Amerikāņi pērn bankām kredītkaršu komisijās un procentu likmju maksās samaksājuši aptuveni 104 miljardus ASV dolāru, liecina MagnifyMoney apkopotie dati.

Tādējādi pērn amerikāņu izdevumi par kredītkartēm auguši par 11%, bet piecu gadu laikā – par 35%.

Portāla MarketWatch eksperti prognozē, ka šis skaitlis šajā gadā palielināsies, ņemot vērā, ka ASV Federālo Rezervju sistēma šogad plāno likmes celt četras reizes. Šajā gadā FRS jau pacēlusi procentu likmes divas reizes – līdz 1,75-2%.

ASV FRS ceļot likmes, kredītkaršu kredīts kļūst dārgāks. Tādējādi patērētāji ar kredītkaršu parādiem šogad ar kartēm saistītajās izmaksās samaksās papildu 2,2 miljardus dolāru, lēš CompareCards. Ja FRS šogad likmi cels četras reizes, amerikāņiem kopumā ar kartēm saistītajās izmaksās nāksies atvēlēt 110 miljardus dolāru.

Maksājumu karšu apstrādes kompānijas MasterCard un Visa, pēc gadiem ilgušām diskusijām ar Eiropas Komisiju, piekritušas samazināt norēķinu karšu komisijas tūristiem, kas izmanto savas maksājumu kartes Eiropas Savienībā, raksta BBC.

Abas kompānijas turpmāk no mazumtirgotājiem par maksājumiem, kas veikti ar kredītkartēm un debetkartēm, kas nav izdotas ES, iekasēs par 40% mazāku komisijas maksu nekā līdz šim.

EK paziņojusi, ka šī vienošanās rezultēsies ar zemākām izmaksām Eiropas mazumtirgotājiem, kā arī tam vajadzētu samazināt cenas tūristiem, kas apmeklē ES.

Saskaņā ar vienošanās nosacījumiem pasaules lielākā maksājumu kompānija Visa un tās konkurents MasterCard iekasēs 0,2% komisijas maksu par maksājumiem ar debetkarti, kas izsniegta ārpus ES, un 0,3% komisijas maksu šādu kredītkaršu maksājumiem.

Tādējādi šīs komisijas maksas būs vienādas ar tām, kas tiek iekasētas par ES teritorijā izsniegtām kartēm.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie «čaulas uzņēmumi», par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

«Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras - gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. [...] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,» norādīja FKTK vadītājs.

Bankām pārtraucot sadarbību ar «čaulas uzņēmumiem», tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. «Tas, kas paliks pāri pēc «čaulu» likvidācijas , ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,» atklāja Putniņš.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv, kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Salīdzināšanas rīks konti.ptac.gov.lv attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību.

Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa.

Jauniešu inovatīvie produkti un pakalpojumi klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības mazaizsargāto grupu atbalstam "Swedbank" konkursā "Biznesa skices" guvuši iedzīvotāju atsaucību, piesaistot 16 858 eiro lielu pūļa finansējumu.

Žūrijas un sabiedrības kopvērtējumā šī gada biznesa plānošanas konkursa pirmo trīs vietu un naudas balvu ieguvēji ir vidusskolēnu komandas no Madonas Valsts ģimnāzijas (1.vieta), Ķekavas vidusskolas (2.vieta) un Daugavpils Valsts ģimnāzijas (3.vieta).

Pirmo vietu un 3000 eiro sava uzņēmuma attīstībai ieguva 11. klases skolnieces no Madonas Valsts ģimnāzijas. Viņu uzņēmums "Re Grain" piedāvā ēdamus vienreiz lietojamus traukus vides piesārņojuma mazināšanai. Jaunajām uzņēmējām savas biznesa idejas atbalstam pūļa finansējuma platformā izdevās piesaistīt 2195 eiro un gandrīz 1300 atbalstītāju balsu.

Otro vietu un 2000 eiro naudas balvu ieguvusi vidusskolēnu komanda "Bratus" no Ķekavas vidusskolas ar kredītkaršu koka turētāju jeb kociņmaciņu. "Projektu bankā" komanda piesaistīja 2160 eiro un gandrīz 1500 balsu.