Tikai 5 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kā patērētāju izdevumus kontrolējošu instrumentu piemēro salikto gada procentu likmi kā ierobežojošu rīku, liecina auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers speciālistu apkopotie dati.
Turklāt procentu likmes ierobežošana neuzrāda valstu regulatoru sagaidītajam rezultātam atbilstošu efektivitātes līmeni, norāda eksperti.
Vairākas valstis, piemēram, Slovākija, Rumānija un Francija, ir atcēlušas ierobežojumus, jo mazie kredītdevēji ir pametuši tirgu nesamērīga regulējuma dēļ. Tas savukārt veicinājis neregulēto tirgus dalībnieku piedāvājuma pieaugumu. Pētījumā secināts, ka tirgos ar procentu ierobežojumu nelegālās kreditēšanas līmenis ir ievērojami augstāks nekā tirgos, kuros ierobežota procentu likme nepastāv.
Nosakot saliktās gada procentu likmes ierobežojumus, var rasties situācija, ka patērētāji izvēlēsies aizņemties kādā citā valstī, izmantojot iespējas, ko sniedz elektroniskie saziņas līdzekļi – brīva pieeja internetam. Lielbritānijas, Somijas un ASV pieredze rāda, ka patērētāji aktīvi izvēlas aizņemties ārpus valsts jurisdikcijas. Tas veido situāciju, kurā vietējais patērētājs tiek pakļauts citu valstu tiesību normām, kas vēl vairāk pavājina patērētāju aizsardzību.
Tāpat nav iespējas noteikt vienādu procentu likmes ierobežojumu visiem finanšu darījumiem, jo tie sastāv no dažādiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, norāda eksperti, uzsverot, ka tādi rādītāji kā aizdevuma periods, ķīlas piesaiste un kredītņēmēja kredītrisks ir jāizmanto kā nezināmie lielumi, lai precīzi noteiktu ierobežojumu dažādiem produktiem.
Ārvalstu prakse parāda to, ka saliktās gada procentu maksimālās likmes ierobežošana tiesību aktos neveicina patērētāju aizsardzību, izslēdz iespēju aizņemties riskantākajai klientu grupai un veicina nelegālā aizdevumu tirgus attīstītību, kā arī palielina slogu un resursu izlietojumu valsts pārvaldē, uzsver PwC eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka EM, izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, izstrādājusi un apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu regulējumu.
Priekšlikumi paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.
Savukārt paši ātro kredītu devēji uzskata, ka EM priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu.
Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija aprēķinājusi, ka, pieņemot priekšlikumu noteikt salikto gada procentu likmi 100% apmērā, ja kredīts 20 latu apmērā tiek piešķirts uz divām nedēļām, tad maksimālā komisijas maksa, ko nebanku kredītdevēji varēs saņemt, būs 54 santīmi, kas nesedz izmaksas ne darbinieku algām, ne nodokļu nomaksai, ne maksātspējas vērtēšanai, kā arī citus ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos izdevumus.