Apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidēji ar 6,5 ballēm skalā no 0 līdz 10, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi un tās aspektiem 2013.gadā.

Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā – 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā – 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē 6,2 balles. Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balles). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.

Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem, darba kolēģiem u.c. (8,1 balles), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīves vietas apkārtnē (7,5 balles) un darbu (7,3 balles), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balles) un mājokli (6,6 balles). Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,0 balles). Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, Vidzemē – 4,8 balles. Visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji – 5,5 balles.

Transparency International veidotajā korupcijas uztveres indeksā Latvija šogad ir saņēmusi 4,2 balles un atrodas 61 vietā. Tādu pašu vietu ieņēmusi Kuba un Turcija.

Aizvadītajā gadā Latvija korupcijas uztveres indeksā bija saņēmusi 4,3 balles, bet gadu iepriekš – 4,5 balles. Korupcijas uztveres indeksā valstis tiek izvietotas amplitūdā no desmit līdz nullei – desmit nozīmē, ka valstī nav korupcijas, bet nulle nozīmē, ka valsts ir pilnībā korumpēta.

Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, šā gada korupcijas uztveres indeksā saņēmušas attiecīgi 6,4 un 4,8 balles, tādējādi ieņemot Transparency International sarakstā attiecīgi 29 un 50 vietu.

Augstākās vietas korupcijas uztveres indeksā ieņēmušas Jaunzēlande (9,5 balles), Dānija un Somija (abām 9,4 balles), Zviedrija (9,3 balles) un Singapūra (9,2 balles).

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).

Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.

Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) veikusi savu biedru - uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu, kā ministru un partiju darbu vērtē bizness. Aptaujā noskaidrojās, ka vidējā atzīme Ministru kabineta pārstāvjiem ir 4,7 balles 10 baļļu sistēmā.

Visaugstāko novērtējumu saņēmusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, bet viszemāko novērtējumu 3,4 balles finanšu ministrs Jānis Reirs. Turklāt visbiežāk jeb 28,8% gadījumu uzņēmēji par šī ministra darbu devuši tieši vienu balli.

Partiju reitingā visaugstāko novērtējumu saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība – 4,5 balles, savukārt, viszemāko vērtējumu saņēmusi Vienotība - 3,44 balles.

«Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir atkarīgs no tā, kā attīstās bizness uzņēmējiem. 4 balles ir gandrīz viduvēji, bet 3 balles nozīmē nesekmību, tāpēc uzņēmēju vērtējuma vidējās atzīmes lielums un nesekmīgo skaits nešaubīgi liek aizdomāties par to cik sekmīgi Latvijas kuģis virzās uz ES labklājības līmeni. Domāju, ka tik sliktu vērtējumu ietekmējis arī aptaujas laiks, jo politiķu vingrinājumi ap valsts budžeta jautājumiem no tautsaimniecības izaugsmes viedokļa šogad bija zem katras kritikas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā Latvijas uzņēmēji viszemāk novērtējuši finanšu ministru Jāni Reiru (JV), bet visaugstāk - ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), informē LTRK.

Reira darbu, vērtējot skalā no viens līdz desmit, uzņēmēji novērtējuši ar vidēji 3,66 ballēm.

Starp sliktāk vērtētajiem ministriem ir arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), kurš saņēmis vidējo vērtējumu 3,74 balles, un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kura darbs novērtēts ar vidēji 3,79 ballēm.

Augstāko vērtējumu saņēmušā Rinkēviča darbu uzņēmēji novērtējuši ar vidēji 5,98 ballēm.

Starp augstāk vērtētajiem ministriem ir arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kuram piešķirtas vidēji 5,84 balles, un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kuram vidējais novērtējums ir 5,02 balles.

Valdības kopējais vērtējums aptaujā ir 4,29 balles, bet premjera Krišjāņa Kariņa (JV) - 4,47 balles, kas viņu starp ministriem ierindo septītajā pozīcijā.

No 2. līdz 4. augustam Grieķijā noritēja starptautiskā konference, veltīta mārketinga jautājumiem mazajos un vidējos uzņēmumos, kur es prezentēju sava pētījuma rezultātus par tēmu «Mārketinga izmantošanas pakāpe Latvijas mazos un vidējos uzņēmumos biznesa mērķu sasniegšanā». Kā izriet no konferences nosaukuma, tās īpatnība bija tā, ka tika apspriesti ne tikai vispārīgie mārketinga jautājumi, bet konkrēti mazo un vidējo uzņēmumu mārketinga jautājumi. Tas bija ļoti interesants un noderīgs pasākums.

Izstāstīt pāris vārdos par konferences rezultātiem ir diezgan grūti, jo tika aizskartas daudzas dažādas tēmas un vairums no tām ir pelnījis atsevišķu apskatu un aprakstu. Piemēram, man iepatikās šādi ziņojumi:

(1) Open Innovatıon Practıces by Small and Medıum Sızed Fırms,

(2) Creating Competitive Advantage through IT Innovation in Small and Medium-Sized Enterprises: An Organisational Perspective,

(3) Current and Modern Planning in Enterprises: Critical insights,

(4) Small Business Use of Social Media as a Competitive Advantage,

(5) Relationship Management as a Basis for Knowledge Management of Innovative Small and Medium-Sized Enterprises.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Itālijas ziemeļu daļu otrdien satricināja 5,8 balles spēcīga zemestrīce, kas ir jau otrā zemestrīce reģionā vienas nedēļas laikā. Zemestrīce sagrāvusi vairākas ēkas un nogalinājusi vismaz desmit cilvēkus, vēsta Reuters.

Tūkstošiem cilvēku zemestrīces laikā vēl dzīvojuši teltīs, jo vēl pirms nedēļas viņu mājokļus iznīcināja cita spēcīga zemestrīce. Itālijas Sarkanā krusta amatpersonas norādīja, ka Emīlijas Romanjas reģionā vairāki cilvēki ieslodzīti zem ēku gruvešiem. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju miruši ir desmit cilvēki, tomēr paredzams, ka šis skaitlis turpinās pieaugt.

Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, tajā pašā reģionā notikusī sešas balle stiprā zemestrīce iznīcināja simtiem ēku, ieskaitot vēsturiskas baznīcas un pilis. Pēc zemestrīces aptuveni 7000 cilvēki bija spiesti mitināties teltīs.

Fakts, ka Latvijas pozīcija starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā kārtējo reizi nokritusies vēl zemāk, ir tikai likumsakarīgs - tas ir jāatzīst. Laiks iet uz priekšu, valstī notiek dažādas skaļas sabiedrībā pazīstamu cilvēku aizturēšanas un kratīšanas, bet nekāda reāla rezultāta jau patiesībā nav, laikrakstam Dienas bizness norādījis Valdis Pumpurs, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks.

«Sabiedrība no tā ir nogurusi - visi gaida reālu situācijas uzlabošanos šajā jomā, bet nekas tāds nav novērojams. Vidējā līmenī kukuļi kā tika doti un ņemti, tā tas notiek joprojām. Nekādā gadījumā nevar teikt, ka koruptīvo darījumu jomā situācija būtu pasliktinājusies, bet sabiedrībā procesi šajā sakarā tiek uztverti asāk - ir gaidas pēc konkrētu lietu atrisinājuma, pēc situācijas, kad kukuļi netiek doti un ņemti, bet nekas tāds nenotiek,» viņš skaidro.

«Situācija mainīsies tikai tad, kad cilvēki vairs negribēs dot kukuļus, bet dažādas amatpersonas baidīsies tos prasīt. Citiem vārdiem sakot, daudz efektīvāka par dažādu valsts iestāžu sankcijām būtu sabiedrības attieksmes maiņa pret korupciju,» uzskata Pumpurs.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

25 kilometrus no Japānas krasta notikusi 7,1 balles stipra zemestrīce, meteorologi brīdina par cunami draudiem valsts ziemeļaustrumos, Mijagī rajonā. Pēc zemestrīces grūdiena ēkas pat Tokijā trīcējušas aptuveni minūti, informē Associated Press.

Pēc zemestrīces grūdieniem evakuēti strādnieki no Fukušimas AES, ziņo AES operatora energokompānija Tokyo Electric Power Company (TEPCO). Reaktoros elektropiegāde neesot traucēta, kā arī netiek ziņots par bojājumiem. Zemestrīce notikusi 118 kilometru attālumā no Fukušimas AES.

Sākotnēji tika ziņots par 7.4 baļļu stipru zemestrīci, taču tagad ASV ģeoloģijas dienests precizējis datus, zemestrīci novērtējot kā 7.1 balles stipru. Un pēc stundas izsludinātā trauksme par evakuāciju no reģiona atcelta.

Jau ziņots, ka Japānā 11. martā notika 9 balles stipra zemestrīce, kurā bojā gāja desmitiem tūkstoši cilvēku, vēl 15 tūkstoši tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem. Pēc dabas katastrofas Fukušimas atomreaktorā notika radiācijas noplūde.

Pēc trešdien notikušā 7 balles stiprā pēcgrūdiena, Japānas ziemeļaustrumu Mijagi prefektūrā esošajā Onagavas atomelektrostacijā (AES) no izlietotās kodoldegvielas glabāšanas tvertnēm ir izplūdis radioaktīvs ūdens, vēsta Reuters. Ārpus AES radiācijas līmeņa pieaugums nav ticis novērots.

Ūdens ir izplūdis no izlietotās kodoldegvielas tvertnēm AES pirmajā, otrajā un trešajā reaktorā, kuru darbība ir apturēta kopš 11. marta zemestrīces. Atomelektrostacijai ir tikusi traucēta arī elektroenerģijas piegāde uz laiku pārtraucot dzesēšanas sistēmu darbību. Vēlāk tā tika atjaunota izmantojot rezerves strāvas ģeneratorus.

Jau ziņots, ka pēc 11. marta zemestrīces Onagavas AES izcēlās ugunsgrēks, ko gan izdevās nodzēst. Tomēr atsevišķās Japānas AES turpinās krīzes situācijas, kuras gan ir aizēnojusi daudz nopietnākā Fukušimas AES katastrofa.

Japāna 11. martā piedzīvoja deviņas balles stipru zemestrīci, kas ir bijusi viena no stiprākajām, ko cilvēce jebkad ir pieredzējusi. Pēc zemestrīces Japānu ir satricinājuši desmitiem pēcgrūdienu, kuri varētu turpināties pat gadiem. Trešdienas vakarā valsts piedzīvoja septiņas balles stipru pēcgrūdienu.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Nu jau bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka aizstājēju meklēs biroja iekšienē, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš sacīja, ka birojā ir pietiekami izglītoti, pieredzējuši darbinieki ar vadītāja spējām, lai Vilka vietā atrastu vispiemērotāko. Streļčenoks vēl nav izlēmis, vai rīkot iekšēju konkursu uz šo amata vietu, vai vienkārši kādu kandidātu izvēlēties un iecelt amatā.

Par iespējamām kandidatūrām Streļčenoks jau ir apmainījies viedokļiem ar savu otru vietnieci Jutu Strīķi, taču biroja priekšnieks vēl neatklāja, cik kandidatūras patlaban tiek izskatītas.

Vilka pienākumus patlaban neviens nepilda, bijušā priekšnieka vietnieka pakļautībā esošās nodaļas patlaban strādā patstāvīgi, bet, ja nepieciešams, Streļčenoks pats palīdz atrisināt kādu problēmu.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Pēc aģentūras LETA intervijas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieku Alvi Vilku pret viņu sākta dienesta pārbaude un biroja priekšnieks Normunds Vilnītis uzdevis pārmeklēt viņa darba kabinetu, lai atrastu diktofonu ar intervijas ierakstu, apstiprinājis A. Vilks.

Intervija notika septembra vidū, kad Vilks dažas dienas Vilnīša prombūtnē pildīja arī biroja priekšnieka pienākumus. Vilks savus paskaidrojumus jau sniedzis, taču pārbaude vēl turpinoties.

N. Vilnītis nebijis mierā ar Vilka izteikumiem intervijā, tādēļ lūdzis biroja preses cilvēkam izsniegt intervijas ierakstu. Preses pārstāvis atteicies to darīt, sakot, ka tad jāsaņem Vilka akcepts, bet tālāk sekoja Vilka kabineta pārmeklēšana.

Vilks apliecināja, ka viņa kabinetā ieskrējuši KNAB Iekšējā drošības biroja darbinieki un sākuši meklēt diktofonu. Izrādās, preses pārstāvis šo interviju jau bija paguvis izdzēst, jo aģentūra LETA, interviju atspoguļojot savā ziņu lentē, bijusi precīza un nekādi labojumi neesot bijuši nepieciešami.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.