2014. gada 30. oktobrī viesnīcā Maritim Park Hotel Rīga Pārdošanas vadības konferences noslēgumā tika noskaidroti karjeras portāla CV-Online organizēto konkursu "Pārdošanas Guru 2014" un "Pārdošanas vadības Guru 2014" rezultāti. Konkursā "Pārdošanas vadības Guru 2014" 1. vietu ieguva nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate komercīpašumu pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs, kas vislabāk pierādīja savu profesionalitāti, talantu un spējas.

"Konkursā piedalījos, jo es to uztvēru nevis kā konkursu, bet vairāk kā treniņu pašam sev, iespēju mācīties, satikt klātienē citus pārdošanas profesionāļus. Līdz ar to, pilnveidot pašam savas iemaņas un nodot labāko no konkursā iegūtajām atziņām arī saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka, vadoties pēc šādas pārliecības, ieguvējs būs gan konkursants, uzņēmums, kuru viņš pārstāv, darbinieki, kā arī klienti. Es aicinu vairāk un aktīvāk gan pārdošanas speciālistus, gan pārdošanas vadības profesionāļus piedalīties šajos konkursos – zinu, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgi un profesionāli speciālisti, kuri vēl nav izmēģinājuši savus spēkus," atzīst titula Pārdošanas vadības Guru 2014 titula ieguvējs Ivars Gorbunovs.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū otrajā pusgadā ir sagaidāms liels skaits daudzmiljonu investīciju darījumu, informē nekustamo īpašumu kompānija SIA Kivi Real Estate.

Visvairāk pieprasīti ir iznomāti komercīpašumi cenu kategorijā no 500 000 līdz 3 miljoniem eiro. Pēc Kivi Real Estate rīcībā esošās informācijas šobrīd Rīgā noslēguma stadijā ir liels skaits šādu darījumu. Latvijas tirgū darbību paplašina Lietuvā un Igaunijā dibināti fondi, kuri pēdējos gados bijuši īpaši aktīvi kaimiņvalstīs. Arvien interesantāks fondiem kļūst arī Rīgas tirgus, pēc tam, kad Tallinā un Viļņā pēdējos gados noslēgts ievērojams skaits darījumu.

Augsts pieprasījums saglabājas pēc kvalitatīvām un iznomātām komercplatībām ar stabiliem ilgtermiņa nomniekiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami samazinājies pieprasījums pēc attīstīšanai un rekonstrukcijai paredzētiem objektiem. Būtiski samazinājies darījumu skaits ar dzīvojamo platību attīstības projektiem. 2015.gada griezumā kopējais investīciju apjoms prognozējams 2014.gada līmenī, palielinoties komerciālo īpašumu investīciju apjomam attiecībā pret dzīvojamo segmentu.

Īrēt vai iegadāties dzīvokli – šāds jautājums pēc nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate novērojumiem atkal kļūst arvien aktuālāks. Uzņēmums to skaidro ar aizvien pieaugošām īres maksām Rīgas mikrorajonos un pieejamākiem hipotekāro kredītu nosacījumiem.

Apkopojot tirgū pieejamo sērijveida dzīvokļu īres maksas, grupējot tās atkarībā no istabu skaita un atrašanās vietas, Kivi Real Estate secinājis, ka sērijveida dzīvokļu īres tirgū divu istabu dzīvokļu vidējā īres maksa mikrorajonos tuvāk centram ir 320 eiro, savukārt tālākajos mikrorajonos vidējā īres maksa veido 270 eiro, kas ir par 16% mazāk.

Trīs istabu dzīvokļu vidējā īres maksa ir no 340 eiro tālākos mikrorajonos līdz 370 eiro - tuvākajos mikrorajonos, kur procentuālā starpība sastāda 8%. Viszemākā atšķirība ir vērojama vienu istabu dzīvokļu īrē, kur procentuāli atšķirība ir 5%.

Kivi Real Estate uzskata salīdzinoši augstās dzīvokļu īres maksas dēļ iedzīvotājiem vajadzētu apsvērt iespēju iegadāties dzīvokli, izmantojot hipotekāro kredītu. Ņemot vērā dota brīža hipotekāros nosacījumus un banku likmes, ikmēneša kredītmaksājums trīs istabu dzīvoklim būtu 230 eiro, divu istabu - 150 eiro, bet vienu istabu - 125 eiro.

Godināti konkursa Nekustamo īpašumu aģents 2017 izcilākie nozares profesionāļi. Pēc trim konkursa kārtām un sīvas konkurences apstākļos veiksmīgi paveiktiem sarežģītiem pārbaudījumiem žūrija par Latvijas 2017.gada labāko nekustamo īpašumu aģentu atzina Konstantīnu Ķiuku no kompānijas Royal Estate.

Konkurss Nekustamo īpašumu aģents 2017 tiek organizēts, lai noskaidrotu un godinātu nozares labākos profesionāļus.

Konkursā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, no kuriem konkursa 2.kārtā tika 50 cilvēki. Žūrijas vērtēšanai tika nodoti 12 video, savukārt seši no tiem tika izvirzīti konkursa trešajai – fināla kārtai. Par finālistiem kļuva: Jānis Kņazs (Corvin Real Estate), Rudīte Ozoliņa (Latio), Uģis Stīpnieks (RJCA), Inga Miglāne-Ābele (Kivi Real Estate), Konstantīns Ķiuka (Royal Estate) un Edgars Švecs (ImperioEstate). Divi no finālistiem, Konstantīns Ķiuka un Edgars Švecs, tika konkursa finālā jau otro reizi. Konkursantiem finālā bija jāprezentē sevi un sava darba specifika, kā arī jāpiedalās interaktīvā lomu spēlē, izspēlējot iespējamo situāciju saskarsmē ar potenciālo klientu, kura lomu spēlēja Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Lai gan ir pieejamas platības jaunās biroju ēkās ārpus pilsētas centra, prestižas biroja telpas tieši centra rajonā arvien ir pieprasītas, informē nekustamo īpašumu kompānija SIA Kivi Real Estate.

Vislielākā interese esot par birojiem centrā ar platību līdz 200 kvadrātmetriem (m2), tomēr uzņēmumi meklē arī telpas līdz 2000 m2.

«Ārzemju uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ievēro Rietumeiropā un Ziemeļeiropā pieņemto praksi par centrālo darījumu kvartālu (CBD - central business district) pilsētas centrā, pat ja Rīgā tā vēl nav tik izteikta parādība. Arī šādu uzņēmumu sadarbības partneri visbiežāk atrodas pilsētas centrā. Tā ir īpaši izteikta tendence advokātu birojiem, kā arī reklāmas un mediju aģentūrām,» atzīst Kivi Real Estate komercnodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs.

Savukārt visbiežāk dzirdētais pamatojums, kāpēc uzņēmumi vēlas pārvākties no pilsētas centra, ir tādu biroju trūkums, kuros pieejamas lielas, atvērta plānojuma telpas. Centra ēkās ne vienmēr iespējams pielāgot telpu plānojumu nomnieka vajadzībām. Otrs iemesls ir augstā autostāvvietu cena un to neesamība biroja tuvumā pilsētas centrā, kas rada grūtības gan uzņēmuma darbiniekiem, gan tā klientiem. Neskatoties uz šiem trūkumiem, kvalitatīvi biroji Rīgas centrā arvien vēl ir ļoti pieprasīti.

Īpašums Brīvības gatvē 193, kas plašāk zināms kā „G. Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, pieejams iegādei. Tas sastāv no 1,70 ha plaša zemesgabala un vēsturiskās ražošanas ēkas. Īpašuma cena - 2,95 miljoni eiro, tā pārdošanai ir nolīgta nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate.

“Tā ir ne tikai iespēja iegūt īpašumu, kuram ir vērā ņemams attīstības potenciāls, bet arī iesaistīties mūsu pilsētas sejas veidošanā. Neizbēgami, nākošais projekts šajā vēsturiskajā un Latvijai nozīmīgajā adresē būs visiem labi zināms un veidos mūsu pilsētas tēlu tālākajos gadu desmitos,” komentē nekustamo īpašumu aģents un Kivi Real Estate partneris Ēvalds Pavlovs, kurš vada šī īpašuma pārdošanu.

Īpašumam ir izstrādāts ēkas atjaunošanas projekts - biroju ēka ar pieciem stāviem un vairāk nekā 6000 kv.m kopējo platību. Apkārtnē jau ir attīstīti gan veiksmīgi biroju, gan arī dzīvojamo ēku projekti, kuros izmantotas atrašanās vietas sniegtās priekšrocības.

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

“Elemental Business Centre” noslēdzis biroja nomas līgumu ar kūdras uzņēmumiem “NordAgri” un “Hortimed”, kuri uz biroju nomas kompleksu pārcēlās jau maija sākumā.

Abu uzņēmumu biroja telpas atrodas “Elemental Green” ēkas 7. stāvā, aizņemot kopā 282 m2. Darījums par telpu nomu noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu aģentūru “Kivi Real Estate”.

“Nord Agri” un “Hortimed” dibināti 2014. un 2017. gadā Latvijā, ātri vien gūstot arī starptautisku pieprasījumu. “Nord Agri” izstrādā kūdras substrātus, savukārt “Hortimed” piedāvā ekoloģiskus un inovatīvus augšanas veicinātājus, kas ražoti no vietējām saldūdens ezeru dūņām.

“2018. gadā sākām izstrādāt jaunus inovatīvus produktus eksportam sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tajā pašā gadā saņēmām apbalvojumu par šo ideju – “Gada preču zīmi – pasaulei”. Šobrīd, kad daļa eksporta mērķu jau ir sasniegti, vēlamies piedāvāt šos produktus Latvijas tirgum,” norāda “Nord Agri” valdes loceklis Roberts Leitāns.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Pašmāju pircēji maksātspējas dēļ lielākoties izvēlas sērijveida dzīvokļus, tomēr pakāpeniski palielinās jaunu mājokļu īpatsvars darījumos, turklāt daudzi tiek pirkti vēl būvniecības stadijā

Tomēr tas nenozīmē, ka atgriezušies «vecie» pirmskrīzes laiki, kad cilvēki steidza pirkt faktiski jebko. Tagad potenciālie pircēji ir ļoti pragmatiski, racionāli pieņem lēmumu, apzinās savas iespējas.

Mikrorajoni – nepārspēti

Skaitliski lielākais darījumu skaits ir ar sērijveida dzīvokļiem, un tā būs vēl diezgan ilgu laiku, jauno projektu vienību īpatsvars proporcionāli nav liels. Turklāt arī īpašumi padomju laika mājās lielākajai iedzīvotāju daļai ir pieejamāki, jo ir lētāki nekā dzīvokļi jaunajos projektos, saka Kristaps Jankovskis, SIA Kivi Real Estate Pārdošanas un īres nodaļas vadītājs.

Viņš akcentē, ka šogad novērojama īpaša tendence, kad jaunās ģimenes izskata iespēju iegādāties privātmājas/rindu mājas vai apbūves zemes gabalus. Šajā segmentā, ņemot vērā pieprasījumu, tuvākajā nākotnē būs lielāks darījumu skaits, prognozē K. Jankovskis.

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas pārdomas - kāpēc teju katrā Rīgas centra daļā top kāda jauna augstas klases dzīvokļu ēka? Kas šos dzīvokļus pirks? Vai pie esošā, mēreni stabilā ekonomikas augšanas tempa pastāv un veidosies atbilstošs pieprasījums?

Pētot Cenubanka.lv pieejamos datus, var secināt, ka kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā kopš 2016. gada samazinās. Šāda statistika novērš bažas par pamatīgu «burbuli» nekustamā īpašuma tirgū, kas būtu atbilde visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem un mudina dziļāk meklēt iemeslu šādam piedāvājuma kāpumam.

Savukārt, premium segments Rīgā pēdējos gados atsevišķās cenu kategorijās piedzīvojis darījumu skaita palielināšanos. Jāatzīst, ka dzīvokļiem, kuru cena pārsniedz 2500 EUR/kv.m, darījumu kopsumma gadā ir tik maza, ka ir teju neiespējami noteikt spēcīgu tendenci pieprasījumā (Rīgā vidēji notikuši tikai nedaudz vairāk nekā 100 darījumi gadā, skatoties pēdējo četru gadu griezumā).

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.

Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.

Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.

Vasaras sezona ir laiks, kad privātmājas pagalmam var rast vislielāko pielietojumu. Tajā var sauļoties, iekopt dārzu, peldēties baseinā vai dīķī. Tāpat arī neizpaliek zāles pļaušana un vakari ar draugiem pie grila, cepot gaļu neviena netraucētiem. Tieši vasarā mēs vislabāk pamanām iespējas, ko sniedz dzīve privātmājā. Vai tas nozīmē, ka tieši vasarā ir vislielākais darījumu skaits šādiem īpašumiem?

Vai sezonalitāte izteikti ietekmē pieprasījumu pēc atbilstošās kategorijas īpašumiem, interesentu aktivitāti un to cenu? Atbildes uz šiem jautājumiem var rast, uzklausot profesionāļu pieredzi un pētot datus.

Kivi Real Estate pārdošanas un īres nodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, norāda - «skaitliski vairāk potenciālo pircēju mājokļus apskata tieši vasarā un tas ir saistīts ar daudziem faktoriem (ģimenēm ir vairāk brīvā laika gaišajos vasaras vakaros, daudziem ir atvaļinājumu laiks, nav tiks saspringts ikdienas biznesa grafiks uzņēmējiem utt.).» K. Jankovskis arī piebilst, ka pārdevēji saprot šo vasaras specifiku ar paaugstināto interesentu aktivitāti. Tāpēc tieši pavasarī un vasaras sākumā īpašnieki mājokļus vēlas tirgū pozicionēt par maksimālo cenu, kas bieži vien izteikti pārsniedz tirgus vērtību. Tādā veidā sezonas sniegtās priekšrocības var viegli pazaudēt. Strādājot ar nedabīgi augstu cenu, īpašniekiem nākas vilties sezonas beigās. Lai gan sezonalitātei ir spēcīga ietekme aktivitātes ziņā, īpašums, par ko tiek prasīts krietni vairāk par tā reālo vērtību, nebūs interesants iegādei pat viskarstākajā vasaras mēnesī. Šajā kontekstā tiek izcelts Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus, kur pārdevēji dažkārt joprojām cer uz brīnumainu darījumu, kad īpašumu par krietni paaugstinātu cenu iegādāsies kāds interesents no austrumiem, ignorējot reālās īpašumu tirgus vērtības. Tomēr, mācoties no citu kļūdām un ar racionālu un adekvātu pieeju cenas izvēlei, vasaras sezonas paaugstināto aktivitāti var izmantot pat ļoti efektīvi.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Skanstes apkaimē topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar starptautisko IT pakalpojumu uzņēmumu “Arvato Systems”.

Sadarbības līgums paredz, ka uzņēmums nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas 8. un 9. stāvā un to kopējā platība būs 2300 m2.

“Arvato Systems” ir jau trešais izziņotais projekta enkurnomnieks. Kā pirmie tika izziņoti informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupa “Dyninno Group” un starptautiskā holdinga “IWG” hibrīda kopstrādes telpu zīmols “Spaces”.

“Arvato Systems” pārstāvji stāsta, ka šobrīd uzņēmumā Latvijā ir aptuveni 150 darbinieku, taču tiek plānots, ka līdz šī gada beigām to skaits pieaugs līdz 200.

“Visās uzņēmuma “Arvato Systems” atrašanās vietās mēs īstenojam mūsdienīga biroja koncepciju. Mēs tiecamies piedāvāt atraktīvas darba vietas pievilcīgā vidē, kur apvienojam elastību ar labāko tehnisko aprīkojumu un, protams, rūpējamies, lai mūsu darbinieki varētu justies kā mājās. Esam pārliecināti, ka "Elemental Business Centre” mūsu darbiniekiem sniegs vislabākos apstākļus, tāpēc jau ar nepacietību gaidām pārcelšanos uz jauno biroju," saka SIA “Arvato Systems Latvia” izpilddirektors Bendžamins Doršs (Benjamin Dorsch).

Rīgas jauno biroju ēku klāstu papildinājis A klases projekts pilsētas centrā, Pērses ielā 2A. Īpašuma attīstītājs ir SIA “River Properties”. Ēkas kopējā platība ir 3986 m2, tā ir nodota ekspluatācijā un to apdzīvo pirmie nomnieki.

Telpas ir pielāgojamas kā vērienīga, tā arī vidēja mēroga nomniekiem. To piesaiste uzticēta nekustamo īpašumu aģentūrai Kivi Real Estate.

Investējot 14 miljonus eiro, Rīgas centrā top jauns biznesa centrs 

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas...

Projektā pieejamas dažādas biroju platības, sākot no 200- 4000 kv.m Nomas maksa ir sākot no 16 EUR/kv.m. Nomas maksā ir iekļauta telpu izbūve, vadoties pēc nomnieku vajadzībām un vēlmēm. Esošajā celtniecības stadijā tās ir iespējams pielāgot arī ārstniecības iestādēm, kā arī citām vajadzībām.

Pirmie nomnieki projektam jau ir atrasti, viens no tiem ir SIA “Inspired”- Latvijā un Baltijā zināmi mārketinga eksperti, kuru darbībai ikdienā vajadzīga gan iedvesmojoša vide, gan reprezentabla un klientiem ērti pieejama lokācija. Noris sarunas arī ar vairākiem citiem potenciālajiem telpu lietotājiem.

Pērses ielas biroju projektu izceļ plašas terases, balkoni ar skatu uz vēsturisko centru un labiekārtots, zaļš iekšpagalms, kas pilsētas centrā ēkām ir retums.

SIA “River Properties” turpat blakus turpina arī attīstīt vēl vienu biroju ēku Barona ielā 30A, kuru plānots pabeigt šī gada nogalē.

Db.lv jau rakstījis, ka jaunā biznesa centrā, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, attīstītājs SIA “River Properties” plāno investēt 14 miljonus eiro. Visa projekta iznomājamā platība plānota 6 238,40 m2. Biznesa centru projektējuši arhitekti Iļja Miļgroms un Pēteris Bajārs.

“River Properties” ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas strādā ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā. Uzņēmuma specialitāte ir pirmskara un koku ēku rekonstrukcija un renovēšana Rīgas centrā un Āgenskalnā, kā arī biroju celtniecība un komerctelpu noma.

Tieši kvalitatīvu darba telpu trūkums bija iemesls, kādēļ kāda liela un starptautiski atpazīstama Japānas elektronikas kompānija izslēgusi Latviju no sava iespējamo atrašanās vietu saraksta, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītāja Linda de Putāne.

Db.lv jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma kompānijas mēdz piesaukt lielu mūsdienīgu biroju telpu deficītu Rīgā.

Ik nedēļu LIAA saņem aptuveni vienu pieprasījumu no ārvalstu kompānijām par dalīto pakalpojumu vai biznesa procesu ārpakalpojumu centru izveides iespējām Latvijā. Taču tieši pēdējos gados nākas atzīt, ka piedāvājuma sagatavošanai trūkst kāda elementa – atbilstoša nekustamā īpašuma, jo kompānijas, kurām ir šāda interese, jautā pēc lielām – virs 2000 m2 – telpām ar iespējām nākotnē tās paplašināt, turklāt tām būtu jābūt gatavām faktiski uzreiz, uzņēmumi nav gatavi gaidīt ilgāk par trim mēnešiem, kamēr kāda ēka tiks uzbūvēta. Arī nākamie 2 – 3 gadi telpu pieejamībā izskatās kritiski. Viņa atgādina, ka iepriekšējos gados Latvijai izdevies piesaistīt tādas kompānijas kā Allnex, Cabot Corporation un Cytec, savukārt 2015. gadā šādu piemēru nav. Pērn dažas kompānijas, izvērtējot iespējamo atrašanās vietu, izvēlējās citas Eiropas pilsētas, tostarp Viļņu, kur ir un top mūsdienīgi biroju centri. Šai pilsētai iepriekšējos gados ir izdevies piesaistīt pasaulē zināmus vārdus - Western Union un Barclays banku.

Īres tirgū ir samazinājies īrnieku skaits, jo liela daļa ar banku starpniecību pašlaik spēj iegādāties sev mājokļus, turklāt ikmēneša kredītmaksājums nereti ir zemāks par mēneša īres maksu konkrētajā segmentā, situāciju raksturo SIA Kivi Real Estate Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte.

Līdzīgi novērojumi ir nekustamā īpašuma kompānijas Latio speciālistiem. Pēdējā gada laikā, augot mājokļu pirkšanas darījumu aktivitātei, potenciālo īrnieku skaits ir sarucis. Turklāt viņu atvēlētie īres budžeti ir kļuvuši mazāki, taču izīrētāji maksu samazina nelabprāt, tā secināts uzņēmuma sagatavotajā 2. ceturkšņa mājokļu tirgus pārskatā.

Lai arī gadu no gada tieši augustā, kā arī gada sākumā, janvārī, īres tirgū ir pamanāma studentu rosība, viņi gluži nav tie, uz kuriem gaida mājokļu īpašnieki, zina stāstīt E. Ažīte. Zināma stagnācija ir vēroja īres īpašumu segmentā, kuri tiek piedāvāti par vidēji 10 eiro/m2, ko iepriekš īrēja ārvalstu kompāniju vidēja un augsta līmeņa darbinieki. Ņemot vērā Latvijas nestabilo likumdošanas un ne pārāk pievilcīgo investīciju vidi Rīgā tie ierodas mazāk, viņa komentē.

Investīcijas Latvijas nekustamo īpašumu sektorā stabili turpina mērenu izaugsmi un atsevišķos investīciju segmentos darījumu summas pietuvojušās vēsturiski augstākajiem rādītājiem, tāpēc tirgus dalībnieki arvien biežāk skatās uz alternatīviem investīciju veidiem, informēja nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate partneris Ēvalds Pavlovs.

Pieaug investoru interese un darījumu skaits par reģionālu tirdzniecības centru, specifisku industriālu objektu un neiznomātu telpu iegādi, sacīja Pavlovs.

Viņš stāstīja, ka regulāri tiek saņemti pieprasījumi maza riska investīciju objektiem. Galvenokārt investori vēlas iegādāties iznomātus īpašumus ar starptautiskiem enkurnomniekiem un ilgtermiņa nomas līgumiem.

«Privāti investori un to grupas konkurē ar institucionāliem investoriem par vieniem un tiem pašiem īpašumiem, kas noved pie cenu pieauguma premium biroju ēku un tirdzniecības centru segmentos. Loģiski, ka šādos apstākļos tirgus dalībnieki meklē pietiekami drošas alternatīvas, kompensējot riskus ar augstu investīciju atdevi - virs 9%,» norādīja Pavlovs.