Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot sodu 1500 latu apmērā Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmumam SIA Ūdeka, kas, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, ierobežoja citu uzņēmumu iespējas sniegt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojumus.

Sākotnēji paredzēto naudas sodu samazināt ļāvis fakts, ka SIA Ūdeka pārkāpumu pārtrauca un atjaunoja vienlīdzīgas konkurences iespējas citiem uzņēmumiem.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums, 2011.gada 1.janvārī uzsākot sniegt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojumus, sāka aktīvi ierobežot konkurējošo uzņēmumu iespējas darboties šajā tirgū.

Tā PSIA Ūdeka noteica, ka, lai gan skaitītājus var uzstādīt citi uzņēmumi, skaitītāju plombas noņemt un uzlikt var tikai pati PSIA Ūdeka. Papildu apgrūtinājums konkurentu klientiem tika radīts, nosakot, ka plombas nomaiņa jāpiesaka pašiem patērētājiem un to nevar darīt uzņēmums, kas maina skaitītāju. Atsevišķās dienās PSIA Ūdeka bez objektīva pamatojuma konkurentu klientiem plombēšanu atteica, bet saviem klientiem nodrošināja. Tādējādi pašvaldības uzņēmuma rīcības rezultātā tā konkurentu sniegtie pakalpojumi tika mākslīgi padarīti klientiem mazāk pievilcīgi, kā arī dārgāki, radot risku tirgū pilnībā likvidēt konkurenci.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Dobeles rajona tiesa atzinusi Ventspils būvnieku a/s Venceb par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Jāatgādina, ka Venceb 2008.gadā līgumu ar parakstīja Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA ŪDEKA par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētā 3,3 milj. eiro apmērā (bez PVN). Uzņēmums ir veicis a/s Ventbunkers rekonstrukcijas objektu projektēšanu un būvniecību, Ventspils Naftas četru dzelzceļa cisternu noliešanas estakāžu projektēšanu.Viens no lielākajiem Venceb pasūtītājiem bija Ventspils brīvostas pārvalde.

Uzņēmuma maksātnespēja tika ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, prasības apmērā tika apķīlāti arī uzņēmuma naudas līdzekļi.

DB jau rakstīja, ka Ventspils tiesa augustā noraidīja celtniecības a/s Venceb lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības (TA) un izbeidza TA procesu. Uzņēmums nebija paspējis tiesas noteiktajā termiņā vienoties ar kreditoriem - galvenokārt ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tiesa noraidīja a/s Venceb lūgumu vienošanās termiņu pagarināt par 20 dienām.

Latvijā radītās ūdens mērīšanas akas novērtē kā Ziemeļeiropas klimatam piemērotākās.

Latvijas uzņēmuma SIA Rotons konstruktoru radītās ūdens mērīšanas akas ar siltumizolāciju izpelnījušās labu novērtējumu no vairākiem Latvijas, Lietuvas un Krievijas pasūtītājiem; vairākos projektos Rotona ražotās akas ir veiksmīgi izkonkurējušas importa analogus. Labos panākumus uzņēmuma valdes loceklis Armands Mucenieks skaidro ar veiksmīgu akas konstrukciju, ko radījuši pašu konstruktori. Ekonomikas ministrijas un LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 uzņēmums ar šo produkciju ir viens no pretendentiem uz balvu kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Ūdens mērīšanas akas PM500 ar siltumizolāciju ir speciāli piemērotas DN15, DN20 un DN25 ūdens mērītāju ierīkošanai ūdensvada izbūves zonās ar augstu gruntsūdens līmeni. Akas ir projektētas un izgatavotas, rēķinoties ar Latvijas un Ziemeļeiropas klimatiskajiem apstākļiem, tās lielās priekšrocības ir izturīga dubultsienu konstrukcija, kurā iepildīts jeb iekapsulēts siltumizolācijas materiāls – poliuretāna putas – tādējādi veidojot termosa efektu. Akas korpuss tiek atliets uz uz rotējošās formēšanas iekārtas, un pēc tam ar speciālu dozēšanas iekārtu to piepilda ar putām.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Sakarā ar straujo temperatūras maiņu un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā ir strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.

23.februāra rītā ir saņemti vairāk kā 40 pieteikumi no privātmājām par plūdu draudiem. Ūdens noplūšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā traucē sastumtie sniega vaļņi, kā arī privātajos dzīvojamo māju rajonos, kur darbojas virszemes meliorācijas sistēmas, aizsalušie grāvji un caurtekas, informē pašvaldība.

Šobrīd Ventā un Vidumupītē, kas savāc ūdeni no melioratīvām sistēmām, ūdens līmenis ir pacēlies par 50-70 cm, līdz ar to traucējot ūdens notecei no mazākiem grāvjiem. Kritiskākajās vietās tiek veikti darbi, lai rastu risinājumu ūdens novadīšanai, gan atrokot un cenšoties attīrīt caurtekas, gan mēģinot ar karstu ūdens tvaiku tās atkausēt, kā arī cenšoties attīrīt grāvjus no ledus. Pilsētas ielās un to krustojumos strādā tehnika, ar kuru attīra lietus ūdens noteces akas, lai ūdens varētu notecēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmās, atbrīvojot brauktuves un gājēju pārejas no ūdens peļķēm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn apstiprinājusi 51 gala tarifu trīs sabiedrisko pakalpojumu nozarēs - siltumapgādē, ūdenssaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā, informē komisijas pārstāvji.

Ūdenssaimniecības nozarē apstiprināti 19 komersantu iesniegtie ūdensapgādes pakalpojumu tarifi (ūdens ieguve, sagatavošana, piegāde)un 19 kanalizācijas pakalpojumu tarifi (notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana). Siltumapgādes nozarē aizvadītajā gadā apstiprināti 10 komersantu iesniegtie gala tarifi. Siltumenerģijas pakalpojumu gala tarifu veido siltumenerģijas ražošanas tarifs, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā apstiprināti 3 gala tarifi sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos Janvāri, Brakšķi un Getliņi.

Pilnībā visas būves Latvijā nekad nebūs pieslēgtas centralizētajai ūdensvadu un kanalizācijas sistēmai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, iedzīvotāju pieejamība sistēmai līdz ar ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu īstenošanu ir palielinājusies, atzīst aptaujātie pašvaldību ūdensapgādes uzņēmumu pārstāvji. Tiesa, viss nav pavisam gludi.

Ne visiem pa kabatai

SIA Salacgrīvas ūdens valdes loceklis Kaspars Krūmiņš DB norāda, ka pašreiz tiek veikti priekšdarbi nākamās projekta kārtas finansējuma saņemšanai 1,3 milj. apmērā. «Ja saņemsim finansējumu, varēsim uzskatīt, ka Salacgrīvas ūdenssaimniecība būs pilnībā sakārtota. Paredzēta kanalizācijas tīkla izbūve aptuveni 6 km garumā, līdz ar to 99% ūdenssaimniecības pakalpojumu būs pieejams centralizētais pakalpojums – gan ūdensvads, gan kanalizācija,» viņš turpina.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis trešdien, 1. jūnijā tiksies ar Monako firstu Albertu II un pārrunās ar viņu gan aktualitātes vides aizsardzības jomā, gan iepazīstinās ar modernāko atkritumu noglabāšanas poligonu Baltijā SIA Getliņi EKO.

Ministrs ar viesi plāno arī pārrunāt Latvijas panākumus klimatam draudzīgas politikas īstenošanā, ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu dzīvē un dažādas aktualitātes vides aizsardzības jomā.

Pasākumā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Getliņi EKO kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks.

Monako firsts Alberts II ir dibinājis īpašu fondu, lai rūpētos par vides aizsardzību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Fonds atbalsta inovatīvus risinājumus tādās jomās kā klimata pārmaiņas, ūdenssaimniecība un bioloģiskā daudzveidība.

Pēdējo gadu laikā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu Getliņos veiktas nozīmīgas investīcijas. Vairāki projekti turpinās arī patlaban, piemēram, ar vietējā energoblokā saražoto siltumu tiek apkurinātas tomātu audzēšanas siltumnīcas un zāles pļaujmašīnas aizstāj aitas.

Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.