Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Vētrās un lietusgāzēs Itālijā dzīvību zaudējuši vēl trīs cilvēki, līdz ar to kopējais bojāgājušo skaits stihijā, kas daudzviet valstī plosās kopš svētdienas, pieaudzis līdz deviņiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra ANSA.

Dienvidtirolē glābšanas operācijas gaitā dzīvību zaudējis ugunsdzēsējs, bet kaimiņu provincē Trentīno dzīvību zaudējusi kāda sieviete.

Ugunsdzēsējs zaudējis dzīvību, kad viņam uzgāzies koks, savukārt sievietes līķi glābēji izcēla no zemes nogruvuma, kas izpostījis viņas māju.

Kāds kaitotājs gājis bojā Adrijas jūrā netālu no Rimini, kad spēcīgie vēji triekuši viņu pret klintīm.

Vētru dēļ Ligūrijā slēgta Dženovas lidosta, turklāt stihijas dēļ traucēta piekļuve kūrortam Portofīno, kas tagad nošķirts no pārējā reģiona.

Desmiti tūkstoši mājsaimniecību Ziemeļitālijā palikuši bez elektrības. Īstenojot piesardzības pasākumus, vairākās pilsētās, arī Romā, Neapolē un Venēcijā, slēgtas skolas.

Venēcijas pilsētas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka nākamgad ieviesīs piecu eiro nodevu tūristiem par vecpilsētas apmeklējumu 29 noteiktās dienās, šādi mēģinot cīnīties pret tūrisma radīto slodzi.

Tūristiem, kas nav apmetušies pārnakšņot vecpilsētā, būs jāmaksā nodeva par ieeju pilsētas centrā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.16.00.

Nodeva būs jāmaksā noslogotākajā tūrisma sezonā no 25.aprīļa līdz 5.maijam, kā arī pārējās nedēļas nogalēs maijā un jūnijā, un jūlija pirmajās divās nedēļas nogalēs.

Varas iestādes gadiem bija debatējušas par to, kā vislabāk regulēt miljoniem viesu pieplūdumu slavenajā lagūnas pilsētā. Ieejas biļešu ieviešana vairākkārt tika atlikta bažās par to, ka tā nopietni samazinās tūrisma ienākumus un traucēs kustības brīvību. Tās ieviešanai arī bija pretinieki pilsētas iedzīvotāju vidū.

Venēcijas pašvaldība septembrī nolēma, ka nodeva beidzot tiks ieviesta, pēc UNESCO brīdinājuma, ka tā varētu iekļaut Venēciju apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

Tas sākās kā joks, bet ir radījis lielu interesi visā Eiropā. Dažas nedēļas pirms Sardīnijas pašvaldību vēlēšanām salas zobārsts An­drea Karūzo nāca klajā ar provokatīvu ideju: Itālijai vajadzētu pārdot Sardīniju Eiropas bagātākajai un mierīgākajai valstij – Šveicei, kas tādējādi iegūtu pieeju jūrai, bet Itālija par nopelnīto summu varētu nomaksāt valsts parādus un izkļūt no krīzes, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Priekšlikums pārveidot Sardīniju par 27. Šveices kantonu mēneša laikā Facebook esot piesaistījis 10 000 sekotāju. Idejas autors Karūzo kopā ar domubiedriem sastādījis politisko manifestu, kas iesniegts arī Itālijas Ministru kabinetam un paskaidro projekta pamatmērķi: «Vēlamies dzīvot normālā valstī, kas nodrošina saviem pilsoņiem iespēju strādāt un dibināt uzņēmumus, kurā ir skaidri un visiem vienādi likumi, stabila ekonomika un saprātīgi nodokļi.»

Sīkāk projekta rašanās iemesli izskaidroti interneta vietnē cantonmarittimo.com, kuras mērķis ir «apzināt Sardīnijas iedzīvotāju potenciālo vēlmi atdalīties no Itālijas un pievienoties Šveicei», raksta Latvijas Avīze. Vienlaikus Karūzo atzinis, ka lieliski saprot – Sardīnijas pievienošana Šveicei praktiski nav iespējama. «Tomēr mums patīk perspektīva apvienot sardīniešus vismaz vienā kopējā projektā un kopīgi aizstāvēties pret arābiem, ķīniešiem un krieviem, kas apsēduši mūsu salu un vēlas to pārvērst par savu koloniju. Zinām, ka no šīs valdības neko nesagaidīsim, tāpēc mēģinām organizēties paši, kaut vai tādā nerealizējamā, bet vienojošā projektā,» sacījis Karūzo.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Bieži plūdu skartā Itālijas pilsēta Venēcija sestdien veikusi pirmos testus 5,4 miljardus eiro vērtajai barjeru sistēmai, kas pazīstama kā Mozus. Tās uzdevums būs aizsargāt renesanses pilsētu no ūdens līmeņa celšanās, vēsta thelocal.it.

Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Apjomīgajā projektā, kuru pārrauga Venezia Nuova konsorcijs, iesaistīti piecdesmit uzņēmumi. Projektu gan skārušas tādas nedienas kā kavēšanās, ar vides aizsardzību saistīti jautājumi un skandāli.

Sistēmas pirmajos testos sestdien piedalījušās desmitiem amatpersonu, ieskaitot transporta ministru Mauricio Lupi. «Šis ir ļoti svarīgs un emocionāls brīdis,» sacījis Venēcijas mērs Džordžo Orsoni. Viņš arī īpaši uzsvēris, ka Venēcija «nav atrakciju parks, tā ir dzīva pilsēta».

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Venēcijas pilsētas dome otrdien nolēma, ka tūristiem zināmās dienās būs jāmaksā piecu eiro nodeva par vecpilsētas apmeklējumu, ja viņi tur nav apmetušies pārnakšņot.

Šī nodeva tiks ieviesta 2024.gada pavasarī un sākumā attieksies uz 30 noslogotākajām dienām, lai pamudinātu tūristus izvēlēties apmeklējumam mazāk populāras dienas. Precīzi datumi šīm 30 dienām vēl nav noteikti.

Itālijas ziemeļaustrumu piekrastes pilsēta Venēcija ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem visā pasaulē. Tur pašlaik ir nepilni 50 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, bet tūrisma sezonas laikā šo pilsētu reizēm apmeklē vismaz divas reizes vairāk tūristu.

Milzīgais apmeklētāju skaits, sevišķi to, kas ierodas ar kruīzu kuģiem un pavada Venēcijā tikai dažas stundas, lai apskatītu pilsētu, jau daudzus gadus ir radījis lielas problēmas.

Ieejas maksas noteikšanai tomēr ir pretinieki arī Venēcijas iedzīvotāju vidū, un lēmums par to vairākas reizes tika atlikts.

Lietavas un vētra, kas prasījusi vismaz 18 cilvēku dzīvības Itālijas salā Sardīnijā, sasniegusi Venēciju, appludinot pilsētu, vēsta pasaules mediji.

Venēcijā applūdis Svētā Marka laukums, kā arī pilsētas ieliņas. Venēciju applūšana apdraud vairākas reizes gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka šoruden, oktobrī, Venēcija testēja 5,4 miljardus eiro vērtu barjeru sistēmu «Mozus». Tiek plānots, ka «Mozus» nākotnē sargās pilsētu no ūdens līmeņa celšanās. Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Ciklons skāris arī citas Itālijas daļas, ieskaitot valsts galvaspilsētu Romu. Turklāt paredzams, ka stihija nerimsies un tuvākajās dienās lietavas turpināsies.

Itālijas premjers Enriko Leta (Enrico Letta) valstī ir izsludinājis ārkārtas stāvokli. Tiek lēsts, ka dabas stihija skārusi aptuveni 20 tūkstošus cilvēku. Tik stipra vētra Itālijas salā Sardīnijā nebija piedzīvota vairākas desmitgades.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.

Itālijas valdība ceturtdien paziņoja, ka lielie kruīza kuģi uz laiku tiks novirzīti prom no Venēcijas pilsētas centra uz Margeras rūpniecisko ostu.

Vides, kultūras, tūrisma un infrastruktūras ministri vienojās uz laiku kruīza kuģos novirzīt uz Margeru, "lai aizsargātu vēsturisko un kultūras mantojumu, kas pieder ne tikai Itālijai, bet pasaulei", teikts ministru kopīgajā paziņojumā.

Ministri arī aicināja iesniegt idejas, kā panākt kuģu piestāšanu ārpus Venēcijas lagūnas un "strukturālā un galīgā veidā atrisināt lielo kuģu tranzītu Venēcijā".

Strīdi par kruīza kuģiem Venēcijā ilgst gadiem.

To pretinieki norāda, ka milzīgie tūristu kuģi neiederas ainavā, apdraud vidi un veicina tūristu pūļu rašanos pilsētā, bet to aizstāvji norāda, ka tie pilsētā rada darba vietas.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Venēcija noteikusi ierobežojumus tūristu grupām, paredzot, ka vienā grupā nedrīkst būt vairāk par 25 cilvēkiem, arī megafonu izmantošana aizliegta.

Lai gan tūrisms ienes ievērojamus līdzekļus pilsētas kasē, tas arī rada nopietnas problēmas un apgrūtina pilsētnieku dzīvi.

Jaunie noteikumi spēkā stājas ceturtdien, un to mērķis ir aizsargāt vietējo iedzīvotāju mieru un klusumu, kā arī nodrošināt gājējiem lielāku pārvietošanās brīvību.

Noteikumi attiecas uz pilsētas centru, kā arī uz Murāno, Burāno un Torčello salām.

Tiem, kas neievēros šos noteikumus, var tikt uzlikts 25 līdz 500 eiro liels naudassods.

Aprīlī Venēcija izmēģinājuma kārtā ieviesa piecu eiro maksu par vienas dienas apmeklējumu. Izmēģinājuma periods ilga līdz jūlija vidum.

Pilsētas plānotāji tagad paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest maksu noteiktās dienās arī nākotnē.

Bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis šodien demonstrēja 56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālo instalāciju Armpit.

Vairāk nekā 80m² plašās multimediālās instalācijas sarežģīto konstrukciju dēļ tā vispirms uzbūvēta Latvijā. Lai arī mākslinieki uzsver, ka ARMPIT būvniecība noslēgsies Venēcijā un šodien redzamais darbs nav pilnībā pabeigts, tas rada priekšstatu par to, ko no 9. maija – 22. novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Par sadraudzību ar Smiltenes novadu ir interesējies viens no bagātākajiem un industriāli attīstītākajiem reģioniem Itālijā - Veneto reģions valsts ziemeļaustrumos, kurā atrodas lielas, tūristu iecienītas pilsētas Venēcija, Verona, Paduja un citas, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija. Veneto izceļas ar vīnu, tūrismu, Diesel un Benetton zīmoliem, rūpniecību un lauksaimniecību.

Smiltenes novads jau ir noslēdzis oficiālu sadraudzības līgumu ar Rovigo pilsētu un komūnu, kas arī atrodas Veneto reģionā, 80 kilometru attālumā no Venēcijas.

Sadraudzības līgums ar Rovigo tika parakstīts 2011. gadā ar mērķi stiprināt jau pastāvošās draudzīgās attiecības un sekmēt plašāku sadarbību ekonomikas, sociālās, kultūras un jauniešu sadarbības jomās, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp abiem reģioniem.

Tagad Rovigo iedzīvotāji un deputāti esot ieinteresējuši par Smiltenes novadu sava reģiona parlamentu. Parlamenta viceprezidents Franko Bonfante oficiālā vizītē viesoties parlamentā jau ielūdzis Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli, uzzinot, ka A. Mežulis tobrīd Itālijā atpūšas atvaļinājumā.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Latvijas aviokompānija airBaltic 29.martā pāries uz vasaras lidojumu grafiku un sāks piedāvāt vairākus galamērķus, kas savieno Baltijas reģionu ar Vidusjūras kūrortiem un citām vasaras atvaļinājumu vietām.

airBaltic 2016.gada 28.maijā sāks lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Reikjavīku. Vasaras sezonai airBaltic atjaunos vairākus sezonālus brīvdienu galamērķus ar uzlabotu grafiku – Nica (Francija), Malta, Baku (Azerbaidžāna), Atēnas (Grieķija), Saloniki (Grieķija), Roda (Grieķija), Dubrovniki (Horvātija), Rijeka (Horvātija), Burgasa (Bulgārija), Venēcija (Itālija), Olbia (Itālija) un Palma de Maljorka (Spānija).

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99.8% akciju.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Tūristiem, kuri dodas uz Venēciju, jābūt uzmanīgiem un jāpievērš uzmanību arī smalkajai drukai, vēsta Reuters.

Ikviens nojauš, ka lagūnu pilsēta var būt dārga, bet septiņi tūristi no Romas piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu, kad viņu rēķins par četrām kafijām un trīs liķieriem āra kafejnīcā sasniedzis 100 eiro.

Notikuma vieta bijusi slavenā Caffe Lavena Svētā Marka laukumā, kur 19. gadsimta vācu komponists Rihards Vāgners , kurš mira Venēcijā 1883. gadā, piesēda, lai malkotu rīta kafiju.

Tas, ko Romas tūristi acīmredzot nebija pamanījuši, raugoties ēdienkartē, bijis mūzikas uzcenojums - seši eiro par personu. Tas pievienojis rēķinam 42 eiro - gandrīz pusi no summas.

Taču kafejnīcas, kas tika atvērta 1750. gadā, īpašnieki vainīgi nejūtoties. Viņi uzsver, ka visas cenas - seši eiro par kafiju un 10 - par liķieri, kā arī mūzikas uzcenojums, ir atspoguļotas ēdienkartē. «Ja viņiem cenas šķita pārāk augstas, viņiem vajadzēja piecelties un iet citviet, kā to dara daudzi citi, vai arī dzert kafiju stāvus pie bāra kafejnīcas iekšpusē, kur tas maksā vienu eiro,» skaidrojis Lavena pārstāvis Massimo Milanese.