Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir noslēgusi sēklas finansējuma piesaistes raundu, piesaistot divus miljonus eiro no riska kapitāla fonda Skillion Ventures, informē uzņēmumā.

Gada laikā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šobrīd platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji, kuri izsniedz aizdevumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā. Gada laikā šie kredītdevēji ir izsnieguši aizdevumus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Mintos vadība prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā platformai pievienosies aizdevēji arī no Čehijas un Polijas.

«Esam fundamentāli mainījuši savstarpējo aizdevumu modeli. Ja līdz šim nebanku kredītdevēji bija spiesti veidot katrs savu platformu, tad tagad kredītu izsniedzēji var pievienoties Mintos platformai. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevējiem vairs nav nepieciešami apjomīgi līdzekļi, lai veidotu sarežģītus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinātu mārketinga pasākumus savas platformas popularizēšanai un investoru piesaistei, tā vietā kredītu izsniedzēji var fokusēties uz to, ko dara vislabāk – izsniedz aizdevumus,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Kredito garantas, kas Lietuvas lielākajās pilsētās izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši jau pieci nebanku kredītdevēji no Lietuvas.

«Esam patiesi gandarīti par uzsākto sadarbību ar Kredito garantas, jo tas ļaus vēl vairāk stiprināt platformā izvietoto kredītu piedāvājumu no Lietuvas. Ja līdz šim investoriem finansēšanai bija pieejami ar automašīnas ķīlu nodrošināti un biznesam izsniegti aizdevumi no Lietuvas, tad tagad būs pieejami arī hipotekārie kredīti, » uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finansēšanai Mintos platformā būs pieejami Kredito garantas zema riska aizdevumi. To summas galvenokārt būs no 1500 eiro līdz 40 000 eiro ar atmaksas termiņu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem. Vidējā neto gada atdeve šiem kredītiem būs aptuveni 8%.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Tikai 5 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kā patērētāju izdevumus kontrolējošu instrumentu piemēro salikto gada procentu likmi kā ierobežojošu rīku, liecina auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers speciālistu apkopotie dati.

Turklāt procentu likmes ierobežošana neuzrāda valstu regulatoru sagaidītajam rezultātam atbilstošu efektivitātes līmeni, norāda eksperti.

Vairākas valstis, piemēram, Slovākija, Rumānija un Francija, ir atcēlušas ierobežojumus, jo mazie kredītdevēji ir pametuši tirgu nesamērīga regulējuma dēļ. Tas savukārt veicinājis neregulēto tirgus dalībnieku piedāvājuma pieaugumu. Pētījumā secināts, ka tirgos ar procentu ierobežojumu nelegālās kreditēšanas līmenis ir ievērojami augstāks nekā tirgos, kuros ierobežota procentu likme nepastāv.

Nosakot saliktās gada procentu likmes ierobežojumus, var rasties situācija, ka patērētāji izvēlēsies aizņemties kādā citā valstī, izmantojot iespējas, ko sniedz elektroniskie saziņas līdzekļi – brīva pieeja internetam. Lielbritānijas, Somijas un ASV pieredze rāda, ka patērētāji aktīvi izvēlas aizņemties ārpus valsts jurisdikcijas. Tas veido situāciju, kurā vietējais patērētājs tiek pakļauts citu valstu tiesību normām, kas vēl vairāk pavājina patērētāju aizsardzību.

4finance Latvia klientu īpatsvars, kas līdz 30 kavējuma dienām kredītu atmaksā, ir 90%, bet līdz 90 dienām – 95%, informē 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, piebilstot, ka tas liecina par pareizu klientu maksātspējas vērtēšanu.

Tajā pašā laikā uzraugošās institūcijas uzskata, ka aizdevēji nespēj nodrošināt kvalitatīvu klientu maksātspējas pārbaudi un vēlas samazināt slieksni kredīta summai no 427 līdz 200 eiro, no kuras kredīta ņēmējam jāsniedz aizdevējam dokumentāli pierādījumi. Taču kompānija jau maksātspēju vērtē no pirmā eiro, pielietojot dažādas papildus pārbaudes metodes. Tas, kā klienti spēj pildīt saistības, liecina ka adekvāti izvērtējam viņu maksātspēju, norāda G. Endlers.

Dati liecina, ka no 100 klientiem uzņēmums aizdevuma pieteikumu akceptē 30, un 70% klientu neatbilst kritērijiem.

Kredītdevēji ārkārtīgi rūpīgi izvērtē potenciālo kredītņēmēju maksātspēju: kredītriska izvērtēšanas modelis ir kredītriska novērtēšanas sistēmas matemātiskais modelis, kas balstīts uz statistiski pamatota vēsturisku datu kopuma izvērtējuma. Patērētāja sniegtā informācija ir tikai viens no informācijas avotiem, ko kredītdevēji izmanto, lai novērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Pie tam, šie procesi tiek piemēroti jebkura kredīta izsniegšanai, sākot jau no pirmā eiro, procesus diferencējot atkarībā no kredīta summas, sadarbības ilguma, kvalitātes un citiem rādītājiem

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies Čehijas vadošais nebanku hipotekārais kredītdevējs ACEMA Credit Czech (ACEMA), tādējādi vienas platformas ietvaros investoriem piedāvājot vēl plašākas ieguldījumu iespējas ģeogrāfiski, informē Mintos.

Šobrīd platformā var investēt aizdevumos, kurus izsnieguši 8 nebanku kredītdevēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas un Gruzijas.

«Pēdējo mēnešu laikā jūtam pastiprinātu interesi no nebanku kredītdevējiem par iespēju platformā izvietot kredītus – gan no Baltijas valstīm, gan ārpus tām. Lai gan interese ir augsta, tomēr pirms sadarbības uzsākšanas veicam nopietnu kredītdevēja izpēti, analizējot tā tirgus pozīcijas, izsniegto kredītu apjomus, finanšu rādītājus, akcionāru struktūru, vadības pieredzi, kā arī klientu maksātspējas vērtēšanas procedūru,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka Mintos vadībai ir svarīgi, lai platformai pievienotos spēcīgi kredītdevēji, kuri platformā izvietotu dažāda veida, termiņu un riska pakāpes kredītus, tādējādi vienas platformas ietvaros investoriem sniedzot plašas izvēles iespējas.

14. augusta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde radīja iespaidu, ka tā domāta vairāk politiskajai labskanībai, nevis reālai nozares sakārtošanai, komentē 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

«Ja deputāti nespēj argumentēt savus priekšlikumus, jo tie balstās priekšvēlēšanu populismā nevis izpētē un ietekmē uz tautsaimniecību, viņi vienkārši rāda politiskos muskuļos. Rezultātā nenotiek inteliģenta diskusija, viedokļu uzklausīšana. Nozares asociācijai pat netika dota iespēja izstāstīt savus argumentus,» uzsver kompānijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, no vienas puses varētu priecāties, ka valsts cenšas patēriņa kredītus padarīt pieejamākus plašākam patērētāju lokam, Latvijas Reģionu apvienībai piedāvājot kredīta dienas procentlikmi vien 0,07% apmērā. Ar zemākām likmēm ir vieglāk aizņemties. Līdzīgu situāciju jau pieredzējām pēc iepriekšējiem likuma grozījumiem 2016. gadā – patēriņa kreditēšana pieauga, jo kredīti kļuva lētāki.

Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, prognozē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Šādas izmaiņas gaidāmas, jo 2019. gada vidū stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem nebanku kredītiem noteikts procentu likmes ierobežojums, kas būtiski zemāks par izmaksām, kas saistītas ar kredīta izsniegšanu un apkalpošanu.

«Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi pieņēma izmaiņas regulējumā, kas negatīvi ietekmēs finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā. Mēs redzam, ka bankas lielākoties aizdod kredītus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt mazu summu aizdevumus līdz šim izsniedza nebanku kredītdevēji. Stājoties spēkā izmaiņām, ar jūliju Latvijā vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Jebkuru LR paņemtu kredītu iespējams atmaksāt ātrāk. Šādā gadījumā varat atmaksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laiku, kurā esat izmantojis kredītu. Gadījumā, ja līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi, pēdējo maksājumu veicot citā dienā, nekā noteikts kredītlīgumā, par dienu, kurā kredīts atmaksāts, tiek uzskatīta tā mēneša diena, kurā paredzēts veikt maksājumus (tas ir, procentus aprēķina par pēdējo mēnesi, kurā atmaksājat kredītu). Arī ātros kredītus drīkst atmaksāt pirms termiņa un daudzos gadījumos tas ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem.

Ko darīt, ja vēlos atmaksāt kredītu pirms termiņa?

Ja vēlaties atmaksāt kredītu pirms līgumā noteiktā laika, jums nepieciešams informēt kredītdevēju rakstiskā veidā. Kredītdevējs nedrīkst prasīt papildus maksu par šo pakalpojumu, izņemot gadījumā, kad pārkreditējaties, prasīt pieņemamu maksu par izdevumiem, kas saistās ar līgumu pārformēšanu u.c. lietām. Savukārt , ja līgumā nav norādīta gada procentu likme vai citas izmaksas, kas obligāti jānorāda līgumā un ir ietekmējušas patērētāja lēmumu par labu kredīta ņemšanai tieši pie šī kredītdevēja, patērētājs drīkst veikt maksājumus tikai par likumiskajiem procentiem.

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija, izstrādājot priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, nav ņēmusi vērā nozares viedokli, nebanku kredītdevēji atkārtoti sniegs savu redzējumu Ekonomikas ministrijai par sagatavotajām izmaiņām, informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

«Piemērs politiskajam populismam ir ierosinājums nebanku kredītiem noteikt gada procentu likmi 100% apmērā. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad pilnībā tiks iznīcināta nozare, jo tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma,» norāda LNKA, piebilstot, ka EM sagatavotie priekšlikumi paredz, ja kredīts 20 latu apmērā tiek piešķirts uz divām nedēļām, tad maksimālā komisijas maksa, ko nebanku kredītdevēji varēs saņemt, būs 54 santīmi, kas nesedz izmaksas ne darbinieku algām, ne nodokļu nomaksai, ne maksātspējas vērtēšanai, kā arī citus ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos izdevumus. Tādēļ LNKA aicina EM sniegt detalizētu skaidrojumu likmes ekonomiskajam pamatojumam.

Ātro kredītu devēji uzskata, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu. Ministrija gan noraida ātro kreditētāju bažas, ka gada procentu likmes ierobežošana varētu iznīcināt nozari.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) ir aizdomas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lobē komercbanku intereses, piedāvājot konkrētus risinājumus nebanku kreditētāju izslēgšanas no finanšu tirgus Latvijā, norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredītdevējiem nav skaidra Ekonomikas ministrijas (EM) motivācija regulēt pakalpojuma cenu tirgus apstākļos, kur darbojas 50 uzņēmumi un ir sīva konkurence.

EM šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka, sagatavojot priekšlikumu gada procentu likmes (GPL) maksimālo griestu noteikšanai, EM ir konsultējusies ar Lietuvas Centrālās bankas speciālistiem un Somijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī pētījusi citu valstu pieredzi procentu ierobežojumu noteikšanā. Lietuvā jau darbojas GPL ierobežojums (200%), Igaunijā tas ir aptuveni 100% robežās, bet Somijā to plānots ieviest 50% apmērā šā gada vasarā.

Reizi gadā par klientiem – fiziskām personām –, kuri mēnesī līzinga vai kredīta maksājumos un procentos maksā vairāk par 360 eiro vai 4320 eiro gadā, būs jāiesniedz ziņas nodokļu administrācijai

To paredz valdības sēdē akceptētie noteikumi. Tas nozīmē, ka maksātāju šķirošana ir jāveic līzinga un kredītu (izņemot kredītiestādes) devējiem. Līdz ar to totālas visu parādnieku kontroles nebūs, jo ziņos tikai par tiem, kuri pārsniedz minētos sliekšņus. Nebanku kredītdevēji jau iepriekš ir vairākkārt norādījuši, ka atbalsta valdības centienus cīņā ar ēnu ekonomiku, tomēr uzskata, ka izvēlētais mehānisms nesniegs gaidīto rezultātu. «Jaunās prasības ir cīņa ar sekām, ne ar problēmas cēloņiem, turklāt tās radīs uzņēmumiem papildu administratīvo slogu, tomēr atbilstoši regulējumam nozares uzņēmumi sniegs visu nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam,» situāciju komentē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Turpinot uzņēmuma attīstību, Latvijā lielākais nebanku hipotekārais kreditētājs AS West Kredit paplašina savu darbību un turpmāk sniegs kreditēšanas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Lēmums paplašināt uzņēmuma darbības ģeogrāfiju pieņemts, atsaucoties daudzu klientu aicinājumam, un tas veicinās Latvijas reģionu attīstību, kuros šobrīd saņemt aizdevumu ir problemātiski, uzskata AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

«Līdz šim savu uzmanību koncentrējām uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā un Pierīgā, taču arvien vairāk klientu akcentē problēmu saņemt kredītus Latvijas reģionos,» norāda A. Silantjevs.

«Ja Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās nekustamā īpašuma tirgus ir salīdzinoši aktīvs un kredītdevēji ir gatavi izsniegt hipotekāros aizdevumus, lielai daļai Latvijas reģionu iedzīvotāju iegādāties īpašumu ir praktiski neiespējami, jo bankas atsakās izsniegt aizdevumus, pamatojoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mēs plānojam šo situāciju manīt,» skaidro A.Silantjevs.

«Protams, būsim pret un aicinām arī citus uzņēmumus saprast, ka šis ir tikai pirmais solis valsts centienos regulēt cenas. Ja tas izdosies, tad valsts varētu gribēt regulēt cenas arī citās nozarēs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu - ja Ekonomikas ministrija turpinās virzīt procentu likmju griestu noteikšanu, vai asociācija saglabās nostāju pret, atbildējusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

«Turklāt piedāvājums, ar kādu šobrīd nākusi EM, paredzot ļoti sarežģītu, saliktu procentu likmi, nozīmētu to, ka ātro kredītu pakalpojums vairs neeksistētu,» viņa stāstījusi intervijā laikrakstam.

«EM piedāvā, ja aizdod 50 latu uz divām nedēļām, tad var prasīt procentu likmi 27 santīmi. Tāda likme nenosedz vispār nekādas administratīvās izmaksas, jo uzņēmējiem nodokļi jāmaksā, kā arī administratīvās izmaksas un licences maksa jāsedz,» skaidrojusi ātro kredītu eksperte.

Jautāta, kāda patlaban ir vidējā procentu likme, ko prasa ātro kredītu devējs, B. Fromane atbildējusi: «Šobrīd, aizņemoties 100 latu uz 30 dienām, vidēji procentu likme ir 10 latu, bet iespējamas atšķirības. Svarīgs faktors ir arī tas, uz cik ilgu laiku cilvēks naudu aizņemas.»

Trešdien nebanku kredītdevējs AS Mintos iesniedza pieteikumu Administratīvā rajona tiesā par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir veicis nepareizu tiesību normu piemērošanu, informē Mintos pārstāvji.

Savā pieteikumā AS Mintos lūdz izdot jaunu administratīvo aktu, kurā nebūtu PTAC noteiktais liegums no šī gada 20. augusta uzņēmumam veikt prasījumu cedēšanu savstarpējo aizdevumu vai investīciju platformām.

Visticamāk, ka AS Mintos no valsts prasīs arī tam nodarīto zaudējumu piedziņu.

«Norādot, ka licencēts kredītdevējs nevar izmantot Civillikuma normas par prasījuma cesiju, lai cedētu trešajām pusēm prasījumus, kas izriet no darījumiem, kas noslēgti ar patērētāju, PTAC ir parādījis kompetences trūkumu juridiskajos jautājumos. Turklāt, uzliekot šo ierobežojumu, PTAC visdrīzāk ir pārkāpis savas pilnvaras. Mēs uzskatām, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī uzraugošā iestāde nevar subjektīvi pieņemt lēmumus, klaji ignorējot spēkā esošu normatīvo regulējumu,» savu lēmumu sniegt pieteikumu tiesā skaidro AS Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Stājoties spējā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, var pasliktināties kredītrisku vērtēšanas kvalitāte, atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Ja mēs līdz šim izmantojām «Kredītinformācijas biroju», lai apmainītos ar atvērtajiem datiem starp (Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu) asociācijas biedriem, tad jaunā datu regula to pilnībā aizliedz. Ar datiem par nekavētiem maksājumiem apmainīties ir aizliegts. Tas var notikt tikai tad, ja ir klientu piekrišana, bet tai ir jābūt atsaucamai. Ja tā ir atsaucama, tad datu apmaiņai zūd jēga, jo dati kļūst nepilnīgi,» sacīja Endlers.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā sanāk kalambūrs starp datu izvērtēšanas kvalitāti un datu regulu. «Tas ir robs normatīvajā regulējumā, kurš būs jārisina, un mēs par to esam gatavi runāt ar Tieslietu ministriju. Būtu jāmaina Kredītinformācijas biroja likums, lai tas kredītinformācijas biroju lietotājiem uzliktu par pienākumu nodot attiecīgo informāciju birojiem. Pašlaik tas deleģē tikai tiesības apmainīties ar datiem. Turklāt likums jau paredz regulējumu datu apstrādei, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Tādēļ jau pastāv ietvars, kādā veidā kredītdevēji drīkst realizēt savas intereses, neradot pārmērīgu datu subjektu tiesību aizskārumu,» klāstīja Endlers.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš. Mobilly mēnesī apkalpo ap 400 000 dažādu maksājumu – sākot no stāvvietām un vilciena biļetēm un beidzot ar ziedojumiem labdarībai. «Esam latviešiem pilnībā piederošs uzņēmums – tīrs vietējā kapitāla pārstāvis. Šogad maijā svinēsim vienpadsmito jubileju kopš pirmā klienta maksājuma mūsu sistēmā,» lepojas Ģ. Slaviņš.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana karma ir strādāt ar lietām, kuras ir jaunas un sava ceļa sākumā. Lai arī pats Mobilly kā uzņēmums nav jauns, taču mobilās aplikācijas tam ir devušas jaunu virzienu, kura galapunkti vēl ne tuvu nav saredzami, tādēļ ir ļoti interesanti būt iesaistītam šajā piedzīvojumā.

Trešdaļa jeb 34% nebanku kredīti tiek izmantoti ikdienas tēriņiem, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS aptaujā, kas veikta šā gada martā.

Katrs piektais jeb 21% respondentu norādīja, ka kredītu aizņēmies dažādu lielāku pirkumu veikšanai, tikpat daudzi tos izmanto komunālajiem maksājumiem vai neplānotiem izdevumiem, kas saistīti ar personīgo transportu, bet 17% aizdevums nepieciešams neparedzētu ārstniecības izdevumu apmaksai. Tikai 18 % respondentu pakalpojumu izmantojuši citu kredītu un parādsaistību segšanai, bet ievērojami mazāk - 6% respondentu izdevumiem, kas saistīti ar izklaidi, ceļojumiem, svētkiem vai hobijiem.

79% kredītņēmēju īstermiņa aizdevumus gada laikā izmantojuši ne vairāk kā trīs reizes (43% reizi gadā).

Ienākumu analīze rāda, ka cilvēki Latvijā dzīvo no algas līdz algai un nevar atļauties veikt uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Lielākā daļa jeb 75% Latvijas iedzīvotāju neveic uzkrājumus, jo nevar to atļauties. Zaudējot regulāros ienākumus, 35% mājsaimniecību spētu iztikt tikai vienu mēnesi, norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.