Mūsdienās arvien izplatītāks kļūst darbs un mācības no mājām, pakāpeniski parādoties individuālām prasībām pēc “mājas biroja” un mobilās produktivitātes. Meklējot risinājumus attālinātā darba atvieglošanai, mājokli nav ieteicams pārvērst par biroju, kurā mēs retu reizi pieceļamies no rakstāmgalda, neatraujot skatienu no ekrāna un veicamajiem uzdevumiem. Tā vietā ir vajadzīgas tehnoloģijas, kas motivē un iedvesmo, tāpēc klēpjdators ar mūsdienīgām funkcijām un pārdomātu ergonomisku dizainu būs pirmā izvēle efektīvai darba un mācību pieredzei.

Agrāk lietotāji, izmantojot plānus un vieglus klēpjdatorus ar augstu veiktspēju un lieliem ekrāniem, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, zema ekrāna kvalitāte, apgrūtinoša lietošanas pieredze un neefektīva dzesēšanas sistēma. Mūsdienās jaunākie klēpjdatoru modeļi ir veidoti, iedvesmojoties no šī brīža lietotāja prasībām un viņa lietošanas scenārijiem, lai izstrādātu ierīci, ko ir ērti pakārtot ikdienas darba un mācību vajadzībām.

Ekrāns, kas atvieglo darbu pārlūkošanu

Katram nozares profesionālim ir unikāli darba pienākumi, taču vairumam ir savstarpēji līdzīgas prasības attiecībā uz tehnisko darba aprīkojumu. Tādi uzdevumi, kā dažādu datu apstrāde un satura vai prezentāciju veidošana pieprasa lielāku ekrānu, lai ērti un precīzi pārlūkotu sagatavotos materiālus, tādējādi samazinot laiku, kas veltīts to apstrādei.

Pēc divu gadu darba tikusi modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēma (VVDZ IS), kas esot viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem IT projektiem Latvijas valsts pārvaldē.

VVDZ IS izstrādāta projekta «Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta» ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 1,116 milj. Ls, ko pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jaunizveidotā sistēma šobrīd ir viena no modernākajām Latvijas valsts pārvaldē, norāda IT projektu vadības uzņēmuma SIA FMS pārstāvji.

Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem. Izmantojot modernākos IT tehnoloģiju risinājumus, jaunizstrādātā VVDZ IS tehniski nodrošina elektronisku nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem (piemēram nodrošina ātru izziņu saņemšanu), savukārt reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām ļauj ietaupīt laika un darbinieku resursus.

Patiesais nekustamā īpašuma nozarē pērn veikto darījumu skaits ar vērtību virs viena miljona latu bijis lielāks, nekā liecina zemesgrāmatas dati, bet objektīvu cenas analīzi noteikt ir ļoti grūti.

Kā Db.lv pastāstīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers Latvija izpilddirektors Deniss Kairāns, nekustamo īpašumu nozarē, it sevišķi pie lieliem darījumiem, daļa no visām aktivitātēm noris pārdodot uzņēmuma daļas, kam pieder nekustamais īpašums.

«Bieži vien, pērkot uzņēmuma daļas, jaunie īpašnieki nevēlas publiski par darījumu ziņot, vēl jo vairāk par šī darījuma cenu, līdz ar to tirgū objektīvu analīzi, ietverot visus darījumus izveidot nav viegli,» atzina D. Kairāns.

Otrs faktors, kas ir svarīgs pie šāda veida analīzes – ir saprast, kas ir pārdodamais objekts. «Piemēram, tiek pārdota teritorija ar vairākiem zemesgabaliem un vairākām ēkām uz tās. Zemesgrāmatas dati liecina par dažādiem darījumiem, taču realitātē, tas ir viens investors, kurš visu iegādājies. Pēc cenu analīzes sanāk, ka visas darījuma summas ir jāsaskaita kopā, lai būtu objektīva informācija par darījuma kopējo vērtību,» skaidroja eksperts.

Iedomājieties, ka vēlaties pirkt telefonu, bet nevis to arī iegādājaties, bet aizdodat naudu kādam paziņam, lai to izdarītu viņš, un pēc tam viņam par šo pašu telefonu samaksājat divarpus reižu dārgāk, - pēc tā viņš, protams, atdod jūsu aizdoto naudu. Tieši šādi īstenībā ir noticis ievērību radījušais Skonto stadiona tālākpārdošanas darījums, kurā figurējošā summa ir 35 miljoni eiro - to skaidri parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Savukārt gan īpašumu tirgus, gan nodokļu eksperti ir vienisprātis divās lietās - tā noteikti ir «shēma», bet ar neizprotamu jēgu, raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā vairāki mediji informēja par it kā pārsteidzošu faktu - tikai divarpus mēnešu pēc tam, kad Skonto stadiona kompleksu bijušā futbolista Vladimira Koļesņičenko SIA SSA nopirka par 13,8 miljoniem eiro, tā to spējusi pārdot tālāk jau par 35 miljoniem eiro. Par šādu summu stadiona kompleksu septembra beigās iegādājusies SIA MANI Group, kuras īpašniece ir Nataļja Rudzīte - diezgan pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Ivara Rudzīša dzīvesbiedre, kurai pieder daudzu nekustamā īpašuma projektu uzņēmumu kapitāldaļas.

Pavirši aplūkojot zemesgrāmatas datus, patiešām var rasties secinājums, kas, piemēram, aģentūras LETA publicētajā ziņā izteikts ar apgalvojumu, ka pārdošanas summa ir «2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja a/s Reverta».

29. februārī stājušies spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas atvieglos zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojumu saņemšanu, informē Tiesu administrācija.

Saskaņā ar grozījumiem, turpmāk, Zemesgrāmatu likuma 118. pantā minētās ziņas personu rādītājā ieraksta un dzēš Tiesu administrācija, paziņojumus dzēš zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Turpmāk arī Tiesu administrācijā varēs saņemt apliecinātas zemesgrāmatas nodalījumu izdrukas, ko pirms tam saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 133.pantu izsniedza tikai zemesgrāmatu nodaļas.

Tāpat grozījumi paredz Zemesgrāmatu nodaļām iespēju pārsūtīt Tiesu administrācijai pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi.

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus.

To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts «aplokšņu» algu risks, par to saņems brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī labojumus.

VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Balvai tika iesniegts rekordliels pieteikumu (54) skaits – nominācijās «E-pakalpojumi», «E-biznesa risinājumi un inovācijas» un «Labākais E-skolotājs», katrā no tām uz finālu virzot trīs labākos darbus.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Vēl līdz trešdienas, 4. decembra, plkst. 15.30 ir iespējams nobalsot par kādu no finalistiem gada balvai Platīna pele 2013.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Sociālais tīkls Facebook ir atzinīgi novērtējis Latvijas lidsabiedrības airBaltic inovatīvo pieeju, izmantojot Facebook Attribution sociālo mediju reklāmu analizēšanas rīku, kas palīdzējis izstrādāt mērķtiecīgas kampaņas un labāk izprast klientu rīcību un vajadzības. airBaltic izmantoja Facebook Attribution iegūto informāciju, lai radītu mērķtiecīgas lidojumu reklāmas Facebook, kā rezultātā lidojumu rezervācijas no Facebook pieaugušas par 5,4 reizēm.

«Šoreiz mēs spērām soli uz priekšu, izmantojot sociālā medija Facebook platformu, ko mūsu klienti izmanto visbiežāk. Mēs apzināmies, ka mērķtiecīgas aktivitātes sociālajos tīklos ietekmē komercdarbības rezultātus un klientu apmierinātību, tādēļ esam gatavi izmantot inovācijas, ko piedāvā Facebook,» skaidro airBaltic mārketinga viceprezidente Elīna Prāve.

airBaltic kopā ar aģentūru Mediabrands Digital izstrādāja stratēģiju, kas bija balstīta uz individualizētām airBaltic lidojumu reklāmām Facebook, lai izprastu klientu vēlmes, vajadzības un uzvedību. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti Facebook rīki: dinamiskās reklāmas (Dynamic adverts) un to novērtēšana (Measurement). Atkārtota, mērķauditorijai adresēta reklāma sniedz iespēju lidsabiedrībām reklamēt konkrētus maršrutus un datumus cilvēkiem, kuri ir tos iepriekš aplūkojuši, bet nav veikuši rezervāciju. Šis formāts dod klientiem iespēju ātri, ērti veikt rezervāciju un pievienot papildu pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai viņi veic pārlūkošanu datorā vai mobilajā ierīcē.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka mūsdienās mēs atrodamies informācijas pārbagātības apstākļos. Arvien vairāk un vairāk laika un pūļu tiek ieguldīts vajadzīgās informācijas iegūšanā. Kā nodrošināt to, ka darbiniekiem vienmēr pa rokai ir tieši derīga informācija? Kā izzināt patiesās informācijas vajadzības? Kā izvairīties no neproduktīvas laika šķiešanas informācijas iegūšanā? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes palīdz sniegt informācijas loģistika.

Viens no jebkura veiksmīga uzņēmuma darbības stūrakmeņiem ir informācijas cirkulācijas vadība, kas var tikt realizēta gan apzināti, gan neapzināti. Starpība ir tajā, ka, apzinoties un vadot informācijas apriti jeb loģistiku, ir iespēja prognozēt un novērst kļūdas un aizkaves uzņēmuma darbā. Tikmēr neapzinātā informācijas loģistika var novest pie – labākajā gadījumā – neefektīvas laika izmantošanas, bet, sliktākajā gadījumā, izraisīt nopietnas kļūdas uzņēmuma darbībā.

Pareizi sakārtotas informācijas loģistikas rezultātā palielinās ienākumi un samazinās produktu uzturēšanas izmaksas, jo veicamās operācijas prasa īsāku laiku. Var pieteikties jauni klienti, kuru apkalpošana neprasa papildu izmaksas, jo visa sistēma kopumā strādā ātrāk. Visbeidzot, darbinieku laiks vairs netiek tērēts velti, gaidot informācijas fragmentus, bez kuriem nav iespējams izpildīt uzdevumu, un tādējādi paaugstinās kopējā darba efektivitāte.

Tiesu administrācijā (TA) izveidotā finanšu plānošanas sistēma tiesu iestāžu materiāli tehniskajam nodrošinājumam ir nepilnīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka tas notiek jo netiek veikta likumā noteiktā tiesu iestāžu finanšu pieprasījuma izstrāde, nav izstrādāta vienota kārtība un nav apzinātas faktiskās vajadzības tiesu materiāli tehniskajam nodrošinājumam, kā arī netiek dokumentēta tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu apzināšana.

Revīzijā arī konstatēts, ka nav noteiktas prioritātes un laika grafiks tiesu darbības vispārpieņemto drošības principu un atbilstošu telpu nodrošināšanai, kā arī, ka ne visas tiesu iestādes atbilst tiesu telpām raksturīgajām specifiskajām prasībām par telpu sadalījumu publiskajā un slēgtajā zonā, kā arī tās nav nodrošinātas ar tiesas kārtībnieka klātbūtni tiesās.

Saeimas Juridiskā komisija 10.martā atbalstīja priekšlikumu par virzību uz "nesamērīgi augstās" valsts nodevas samazināšanu par konkrētu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumu reģistrāciju zemesgrāmatā.

Deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam jāgroza noteikumi par valsts nodevu saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kā skaidro deputāts, ar priekšlikumu paredzēts samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no pašlaik noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% samazināt uz 2% no īpašuma vērtības.

Konkrētāk priekšlikumā paredzēts noteikt, ka valsts nodevu 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības par nostiprināšanu zemesgrāmatā būtu jānosaka attiecībā uz zemes īpašumu vai zemes un būvju īpašumu, vai būvju īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (tajā skaitā ar to funkcionāli saistītās ēkas un būves), atsavināšanu fiziskai personai uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram.

Gada laikā Latvijas 100 bagātāko cilvēku vai ģimeņu īpašumu kopvērtība vēl nedaudz samazinājusies, bet pēdējo trīs gadu laikā sarukusi gandrīz dubulti: 2008. gadā tā bija 3,17 miljardi latu, bet nu – vairs tikai 1,7 miljardi latu. Liecina jaunais Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts.

Sarakstā, kas tapis, balstoties uz Lursoft un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars veikto uzņēmumu vērtējumu, salīdzinot ar situāciju pirms gada, nedaudz samazinājušies arī vidējie rādītāji.

«Zelta simtnieka» dalībnieka «caurlaides» vērtība nu ir tikai seši miljoni latu – vēl pirms gada bija nepieciešami vismaz septiņi. Simtnieka dalībnieka vidējā īpašumu vērtība ir 17 miljoni latu – pirms gada bija gandrīz 18, pirms trim – nepilni 32. Desmit valsts visbagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība nu ir 543 miljoni latu, kaut pirms gada bija 571 miljons.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Zemesgabals atrodas starp namu Kungu ielā 3, kurā ir ieeja Rātsnama pazemē izvietotajā izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa, un namu Kungu ielā 7/9, kurā iekārtots Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs, liecina Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija.

Zeme pieder Wellton Hotel Group viesnīcu ķēdi pārvaldošā uzņēmēja Vadima Muhina firmai SIA Homeland. Pagājušajā nedēļā reģistrēta arī uzņēmumam Homeland pilnībā piederoša SIA Kungu Hotel.

Salīdzinoši nelielo - 319 kvadrātmetrus plašo - zemesgabalu Homeland iegādājusies pērn decembrī pašvaldības SIA Rīgas nami rīkotā izsolē par sākumcenu 858 300 eiro, liecina paziņojums Rīgas namu mājaslapā.

Kļūdaina izrādījusies Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datos atrodamā informācija, ka pagājušajā nedēļā zemesgrāmatā reģistrēts 5 miljonus latu vērts nekustamā īpašuma darījums Jaunalūksnes pagastā, vēsta reģionālais portāls Alūksniešiem.lv.

Tas tika publicēts kā lielākais starp 10 vērtīgākajiem darījumiem laikā no 6. līdz 12.janvārim.

«Šis darījums ir bijis starp divām juridiskām personām – zviedru kompānijām. Viena kompānija otrai ir pārdevusi 8,9 hektārus meža zemes par 5 tūkstošiem eiro, nevis par 5 miljoniem latu. Tā ir mūsu kļūda, pārrēķinot latus uz eiro, turklāt komata vietā ir nulle. Tāpēc datu sistēma to ir atlasījusi kā vērtīgāko darījumu. Pareiza darījuma summa ir 5065,42 eiro,» skaidrojusi Alūksnes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Ingrīda Brūvere.

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.