Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Lai cilvēki automātiski saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāveic grozījumi normatīvos, paredzot informācijas par izdevumiem medicīnai un izglītībai automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), skaidroja VID pārstāvji.

Dienestā atzīmē, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvos, lai visus maksājumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, tostarp interešu izglītību nodotu VID. Ņemot vērā, ka izdevumi par ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem satur sensitīvus datus, normatīvos ir jāparedz īpaša atruna par datu nodošanu VID. Ja regulējumā noteiks, ka visa minētā informācija tiek nodota VID, tad VID varēs nodrošināt visu šo datu iekļaušanu personas gada ienākumu deklarācijā.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no 2023.gada septembra, ja cilvēks ir iesniedzis VID iesniegumu, kurā norādīts viņa aktuālais bankas konts, uz to var saņemt automātisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu par čekiem par medicīnas pakalpojumiem, izglītību, interešu izglītības pakalpojumiem, kuru nav VID rīcībā, tad cilvēkam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un šie čeki tai jāpievieno.

Pēc Valsts kancelejas komisijas veiktās atlases, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi.

Viņai ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā.

“Baibas Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku. Atlases procesā esam novērtējuši, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Tādējādi Baibai Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī sāks 70 000 fizisko personu apziņošanu, aicinot pārskatīt savus deklarētos ienākumus, otrdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

VID, veicot datu filtrēšanu, atlasījis 70 000 personas, kurām ir pamanīta būtiska neatbilstība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID. Šmite-Roķe skaidroja, ka neatbilstība šīm personām pārsniedz 20 000 eiro gadā.

Šīm personām plānots nosūtīt masveida paziņojumu, aicinot pārskatīt deklarētos ienākumus, un, ja nepieciešams, iesniegt deklarācijas vai to precizējumus, deklarējot ienākumus pilnā apmērā.

Papildus VID šiem iedzīvotājiem nosūtīs informatīvu materiālu, kas kalpos par palīgu kontos saņemto maksājumu izvērtēšanai un ienākumu deklarēšanai.

Šmite-Roķe informēja, ka, analizējot datus, VID secinājis, ka 5575 personām starpība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem gadā ir virs 100 000 eiro, 13 449 personām - starpība ir 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 51 099 personām starpība ir 20 000 līdz 50 000 eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ārējo ietekmējamību, pavēstīja ministra padomniece Kristīne Mennika.

"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata Ašeradens.

Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, informēja Mennika.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pārstāve Līga Besere sacīja, ka VID infrastruktūras izstrādes un ārpakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteikumos iekļautajām drošības prasībām jāvērtē valsts drošības iestādēm.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) zināmā mērā ir sabiedrības spogulis - kādas attiecības ir sabiedrībai ar VID, tādas arī ir sabiedrībai ar valsti, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka līdz šim ir gājis visādi, tomēr sabiedrības un VID attiecības ir stabilizējušās. Tāpat arī "VID pēdējos gados ir ticis prom no korupcijas ēnas, kas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs pasākumā sacīja, ka VID pirmajā darbības gadā - 1993.gadā - nodokļos iekasēti aptuveni 0,5 miljardi eiro, kamēr nākamajos gados jau 14 miljardi eiro, "kas ir milzīga pārmaiņa".

"Šajos 30 gados esam nonākuši pie vienas no modernākajām valsts institūcijām, kas ir tehnoloģiski attīstīta, kas arī sniedz adekvātu darba rezultātu" sacīja Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka lielais sasniegums, kas redzams 30 gadu laikā, ir iekasētie nodokļi, tāpat arī ir labi sasniegumi identificējot PVN shēmas. Tāpat arī muitas strādā adekvāti.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu.

"Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.