Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē nākamnedēļ spriedīs par iespējamiem risinājumiem veloinfrastruktūras attīstībai Aleksandra Čaka ielā.

Satiksmes departaments ir sagatavojis vairākus eksperimentālus risinājumus Marijas un Aleksandra Čaka ielā, paredzot pagaidu velojoslas abās brauktuves pusēs.

Ir izstrādāti divi principiāli risinājumi, kā veidot velojoslas regulētos krustojumos - viens, kad velojoslas "stop" līnija pirms krustojuma tiek izvirzīta uz priekšu vai otrs, kad velojosla pirms krustojuma tiek pārtraukta, lai autovadītāji, nogriežoties pa labi, iebrauktu velojoslā.

Tostarp tiek piedāvāts arī risinājums, ka Marijas un Aleksandra Čaka ielā netiek veidota veloinfrastruktūra, saglabājot esošo situāciju - esošo joslu skaitu un maģistrālā veloinfrastruktūra tiek veidota Krišjāņa Barona ielā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Francijas aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Corum Asset Management" pārvaldīts fonds ir iegādājies būvniecības un mājsaimniecības preču veikala "Depo DIY" ēku Kauņā, informēja darījuma konsultants "Colliers Baltics".

Šis ir otrais "Corum" investīciju darījums Lietuvā un otrā "Depo DIY" veikala ēka, ko iegādājas "Corum". Pirmo "Depo DIY" veikalu fonds iegādājas agrāk šajā gadā Viļņā. "Depo DIY" 22 000 kvadrātmetru plašā veikala ēka Kauņā uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 2019.gada jūnijā. Puses ir noslēgušas "sale-leaseback" līgumu.

Veikala ēka atrodas uz vienas no galvenajām Kauņas maģistrālēm un pie galvenās Kauņas maģistrālā pārvada, kas nodrošina virzienus un Klaipēdu, Rīgu, Viļņu un Varšavu. Veikala ēkai ir vairāk nekā 500 autostāvvietas un tam ir saņemts viens no pirmajiem "A+" klases energoefektivitātes sertifikātiem šāda tipa būvēm.

"Colliers Baltics" Investīciju nodaļas vadītāja Anžela Koļesņikova informē, ka "Depo" savu darbību Lietuvas tirgū uzsāka 2016.gada rudenī un šobrīd pārvalda piecus veikalus visās lielākajās Lietuvas pilsētās - divus Viļņā, pa vienam Klaipēdā, Paņevēžā un Kauņā - ar kopējo platību vairāk nekā 110 000 kvadrātmetru. Bez divām "Depo" veikala ēkām Lietuvā, "Corum" pieder arī rūpniecības ēka netālu no Tallinas, "Prisma" veikals Narvā un biroja ēka Rīgā.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Viļņā no šodienas sāk darboties elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums, ko ar pirmajiem simt skrejriteņiem sākotnēji piedāvās visā Lietuvā labi pazīstamais automašīnu koplietošanas pakalpojumu uzņēmums «CityBee».

Ar laiku šai darbībā plāno iesaistīties arī vairāki citi uzņēmumi - «Flash», «MyScooter», «Swood» un «Unicorn Scooters».

Skrejriteņu noma darbosies pēc brīvplūsmas sistēmas principa - izmantojot mobilās lietotnes, kartē būs redzams, kur pašlaik atrodams brīvs skrejritenis, ko varēs paņemt no šīs vietas, bet atstāt citur.

Skrejriteņos būs iemontēti sensori, kas nomas pakalpojumu punktiem sniegs informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu, bojājumiem un citiem apstākļiem.

Šis transportlīdzeklis, kura ātrums ir lielāks nekā kājāmgājējam, bet mazāks nekā automobilim, pilsētās gada siltajā laikā kļūst aizvien iecienītāks, taču ne katrs var atļauties to iegādāties pats, tādēļ koplietošanas noma ir laba alternatīva. Jāatzīst gan, ka pakalpojums nepavisam nav lēts - fiksētā sākuma maksa ir 50 centi, bet katra turpmākā brauciena minūte maksās vēl 10 centus, tātad par stundu ilgu braucienu nāksies šķirties no 6.50 eiro.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Gatavojoties modernizēt automaģistrāli Viļņa-Kauņa, Lietuva plāno tajā ierīkot maināmas informācijas ceļa zīmju sistēmu, kas ziņos autovadītājiem par sastrēgumiem, laika apstākļiem un drošu braukšanas ātrumu.

Kā pastāstījis Ceļu satiksmes direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, Lietuva sliecas attīstīt viedos autoceļus, tādēļ tiek meklēti uzņēmēji, kas aprīkotu maģistrāli ar šādām zīmēm un to vadības iekārtu.

«Izpētījām, ko izmanto Eiropas valstis, un nolēmām iegādāties programmatūru, platformu, kurā bez sarežģījumiem varētu pieslēgt jaunieviestās mainīgās informācijas zīmes,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcija jau bija izsludinājusi attiecīgu konkursu, taču potenciālie piegādātāji ierosināja izziņot divus atsevišķus konkursus par šādu zīmju uzstādīšanu un to uzturēšanas programmnodrošinājuma izstrādi, tādēļ konkursi tiek izsludināti no jauna.

Ar maināmas informācijas ceļa zīmēm līdz 2030.gadam paredzēts aprīkot arī autoceļus Viļņa-Panevēža un Viļņa-Klaipēda, kā arī autoceļa posmu no Kauņas līdz Polijas robežai.

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.

Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).