Starptautiskā sūtījumu kompānija "Venipak" līdz nākamā gada beigām Baltijas valstīs pakomātu skaitu plāno palielināt līdz 600, informē "Venipak" pārstāvji.

Šogad uzņēmums pabeidza pakomātu uzstādīšanu Latvijā, to skaitam sasniedzot 201, bet Lietuvā ir 251 "Venipak" pakomāts. Pakomātu uzstādīšanā Igaunijā "Venipak" investē vienu miljonu eiro, un to plānots pabeigt nākamgad, pakomātu skaitam kopā Baltijas valstīs sasniedzot 600.

Šogad pakomāti sāks darboties Igaunijas galvaspilsētā, bet nākamgad tie būs pieejami visā valstī.

"Venipak" izpilddirektors Darjus Zailsks norāda, ka pakomātu izvietošana Igaunijā uzņēmumam nozīmē svarīga paplašināšanās posma beigas, jo no nākamā gada "Venipak" pakomāti būs pieejami visās Baltijas valstīs.

Zailsks norāda, ka "Venipak" turpina īstenot stratēģisko uzdevumu kļūt par universālu piegādes platformu visiem piegādes pakalpojumiem, kā arī gaisa un sauszemes kravu pārvadājumiem visā pasaulē.

Starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 101 miljons eiro, informē uzņēmumā.

Grupas peļņas rādītājus kompānijā neatklāja.

"Venipak" vadītājs Justas Šablinskas norāda, ka ilgtermiņā paredzams, ka tieši e-komercijas kompānijām piedāvātie pakalpojumi kļūs par kompānijas galveno panākumu atslēgu, tādēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta komandas veidošanai un kompetenču apvienošanai „Venipak“ iekšienē.

"Venipak" pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā "Venipak" turpināja veiksmīgi paplašināt pakomātu tīklu Baltijā. 2023.gada beigās kopējais pakomātu skaits Lietuvā sasniedza 270, Latvijā - 200, savukārt Igaunijā - 160.

Šogad uzņēmums plāno paplašināt pakomātu tīklu Baltijas reģionā līdz 800, tostarp Lietuvā tiks uzstādīti 115 jaunas sūtījumu iekārtas un paplašināti 75 paku automāti, bet Igaunijā līdz gada beigām plānots uzstādīt 30 jaunus automātus un paplašināt 50 esošos.

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Par starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas “Venipak Latvija” izpilddirektori kļuvusi Sanita Bērziņa, kurai ir desmit gadu pieredze uzņēmuma vadībā, attīstot e-komercijas platformu “Maxima Latvija” ietvaros, kā arī ieviesusi un vadījusi e-veikalu “Barbora”.

Sanita Bērziņa pievienojusies vienam no straujāk augošajiem uzņēmumiem “Venipak”, uzņemoties vadīt Latvijas meitas kompāniju, lai tādējādi turpinātu attīstīt e-komercijas pakalpojumu piedāvājumus, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

“Mana līdzšinējā profesionālā darbība jau desmit gadus cieši saistīta ar e-komercijas projektu attīstību, piedzīvojot gan izaugsmi, gan izaicinājumus. Pēc tik ilga laika posma sāku meklēt jaunus attīstības virzienus sev personīgi, tāpēc iespēja pievienoties “Venipak” komandai, manuprāt, ir loģisks iznākums,” skaidro S.Bērziņa.

Jaunā izpilddirektore norāda, ka, uzsākot darbu, vispirms būtiski iepazīties ar visiem uzņēmumā notiekošajiem procesiem, kā arī pieejamajiem datiem. “Pirmās prioritātes ir iepazīties ar kolektīvu un izzināt dažādus procesus un sistēmas, kā arī datus, lai justos ērti un pārliecināti jaunajā amatā. “Venipak” tuvojas saspringtākā gada sezona, kad pie klientiem jānogādā tūkstošiem paciņas, tāpēc vēlos būt daļa no kolektīva, lai ar savām zināšanām palīdzētu ne tikai lielos projektos, bet arī ikdienā,” skaidro S.Bērziņa, piebilstot, ka viens no mērķiem ir celt “Venipak” atpazīstamību Latvijā, lai nodrošinātu līderību tirgū, “pašreiz izaicinājumu ir daudz, tādēļ jāiedziļinās uzņēmuma darbībā, lai veiksmīgi attīstītu to gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā.

Starptautiskajā sūtījumu piegādes uzņēmumā Venipak iecelts jauns izpilddirektors, informē uzņēmums.

Justu Šablinsku (Justas Šablinskas), kurš uzņēmumā nostrādāja astoņus gadus, nomainīs Andrius Ladausks (Andrius Ladauskas). Līdz šim Ladausks strādājis vairāku lielu Lietuvas uzņēmumu vadībā.

“Savu ceļu Venipak sāku kā finanšu direktors, pēc tam pārņēmu grupas uzņēmumu vadību Lietuvā un ārvalstīs. Lepojos ar panākumiem, kurus kopā esam sasnieguši šo gadu laikā — sākot ar starptautiskas komandas izveidi, kurā darbojās vairāk nekā 1000 cilvēku, un paplašināšanos jaunos tirgos līdz pat jaunu biznesa virzienu uzsākšanai pirms pandēmijas, tā būtiski ietekmējot e-komercijas jomu. Mēs veiksmīgi pielāgojāmies patērētāju paradumu maiņai un turpinājām augt arvien konkurētspējīgākā tirgū. Nostrādājot gandrīz desmit gadus vienā uzņēmumā, pieņēmu loģisku lēmumu atkāpties no amata. Esmu pateicīgs komandai par visu, ko kopā paveicām, un nešaubos, ka šīs pārmaiņas iezīmē jauna, aizraujoša posma sākumu,” saka J. Šablinsks.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak iegādājies e-komercijas vairumtirgotāju Strengholt Entertainment BV, kas atrodas Nīderlandē un darbojas visā Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums sasniedz 50 miljonus eiro un tā katalogā pārstāvēti tādi zīmoli kā Universal Music, Lego, L’Oreal, Disney, Mattel un citi.

Paredzams, ka šis darījums veidos pamatu „Venipak” efulfillment jeb pilnīgas e-komercijas pasūtījumu izpildes paplašināšanai Eiropā, kā arī kravu aviopārvadājumu pakalpojumu paplašināšanai Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tāpat mainīsies arī uzņēmuma uzņēmējdarbības modelis, papildinot loģistiku e-komercijas vairumtirdzniecības jomā.

„Venipak” īpašnieks Nerijus Raudonis norāda, ka uzņēmums jau labu laiku galveno uzmanību velta loģistikai un klientu vertikālei. „Mēs gribējām aizņemt lielāku tirdzniecības ķēdes daļu, nevis tikai loģistiku, un šis darījums mums paver aptuveni 4 miljonu preču grozu, kas ietver augstas un augstākās kategorijas izstrādājumus,” sacīja N. Raudonis.

Starptautiskā sūtījumu piegādes kompānija "Venipak" turpina nostiprināties Rietumeiropas tirgū, mainot pērn iegādātā Nīderlanes e-komercijas vairumtirgotāja "Strengholt Entertainment BV" zīmolu uz "Venipak Commerce".

Šī uzņēmuma iegāde bija stratēģisks solis, kas mainīja loģistikas biznesa modeli, pievienojot jaunus vairumtirdzniecības e-komercijas kanālus un atverot iespējas visai uzņēmumu grupai paplašināties starptautiski kā e-komercijas platformai, kļūstot par globālu tirgus dalībnieku.

Saskaņā ar "Venipak" vadītāja Justas Šablinskas teikto, uzņēmums jau kādu laiku ir koncentrējies ne tikai uz loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un klientu vertikālo sadarbības formu, bet arī vēlas nodrošināt pēc iespējas lielāku tirdzniecības ķēdes daļu. Tāpēc Nīderlandes e-komercijas uzņēmuma iegāde bija viens no būtiskākajiem notikumiem 2023. gadā.

"Šis darījums atvēra aptuveni četru miljonus preču piedāvājumu un ļāva attīstīties ārpus Baltijas valstīm un Polijas tirgus Rietumeiropā, paplašinot e-komercijas kanālus un sniedzot visaptverošus e-komercijas pasūtījumu izpildes pakalpojumu jeb e-fulfilment. Fokusēšanās uz šo jomu apstiprina arī notikušās pārmaiņas, pēc kurām uzņēmums turpinās darboties kā "Venipak Commerce"", pauž J.Šablinskas.

Lai turpinātu starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma “Venipak” izaugsmi Latvijā un kopumā Baltijā, kompānija investēs 1,5 miljonus eiro Lietuvas noliktavas automatizācijā.

Šogad uzņēmums plāno veikt arī papildu investīcijas jaunā “Fulfillment” centrā netālu no Varšavas, Polijā. Tas būs risinājums Baltijas valstu e-komercijas uzņēmumiem, kuri savas preces piegādā visā Eiropā.

Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, pagājušajā gadā Eiropas loģistikas telpu piepildījums pieauga par 16%. ASV un Āzijas valstīs attiecīgi par 21% un 32%. Savukārt brīvo noliktavu apmēri Eiropā ir samazinājušies līdz rekordzemam līmenim – aptuveni 5% (The Economist).

Arī Baltijas valstīs novērojams aizvien pieaugošs pieprasījums pēc noliktavu telpām, taču esošais piedāvājums to nespēj apmierināt. Jaunu noliktavu celtniecība aizņem laiku un finanšu resursus, kas mazākiem un strauji augošiem tirgotājiem nav labākais risinājums.

Industriālā nekustamā īpašuma (NĪ) attīstības un pārvaldības sabiedrība “Sirin Development” parakstījusi līgumu ar sūtījumu piegādes uzņēmumu “Venipak Latvia SIA” par 4100 m2 lielas noliktavas nomu loģistikas parkā “Rumbula”, Rīgā.

Pēc nomnieka ievākšanās parka “Rumbula” otrā noliktava ir simtprocentīgi aizņemta.

Loģistikas parks “Rumbula” atrodas 16,2 ha lielā teritorijā Rīgā, Daugavas labajā krastā, Maskavas ielā netālu no pilsētas centra. Projekts tiek īstenots trīs kārtās, šobrīd darbojas jau divas modernas un energoefektīvas A+ klases noliktavas – 22,54 tūkst. m2 un 32,7 tūkst. m2 platībā.

Nākamgad teritorijā taps trešā noliktava, tad loģistikas parka kopējā platība pārsniegs 80 tūkst. m2.

“Jau vairāk nekā 15 gadus attīstot un pārvaldot NĪ objektus Baltijas valstīs, esam ieguvuši lielu pieredzi, tāpēc klientiem varam nodrošināt kvalitatīvus risinājumus, kas atbilst viņu biznesa vajadzībām. Priecājamies, ka mūsu parku Rīgā ir izvēlējies starptautisks sūtījumu piegādes uzņēmums, kurš novērtējis rūpīgi izvēlēto objekta atrašanās vietu. Septembrī sākām “Rumbulas” parka trešo attīstības kārtu, kura pašreizējiem klientiem nodrošinās attīstības iespējas nākotnē, bet jaunajiem klientiem ļaus piedāvāt elastīgus risinājumus,” saka sabiedrības “Sirin Development” vadītājs Laurīns Kuzavs.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

2020. gadā Omniva Latvija peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaugusi par 197%, būtiski palielinājies arī klientu skaits.

To intervijā DB norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare, uzsverot, ka pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē Latvijā strauji attīstījies. Viņa stāsta, ka tirgū ienākuši vairāki jauni spēlētāji, bet jau esošie ievērojami attīstījušies un paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu, piemēram, Omniva Latvija saviem biznesa partneriem sākusi piedāvāt gan noliktavu telpu nomu, gan maksājumu administrēšanu un sūtījumu piegādi.

Fragments no intervijas

Pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas laikā bija viens no tiem, kam darba kļuva krietni vairāk. Kā tikāt galā ar lielo pieprasījumu?

Mēs tiešām bijām vieni no tiem, kam darba apjoms ievērojami palielinājās, kā ietekmē nācās saskarties arī ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, pakomātu trūkumu. Mēs sapratām, ka sūtījumu apjoms ir tik liels, ka jaunus pakomātus varam uzstādīt kaut vai rītdien, taču fiziski to izdarīt nevarējām, jo tie no Ķīnas ir jāpasūta vismaz pusgadu iepriekš. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka loģistika ar Ķīnu ir gana sarežģīta, un pandēmijas laikā ar to saskārāmies arī mēs. Palielinājās gan izgatavošanas un piegādes laiks, gan kopējās izmaksas. Tā kā jaunus pakomātus uz sitiena uzstādīt nevarējām, bija jāmeklē citi risinājumi. Bija pat situācijas, kad uz pakomātu ar 100 skapīšiem bija 200 sūtījumu, tāpēc pieņēmām lēmumu sniegt iespēju cilvēkiem savas paciņas noteiktā laikā saņemt pie kurjera līdzās pakomātam. Uzsākām arī sadarbību ar Narvesen kioskiem, novirzot sūtījumus, kam pietrūkst vietas, uz tuvumā esošajiem kioskiem, kas bija mūsu papildu kanāls. Atvērām arī vairākus paku saņemšanas punktus Rīgā, Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās. Tas bija veids, kā risināt pakomātu ietilpības jautājumu. Pandēmijas laikā par gandrīz ceturtdaļu palielinājām mūsu štata darbinieku skaitu, pieņemot darbā 80 jaunus cilvēkus gan sūtījumu šķirošanā un piegādēs, gan klientu atbalsta centrā, kas krīzes situācijās ir ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. Mūsu klientiem ir svarīgi zināt, kad tiks piegādāta viņu paciņa, tāpēc zvanu centram ir būtiska loma.

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Pakomātu tirgus Latvijā vēl nav piepildīts, un piegāžu uzņēmums SIA "Omniva" no savas puses vēl redz šī tirgus potenciālu un iespējas tajā, norādīja kompānijas vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa atklāja, ka tieši tādēļ "Omniva" padome nesen devusi apstiprinājumu vēl 92 pakomātu izvietošanai Latvijā.

"Protams, to redz ne tikai "Omniva", to redz arī citi uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan "Venipak" ir paziņojuši par savu pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā," atzina "Omniva" vadītāja.

Krauze-Čebotare pauda, ka Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu, - piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ uzņēmumam ir plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta veikaliem.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.