Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiks pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Debates par minēto jautājumu šodien parlamentā ilga vairākas stundas. Vienas dienas laikā Saeima likumprojektu steidzamības kārtā izskatīja abos lasījumos, starp lasījumiem likumprojektam iesniegtos priekšlikumus izskatot arī atbildīgajā komisijā. Kopumā likumprojektam tika iesniegti seši priekšlikumi, taču visi opozīcijas deputātu priekšlikumi tikuši noraidīti. Opozīcijas iebildumi galvenokārt saistīti ar lēmumu likumā iekļaut ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas ostu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norāda, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā. "Korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) šā gada 9.decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret [Ventspils mēru] Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās," teikts vēstulē Saeimas komisijai.

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Šīs nedēļas beigās svinīgi tiks iemūrēta vēstījuma kapsula Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkas Nr.7 pamatos. Tā ir viena no trīs ražošanas ēkām, kas šogad tiek būvētas Ventspils brīvostā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēka Nr.7 tiek būvēta ar mērķi veicināt rūpniecisko attīstību un nodarbinātību pilsētā. 4500 kvadrātmetru lielā ēka ir iznomāta uzņēmumam SIA «Quality Jobs», kas tajā attīstīs elektronikas produktu ražošanu, radot vismaz 30 darbavietu.

Ražošanas ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA «Aimasa». Kopējās būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 4,9 miljonu eiro apmērā, no kā 1,16 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šobrīd Ventspils brīvostā vienlaikus norit trīs jaunu ražošanas ēku būvniecība. Divas no tām tiek būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet viena - Lidostas industriālajā zonā Ganību ielā.

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana.

2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 tūkstoši pasažieru, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

Ventspils brīvosta šobrīd ir aktīvākais prāmju satiksmes centrs Latvijā. Septiņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā. Tieši Zviedrijas līnija kļūst aizvien populārāka – to 2015.gadā izmantojuši 92 115 pasažieri, kas ir par 25 759 pasažieriem jeb 39% vairāk nekā 2014.gadā. Vācijas līniju izmantojuši 13 028 pasažieri. Kravas auto šoferi (59 492) pasažieru skaitā neietilpst.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,» komentē A.Lembergs.

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

2015.gada martā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir šī gada labākais kravu apgrozījuma rādītājs vienā mēnesī. Pirmajos trīs mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas novērtējumu attiecību ar Krieviju pasliktināšanās gadījumā pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumu apjomu tuvu pie viena miljarda eiro.

Tas tieši skartu dzelzceļa nozari, ostu terminālus, autopārvadātājus, maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu jomu, kā arī pakalpojumu sniedzējus, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

Krievijas ieviestā embargo atsevišķiem lauksaimniecības produktiem sekas izjūt auto pārvadātāji Latvijā, jo īpaši mazās autopārvadātāju kompānijas ar salīdzinoši mazu autoparku. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departaments ir apkopojis informāciju no nozares asociācijām par Krievijas importa aizlieguma ietekmi. Analizējot nozares asociāciju iesniegto informāciju, var secināt, ka Latvijas lielās autopārvadātāju kompānijas nosaka nepamatoti zemas pārvadājumu cenas un mazie nozares uzņēmumi nespēj vienlīdzīgi konkurēt.

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, bet pirmajos sešos mēnešos kopā kravu apgrozījums veido 16,3 miljoni tonnas.

Pusgadā apgrozīto kravu apjoms ir par diviem miljoniem latu lielāks nekā osta plānoja iepriekš, un tas varētu ostai dot papildus vienu miljonu latu, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš stāsta, ka papildus gūtie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo «tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē».

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums 49% apmērā bijis a/s Ventbunkers, a/s Ventspils tirdzniecības osta - 1% apmērā, SIA Ventamonjaks serviss - 7%.

Šā gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravu, bet pirmajos divos šī gada mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 4,8 miljonus tonnu, informē brīvostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Ventspils brīvostā vēl aizvien 50% uzņēmumu ir problēmas veikt norēķinus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Vēl aizvien 50% uzņēmumu, kuri strādā Ventspils ostā, ir problēmas pilnībā norēķināties ar bankām, jo bankas prasa nesamērīgi stingras prasības šiem uzņēmumiem, kas traucē uzņēmējdarbību," sacīja Purmalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka jebkuras krīzes laikā cilvēki stiprinās, un tā ir arī ar Ventspils ostu, kas pēdējā laikā piedzīvojusi vairākus "cunami".

Purmalis atzīmēja, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apmēra samazinājums šajā gadā jau bija plānots iepriekš, jo politisku apsvērumu dēļ ostā būtiski sarukušas akmeņogļu kravas.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka ro-ro kravu apmērs ostā ir saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, kā arī pārkrauto naftas produktu apmērs saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Vienlaikus samazinājušās pārkrauto metāla un lauksaimniecības produktu kravas, bet pieaugums bijis pārkrautajai koksnei.

Tranzītbiznesā iesaistītie piedāvā dažādus risinājumus; atsevišķi komersanti vēlas mazināt dzelzceļa pārvadājumu izmaksas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau trešo gadu pēc kārtas Ventspils brīvostā vērojams kravu apgrozījuma kritums, vērtējot rādītājus pirmo sešu mēnešu griezumā. Šogad kritums bijis par 14,8% jeb 2,32 milj. t. Līdz ar to ir samazinājies Latvijas ostās pārkrautās produkcijas apjoms par 5% jeb 1,97 milj. t. Citās lielajās ostās savukārt ir vērojams minimāls kāpums – Rīgā par 2,3% jeb 462 tūkst. t, bet Liepājā par 0,8% jeb 22 tūkst. t. Gan par kravu krituma iemesliem, gan problēmas risinājumiem iesaistīto pušu domas dalās.

Lai dara vairāk

«Brīvosta faktiski ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, lai radītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi,» norāda tās pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ostas maksas nav mainītas gadiem, veiktas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Nozīmīgs virziens ir industriālo teritoriju attīstība un dažādu veidu ražotāju (sākot ar zivjapstrādi un beidzot ar augstajām tehnoloģijām) piesaiste, lai visas olas nebūt saliktas vienā groziņā, viņš saka. Kravu kritums nav saistāms ar brīvostas pārvaldes bezdarbību, piebilst pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, jo ieguldīts ir gan pievedceļos, gan piestātnēs. Jaunajā plānošanas periodā paredzēta molu rekonstrukcija un atsevišķu krasta nostiprinājumu izveide. Savukārt vērienīgais naftas pārstrādes rūpnīcas projekts šobrīd ir «papīru stadijā», skaidro I. Sarmulis. Jau vēstīts, ka SIA Baltic New Technologies iecerējusi uzbūvēt naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni, ieguldot 420 milj. eiro.