Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka 3.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs - 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas - personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu lietā ir iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, par amatpersonām piemērotajiem statusiem KNAB patlaban sīkāku informāciju nevarēja sniegt.

Tāpat KNAB apstiprināja, ka informācijas apmaiņa ir notikusi arī ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizturējuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu,apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki šodien nav viesojušies RS telpās.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka šodien plāno tikties ar RS priekšnieku Leonu Bemhenu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR), lai pārrunātu vakardienas notikumus.

Ušakovs uzsvēra, ka KNAB ar viņu nav sazinājies. Tāpat mērs norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko KNAB izmeklēšana ir saistīta.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Volkinšteins 2009.gada maijā zaudēja RS valdes locekļa amatu par pieļautajām kļūdām iepriekšējā vērienīgajā trolejbusu iepirkumā - neuzmanības dēļ sajaucot latus ar eiro, bankā tika paņemts mazāks kredīts nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet neinformēja nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi. Pēc atbrīvošanas no amata viņš turpināja darbu «Rīgas satiksmē» kā attīstības direktors un tagad vada uzņēmuma iepirkuma komisiju.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi.

Kā apstiprināja KNAB, 5.aprīlī sākts kriminālprocess pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma. Līdz šodienai nopratināti vairāki desmiti personu.

Krimināllietā aizturētas divas personas, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Jau rakstīts, ka šīs personas ir RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte, kuras bija aizturētas, bet patlaban ir atbrīvotas no policijas izolatora.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) trešdien veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā bijusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB līdz šim publiski paziņojis, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kādu iepriekš sāktu kriminālprocesu.

Ušakovs vakar žurnālistiem apliecināja, ka KNAB darbinieki trešdien pie viņa veica kratīšanas - gan viņa darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā. Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova zināja teikt, ka lēmumā par kratīšanu veikšanu bijis redzams tikai Ušakova vārds.

Par lietas būtību politiķis gan atteicās runāt, uzsverot, ka plašākus komentārus sniegt nevar, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Pats Ušakovs aģentūrai LETA arī šodien nekomentēja, saistībā ar kādu procesu kratīšana notikusi.

Politiķis uzsvēra, ka viņam nekāds statuss šajā procesā piemērots nav un liecināt KNAB viņš līdz šim neesot bijis. Vienlaikus viņš paziņoja, ka neatkarīgi no vakardienas notikumiem viņš neesot šaubījies, ka kādā brīdī viņam ar KNAB pārstāvjiem būs jātiekas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.