Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi, informēja Valsts kancelejā.

Finanšu ministres Danas Rezinieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins pauda, ka ministre novērtē VID vadītāja amata konkursa atlases komisijas profesionalitāti. Ministres ieskatā, lēmums par Jaunzemes iecelšanu VID vadītāja amatā jāpieņem nākamajai valdībai.

Konkursa komisija bijusi vienisprātis par to, ka Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un, ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori.

Lai plašāk skaidrotu konkursa gaitu un rezultātu, kā arī iepazītos ar Jaunzemes redzējumu par VID darbību, Valsts kancelejā otrdien plkst.14 notiks preses konference.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

«Vakar, 2016. gada 8. martā, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paveikto un turpmāko rīcību korupcijas risku mazināšanā un novēršanā. Diemžēl daži no tiem publiskajā telpā tiek atspoguļoti neprecīzi un nekorekti,» norādīts šodien izplatītā VID paziņojumā. VID uzskata, ka tā ir nodokļu maksātājiem svarīga informācija un precizē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pausto informāciju.

VID kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo poligrāfa jeb melu detektora izmantošanu iespējamo negodprātīgo VID darbinieku pārbaudēm. VID vērš uzmanību, ka tāda metode no VID vadības puses nekad nav tikusi un arī šobrīd netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, atbildot uz Imanta Parādnieka jautājumu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone esot norādījusi, ka «viņa ir informēta par finanšu ministres sarunu ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, kuri no savas puses ir apliecinājuši gatavību uzrunāt ASV nodokļu administrāciju, lai tā nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu Latvijas nodokļu administrācijai».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni apbēdina sabiedrības negatīvā attieksme pret VID.

Intervijā Latvijas Radio Pētersone skaidroja, ka spiediens un nomelnošanas kampaņa pret VID esot novērojama galvenokārt sociālajos tīklos. Savukārt politisko spiedienu viņa līdz šim neesot izjutusi.

Pētersone atzina, ka nerunā par tiem gadījumiem, kad par VID darbinieku iespējamo negodprātību tika ziņots medijos, bet gan par kopējo attieksmi pret dienestu.

Viņasprāt, klientu un sabiedrības attieksme pret VID esot nekorekta, pār dienesta darbiniekiem tiekot izgāztas dusmas par visu nepadarīto valsts pārvaldē. Savukārt uz komersantu pārmetumiem par konkrētām lietām VID nevarot atbildēt, jo dienestam tas esot liegts.

Ceturtdien pēc Pētersones iniciatīvas notika viņas tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Neoficiāla informācija liecināja, ka tikšanās laikā VID vadītāja plānoja iesniegt atlūgumu. Pēc tikšanās, kas ilga pusotru stundu, Pētersone žurnālistus informēja, ka atkāpties pagaidām neplānojot. «Neizslēdzu iespēju, ka es varētu iesniegt atlūgumu, bet šobrīd es to neesmu izdarījusi,» uzsvēra VID vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone vakar no amata atbrīvojusi savu vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali.

Kā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informēja Pētersone, Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un viņš nav lūdzis to pagarināt. Ņemot vērā, ka VID vadītāja vietnieka amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, pieņemts lēmums Kravali atbrīvot no amata.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka Kravaļa vietā Muitas pārvaldes vadītāja pienākumu izpilde uzticēta Ingrīdai Gulbei-Otaņķei.

Pret VID vadītāja vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Kravali bija ierosinātas vairākas disciplinārlietas.

Kā norādīja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Uz rezultātu vērsta cīņa ar pelēko ekonomiku nav tas pats, kas pompozu mērķu svinīga nospraušana tās apkarošanai

Virzīt vai norakt? Kā intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pametusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone, viņa bieži nolikta pie ratiem, jo priekšlikumi, ko gatavojusi dažādām instancēm, kaut kur izčibējuši, bet nodokļu administrēšanas izmaiņas paradoksālā kārtā vispār apspriestas vien politiķu un viņus apkalpojošās ierēdniecības vidū bez nodokļu administrācijas piedalīšanās.

Līdz ar to Pētersone apšauba ēnu ekonomikas apkarošanas pūliņu sagaidāmos rezultātus par valdības optimistiski pieprasīto 1,5 miljardu eiro izsmelšanu no ēnu ekonomikas purva piecu gadu laikā. Ar šādu mērķi apkarošanas pasākumu intensitātei jābūt turpat trešdaļmiljardam eiro ik gadu. «Ar pašreizējiem instrumentiem», kā Pētersone norāda, 300 miljonu eiro pārdale par labu baltajai ekonomikai paliks tikai uz papīra. Arī pieticīgākie 100 miljoni eiro paliks uz papīra, ja cīņa ar pelēko ekonomiku netiks pasludināta par prioritāti numur viens ne tikai vārdos, bet arī un jo īpaši darbos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) divu nedēļu laikā Finanšu ministrijā iesniegs Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, šodien informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē sacīja, ka pagaidām neatklāšot ne cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki būs šajā iespējamo negodprātīgo darbinieku sarakstā. Taču «nojausma par atsevišķām personām» viņai esot.

Pētersone neizslēdz, ka saraksts nebūs galīgais. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tas tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.

«Augoni nevar turēt ilgi, tas ir jāizgriež pēc iespējas ātrāk. Ir spēcīgi un gudri darbinieki, kas cīnās ar noziedzību, taču, no otras puses, sniedzot informāciju noziedzniekiem, viņi nopelna arī sev,» sacīja Pētersone.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Lai arī patlaban vēl nav uzrunāta, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja pienākumus pildošā ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā joprojām apsver pretendēšanu uz VID vadītāja amatu, aģentūrai LETA apstiprina Pelēkā.

Viņa norāda, ka pretendēs uz šo amatu arī tad, ja tiešas uzaicināšanas vietā tiks rīkots konkurss.

Lēmumu par dalību konkursā Pelēkā pieņemšot, kad būs zināmi tā nosacījumi.

Kā vēstīts, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja pienākumu izpildītāju apstiprināta VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, šodien lēma valdība.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka likums par VID nosaka - ja VID ģenerāldirektors tiek atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz jauna VID ģenerāldirektora iecelšanai.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir akceptējusi līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones iesniegumu par valsts civildienesta attiecību pārtraukšanu ar 2016.gada 27.jūniju.

Tāpēc FM rosināja valdību par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelt Pelēko, kura minētos pienākumus uzņemtos ar šā gada 27.jūniju. FM piebilda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu VID darbības nepārtrauktību.

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?