Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā saglabājas pārāk lieli; viltots tiekot viss, ko pērk, otrdien norāda laikraksts Dienas bizness.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, fiksētie administratīvie pārkāpumi par preču zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu ir samazinājušies. Proti, 2009. gadā tika fiksēti 52 pārkāpumi, bet pērn - 36.
Savukārt ierosināto krimināllietu skaits par preču zīmju un dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu pieaudzis. Kopumā ierosinātas 15 lietas, kas ir par četrām vairāk nekā 2009. gadā, liecina Ekonomikas policijas dati.
Lai gan minētie cipari šķiet nelieli, organizācijas, kurā apvienojušies ražotāji, SNB - React pārstāvis Latvijā Artis Brinkmanis atzīmē, ka viltojuma apjomi ir lieli. Viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Latvijā, protams, nav pārstāvēti visi zīmoli un ražotāji. Tāpēc policija norāda, ka arī šobrīd veikalos tiek tirgoti mistiski zīmoli un nav zināms, vai tie ir īsti vai viltoti.
Runājot par sodiem, SNB - React pārstāvis atzīmē, ka likumus gribētos bargākus, taču prieks, ka no šā gada 1. janvāra sodi par preču zīmju pārkāpumiem esot palielināti, kas varbūt liks kādam viltotu preču izplatītājam aizdomāties, vai ir vērts riskēt. «Iekrist ar konteineru viltotu preču ir izdevīgāk nekā iekrist ar ieroču kravu vai narkotiku kontrabandu, jo, konteineru aizturot, vainīgais vairākumā gadījumu saņems administratīvo sodu un preces konfiskāciju, kas, protams, ir maigāks sods nekā par ieroču vai narkotiku tirdzniecību. Vēl varu minēt piemēru, ja muita no 10 konteineriem aiztur 9 un viens konteiners izsprūk no muitas pārbaudēm, tad kravas īpašnieks, zaudējot 9 konteinerus, samaksājot soda naudas un pārdodot vienu konteineru, vienalga būs nopelnījis un bilance būs ar plus zīmi,» uzsver A. Brinkmanis.