūsu biznesa, gan privātā segmenta klientiem. Šis ir mūsu pirmais solis ārpus Latvijas tirgus un esam pārliecināti, ka ar mūsu pieredzi un kvalitāti spēsim iegūt klientu uzticību arī Lietuvā. Prognozējam, ka mūsu klātbūtne Lietuvā pozitīvi ietekmēs uzņēmuma ilgtermiņa biznesa modeļa attīstību gan veicinot zīmola atpazīstamību Baltijas līmenī, gan paplašinot produktu pieejamību Viršu esošajiem un topošajiem klientiem Lietuvā," norāda Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Uzpildes stacijā “Virši Olaine” (Jaunolainē, “Daces”) darbu sācis jauns elektroauto uzlādes punkts ar 4 uzlādes pieslēgvietām, no kurām 2 ir īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 160 kW, kas 10 minūšu laikā ļauj ielādēt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu.

Par godu tīkla paplašināšanai šodien jaunatklātajā elektrouzlādes stacijā elektroauto īpašnieki var uzlādēties bez maksas. Pieejami ir gan CCS, gan CHAdeMO spraudņi dažāda veida elektroauto.

Šobrīd “Virši” tīklā elektroauto uzlāde ir pieejama jau 17 stacijās – deviņas no tām sadarbībā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), pārējās ir sava zīmola stacijas. Ievērojami paplašinot elektrouzlādes iespējas un tādējādi veicinot gan šī ilgtspējīgā transporta enerģijas veida pieejamību, gan iedzīvotāju interesi zaļāku transportlīdzekļu iegādē, līdz nākamā gada vidum elektrouzlāde būs pieejama vairāk nekā 20 “Virši” stacijās un vēl deviņās stacijās uzlādes pakalpojumu turpinās nodrošināt CSDD e-mobi tīkls.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A ("Virši") uzsāk darbību Lietuvā - pirmā degvielas uzpildes stacija jau darbojas netālu no Marijampoles pilsētas, uz A5 šosejas.

314 m2 plašā degvielas uzpildes stacija ir aprīkota ar saules kolektoriem un drīzumā tiks uzstādītas arī elektromobiļu uzlādes stacijas.

Degvielas uzpildes stacija netālu no Marijampoles ir uzņēmuma pirmais solis stratēģiskajā attīstībā ārvalstīs, un ar šo lēmumu tīkls turpinās tālāku attīstību Lietuvā.

"Lietuva mums ir svarīgs tirgus attīstībai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēdējo desmit gadu laikā Lietuvu raksturo veselīga ekonomiskā izaugsme. Otrkārt, no ģeogrāfiskā viedokļa šī valsts ir galvenais tranzīta ceļš uz citām Eiropas valstīm mūsu privātajiem un biznesa klientiem. Darbības uzsākšana jaunā valstī vienmēr ir sarežģīts uzdevums, kas kļuvis iespējams mūsu profesionālās darbinieku komandas un partneru neatlaidīga darba rezultātā," saka Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs “Virši” investējis 1,5 miljonus eiro jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) izveidē Rīgā, Viskaļu ielā.

“Esam atvēruši nu jau 76. tirdzniecības vietu “Virši” tīklā. Priekšā ir ne mazāk aktīvs darbs, turpinot virzību uz mūsu stratēģisko mērķi līdz gada beigām paplašināt “Virši” tīklu vismaz līdz 80 uzpildes stacijām, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Pirmais solis ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanā kaimiņvalstīs ir darbības uzsākšana Lietuvā – jau šī gada pavasarī Viršus varēs satikt arī Lietuvas dienvidos, jaunajā stacijā netālu no Marijampoles pilsētas,” plānus iezīmē Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Turpinot stiprināt savas tirgus pozīcijas, uzņēmums pašlaik veic jaunu staciju būvniecību Siguldā un Salaspilī, kuras darbību uzsāks pirmajā pusgadā.

Latvijā degvielas cenu samazinājumam tuvākajā laikā nav īsti pamata, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

"Kas notiks uz priekšu? Tā ir absolūta loterija. Neviens to nevar pateikt, bet varu tikai ļoti subjektīvi minēt, ka nav īsti pamata domāt, ka degvielas cenas tuvākajā laikā ies uz leju," sacīja Vība.

Tāpat viņš norādīja, ka degvielas cenas kopš šā gada jūnija ir pieaugušas par nedaudz vairāk kā 20%.

Starp galvenajiem iemesliem, kāpēc mazumtirdzniecībā palielinās degvielas cenas, Vība minēja Saūda Arābijas un Krievijas lēmumu mazinātas naftas ieguvi, kas tiek darīts, lai tirgū palielinātu naftas cenu. "Principā pašlaik tas viņiem arī izdodas - barela cena varētu tuvoties arī 100 ASV dolāriem, kamēr pašlaik tā ir 93-94 ASV dolāri," viņš piebilda.

Apmeklētājiem durvis vēris jau otrais jaunā koncepta AS VIRŠI-A (“Virši”) veikals, kas darbojas ārpus ierastās degvielas uzpildes staciju vides. Tas atrodas tirdzniecības centrā “Origo”.

Veikala izveidē investēti 90 000 eiro.

“Centra rajons dinamiski attīstās un blakus esošām būvēm un ierastai vilcienu satiksmei top jaunas biroja ēkas un ātrvilcienu līnija, kura savienos Rīgu ar citām Eiropas valstīm. Tāpēc ar šo lokāciju vēlamies arvien plašākam apmeklētāju lokam nodrošināt visu ikdienā nepieciešamo,” uzsver Linda Prūse, “Virši” valdes locekle un Mazumtirdzniecības daļas vadītāja.

“Līdz ar t/c “Origo” nomnieku klāsta paplašināšanos, mēs augstu novērtējam, ka mūs izvēlas gan starptautiski zināmi zīmoli, gan vadošie Latvijas uzņēmumi, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir novērtēts un sabiedrībā iecienīts. Esmu pārliecināta, ka jaunais Viršu koncepta veikals būs lielisks papildinājums t/c “Origo” piedāvājumam,” norāda Evija Majevska, multifunkcionālā tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Energoresursu tirgotājs un iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A izstrādājis mobilo lietotni, kas palīdzēs autovadītājiem ietaupīt laiku un veikt apmaksu par degvielu uzreiz pie sūkņa jebkurā uzpildes stacijā visā tīklā.

Jaunā lietotne iekļaus visas biznesa, privātpersonu un akcionāru lojalitātes programmu priekšrocības, kā arī nodrošinās īpašus piedāvājumus lietotnes lietotājiem.

“Mūsu mērķis, izstrādājot jaunās lietotnes konceptu, bija nodrošināt klientiem saprotamu, ērti izmantojamu un daudzfunkcionālu rīku, kas uzlabos viņu ikdienas pieredzi, apmeklējot “Virši” spēka stacijas. Lietotne sniedz iespēju norēķināties par degvielu pie uzpildes sūkņa, kā arī nodrošina “Virši” lojalitātes programmas priekšrocību parocīgu izmantošanu un nākotnē sniegs patīkamus pārsteigumus un īpašus piedāvājumus ikvienam lietotājam. Šobrīd lietotne nodrošina pamata funkcionalitāti, ko jau tuvā nākotnē plānots papildināt ar jauniem risinājumiem,” stāsta Mārtiņš Eihmanis, “Virši” Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītājs.

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A atklājis jaunu uzpildes staciju Berģos.

Investējot stacijas izveidē 2,8 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 6 345 m2 plašu teritoriju un izveidoja uzpildes un atpūtas vietu tiem, kuri dodas uz Rīgu no Siguldas puses.

"Virši Berģi" ir pilna servisa stacija ar teju 200 m2 plašu veikalu, atpūtas zonu apmeklētājiem, kā arī stāvvietu, kas izvietos 18 vieglās un 20 kravas automašīnas.

"Nākamā gada sākumā "Virši" svinēs 30 gadu jubileju. Sagaidot šo svinīgo notikumu, uzņēmums šogad veic būtiskas investīcijas tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Berģu stacija šogad ir jau astotā atvērtā jaunā tirdzniecības vieta. Šobrīd veicam darbus vēl divu jaunu staciju būvniecībai Rīgā un Pierīgā, kuru atvēršanu plānojam jau novembrī," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Sperot nākamo soli stratēģisko mērķu sasniegšanā, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” sadarbībā ar projekta partneriem noslēdza vienošanos ar Eiropas Energoefektivitātes fondu (European Energy Efficiency Fund – EEEF) par finansējuma piesaisti, lai attīstītu biometāna ražošanas rūpnīcu Latvijā.

Šīs iniciatīvas ietvaros EEEF nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu, lai atbalstītu rūpnīcas attīstību, kas veicinās Latvijas atjaunojamo enerģijas avotu kapacitāti. Projekta kopējās izmaksas prognozētas vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem EEEF finansējums sastādīs 12 miljonus eiro.

Jaunā biometāna rūpnīca, kuras darbības uzsākšana ir plānota 2025. gada otrajā pusē, izmantos slēgtās anaerobās fermentācijas tehnoloģiju, pārstrādājot lauksaimniecības kūtsmēslus biometānā. Galvenais būvniecības partneris ir izvēlēts Vācijā bāzēts uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze veiksmīgi realizējot vairāk nekā 300 biogāzes/biometāna projektus.

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.