Latvijā nabadzības riskam 2017.gadā bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un būtiski kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir ienākumu nevienlīdzība un augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt tas tikai turpina pieaugt. Krīzes un pēckrīzes radītās negatīvās sekas, nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļaujot lielu daļu valsts iedzīvotāju, beidzot jāuztver nopietni un jārīkojas.

Šīs problēmas risināšanai jau 2010. gadā pieņemtajā Eiropas Savienības attīstības stratēģijā Eiropa 2020 tika iekļauts mērķis samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, uzliekot valstīm pienākumu izvērtēt sociālās politikas efektivitāti, lai identificētu trūkumus un nepilnības.

Izvērtējot, kas pa šiem gadiem ir mainījies Latvijā, jāsecina, ka situācija ir nevis uzlabojusies, bet tieši otrādi – vēl vairāk pasliktinājusies. 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ES, sastādot 23,3% no visu Latvijas iedzīvotāju skaita. 2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2016. gadā Latvijā nabadzības riskambija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

2016. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro mēnesī).

Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars būtiski nav mainījies un 2016. gadā bija 18,4% (2015. gadā – 18,6%). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,3% (2015. gadā – 34,4%).

CSP dati atklāj, ka ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5% 2015. gadā līdz 19,8% 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4% un 14,4%.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,2% no visiem iedzīvotājiem jeb 544 000 cilvēki. Igaunijā šis īpatsvars ir mazāks - 23,4%, un tur šim riskam pakļauti 305 000 cilvēku, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks - 29,6%, un riskam pakļauti 843 000 cilvēku.

ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 22,5% iedzīvotāju jeb apmēram 112 miljoni cilvēku.

Visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Bulgārijā (38,9%), Rumānijā (35,7%) un Grieķijā (34,8%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Itālijā (28,9%), Spānijā (26,6%), Ungārijā (25,6%), Kiprā (25,2%) un Portugālē (23,3%).

Lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, visbūtiskākie un efektīvākie instrumenti ir atbalstoša izglītības, tostarp mūžizglītības, sistēma un prasmīgi sociālie darbinieki. To liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Mediju centra veiktais pētījums, kas analizēja nevienlīdzību un nabadzību mūsu valstī.

Secinājums ir skarbs un nepārprotams – nabadzības risks ir vistiešākajā veidā saistīts ar zemu izglītības līmeni, nepietiekamām prasmēm un ilgu «izkrišanu» no darba tirgus aprites. Satraucoši ir tas, ka bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, kur vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir paaugstināts risks atkārtot savu vecāku likteni. Pētījums liecina, ka viens no šķēršļiem situācijas uzlabošanai ir pašu nabadzīgo cilvēku motivācijas trūkums kaut ko mainīt savā dzīvē un neticība pašu spēkiem. Te ļoti svarīga būtu prasmīga sociālā darbinieka iesaiste. Taču tādu darbinieku diemžēl trūkst.

Ja paraugās partiju priekšvēlēšanu solījumus, tad tikai divas partijas – ZZS un NA – piemin sociālo darbu kā nozīmīgu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā. Par to vispār neviens vārds nav atrodams labklājības ministra Jāņa Reira partijas Jaunā Vienotība programmā, kas ir, mazākais, dīvaini. Var jau saprast, ka politiķi orientējas uz pensiju un pabalstu paaugstināšanu, ko elektorātam vieglāk uztvert, taču arī ar paaugstinātiem pabalstiem nevienlīdzību un nabadzību būtiski samazināt nav iespējams. Vienīgais veids, kas patiešām efektīvi samazina nevienlīdzību un nabadzības risku, ir iekļaušanās darba tirgū, ko nereti nevar izdarīt bez prasmīga un kvalificēta sociālā darbinieka palīdzības un atbalsta. Līdz ar to valstij būtu jāuzņemas atbildība par šādu speciālistu sagatavošanu, savukārt pašvaldībai jānodrošina adekvāts atalgojuma līmenis.

#Izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija

Zema bāzes pensija ir iemesls vecuma nabadzībai Latvijā; izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam, secināts Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu. Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā pensijā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. Līdzēt tam var gan efektīva sociālo pabalstu sistēma, gan pensiju otrā līmeņa mantošanas tiesības dzīvesbiedriem.

Lai arī ar lielu atrāvienu, Latvija patlaban ir otrajā vietā pasaulē aiz Korejas vecuma nabadzības riska ziņā. Šis relatīvais nabadzības līmenis ir samērojams ar vispārējo labklājību un dzīves dārdzību valstī, ar ko ir skaidrojams arī Korejas fenomens – tā ir sadzīves izmaksu ziņā dārga zeme, kurā nestrādājošo ienākumi ir krasi zemāki.Salīdzinošā labklājība ir arī iemesls, kāpēc nabadzības riska rādītājs Latvijā paslīdēja uz leju krīzes gados 2008. un 2009. gadā. To noteica spēcīgās algu samaksu un nodarbinātības svārstības, kamēr pensiju samaksu līmenis palika stabils.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par nabadzības un sociālās atstumtības situācijas pārraudzības sistēmas izveidi, iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitikas un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas pilnveidošanu, kā arī metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanu.

Kā informē CFLA, paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks veikts ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums, zinātniskais pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū un pētījums par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu jomā. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu metodoloģiju iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un to aprobēt, īstenojot izmēģinājumprojektus.

Projekta īstenošanas gaitā līdz 2022. gada nogalei paredzēts veikt 10 iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumus.

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai cīnītos ar nevienlīdzību un strādājošo nabadzību, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis noteikt "adekvātu minimālo algu" un nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus tiešsaistes platformās strādājošajiem.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP ieskatā, apgalvojums, ka "darbs ir vislabākais līdzeklis pret nabadzību", mūsdienās ne vienmēr ir patiess nozarēs, kur ir zemas algas, vai nestabili un nestandarta darba nosacījumi. Tāpēc EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm iekļaut nodarbinātu personu nabadzības novēršanu kopējā ES nabadzības izskaušanas mērķī.

EP deputāti atzinīgi vērtē EK ierosināto ES direktīvu par adekvātu minimālo algu, un norāda, ka tā ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka ikviens var nopelnīt ar savu darbu un piedalīties sabiedrības dzīvē. Viņi uzsvēra, ka ar direktīvu būtu jāgarantē, ka tiesību aktos noteiktās minimālās algas vienmēr tiek noteiktas virs nabadzības sliekšņa.

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Vēsturiski uzņēmumu darbības pamatvirzītājs ir bijusi peļņa – un faktiski visa finanšu uzskaite ir vērsta uz to, kā pareizi atspoguļot uzņēmuma dažādo aktīvu pielietojumu ceļā uz peļņas gūšanu. Taču šī pieeja šobrīd patiesi mainās.

Ilgtspējīgas investīcījas kļūst par arvien izplatītāku aktīvu veidu un no biznesa organizācijām tiek gaidīts, ka tās radīs ilgtermiņa vērtību visām iesaistītajām pusēm, ne tikai akcionāriem. Nesen notikušajā Pasaules Ekonomikas Forumā tika plaši runāts par jaunu, četru ambīciju pīlāriem, kas uzņēmējdarbību balstītu uz pārvaldības principu, planētas, cilvēku un pārticības pamatiem. Šis ir iekļaujoša kapitālisma modelis, kuru vēl pilnībā neatspoguļo nedz uzņēmumu darbības modeļi, nedz attiecīgi to finanšu pārskati. Šobrīd biznesa un pārvaldības līderi meklē veiksmīgākos risinājumus, kā pareizi salāgot jaunās sabiedrības gaidas ar tradicionālo uzņēmējdarbību. Arī no EY puses esam aktīvi iesaistījušies šajā procesā.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Krievijā 2015.gada pirmajā ceturksnī zem nabadzības robežas dzīvojuši 22,9 miljoni cilvēku jeb 15,9% no visas sabiedrības. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn viņu skaits pieaudzis par 3,1 miljonu, ceturtdien paziņojis Krievijas Federālais Statistikas dienests.

Šāda nabadzības līmeņa celšanās skaidrojama galvenokārt ar būtisku iztikas minimuma pieaugumu, kas savukārt saistīts ar augsto inflāciju. Proti, salīdzinājumā ar 2014.gada pirmā ceturksni iztikas minimums palielinājies no 7688 līdz 9662 rubļiem.

Pagājušā gada pirmajā ceturksnī Krievijā zem nabadzības robežas dzīvoja 19,8 miljoni cilvēku.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos Krievijā vidējie ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija 25 200 rubļi mēnesī jeb 261% iztikas minimuma. Attiecīgajā laika posmā pērn tie bija 22 700 rubļi jeb 295% iztikas minimuma.

Nabadzības līmenim ir izteikti sezonāls raksturs - pēdējā ceturksnī tas ir viszemākais, jo gada nogalē tiek izmaksātas prēmijas. Tā, pagājušā gada pirmajā ceturksnī to cilvēku īpatsvars, kuri ienākumi bija zemāki par iztikas minimumu, Krievijā bija 13,8%, otrajā - 12,1%, trešajā - 11,5%, ceturtajā - 9,1%, bet kopumā visā pagājušajā gadā - 11,2%, kamēr 2013.gadā - 10,8%.

Šajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo ārkārtīgas nabadzības apstākļos visdrīzāk saruks zem 10%, liecina jaunākās Pasaules Bankas aplēses.

Tādējādi šī tendence virzāk tuvāk mērķim pilnībā izbeigt nabadzību 2030.gadā.

Aplēses liecina, ka pasaules nabadzības līmenis samazinājies no 902 miljoniem cilvēku jeb 12,8% 2012.gadā līdz 702 miljoniem cilvēku jeb 9,6% šogad.

Pasaules Bankas vadītājs Jims Jongs Kims sacījis, ka nabadzības līmenis strauji samazinājies spēcīgās ekonomiskās izaugsmes dēļ attīstītajās pasaules valstīs, tāpat arī to mazinājušas investīcijas cilvēku izglītībā, veselībā un sociālās drošības sistēmās, kas palīdzējušas cilvēkiem neļaut atgriezties nabadzībā. Tomēr viņš brīdina, ka pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un fakts, ka lielākā daļa nabadzīgo cilvēku dzīvo valstīs, kas ir konfliktu skartas, saglabā nabadzības samazināšanas mērķi kā ambiciozu.

Jaunā gadsimta pirmās desmitgades laikā gandrīz 700 miljoniem cilvēku ir izdevies izkļūt no galējas nabadzības, liecina jaunākais Pew Izpētes centra pētījums.

Tiesa gan, lielākā daļa no šiem iedzīvotājiem aizvien saņem ļoti zemus ienākumus.

Centra eksperti uzsver, ka laika posmā no 2001. gada līdz 2011. gadam pasaule piedzīvojusi vēsturisku pasaules nabadzības samazināšanos, turklāt gandrīz dubultojies to iedzīvotāju skaits, kuri saņem vidējus ienākumus.

Līdz 2011. gadam tikai 15% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita iztika ar mazāk nekā 2 dolāriem dienā, kas ir zem nabadzības sliekšņa, salīdzinot ar 29% gadsimta sākumā. Tomēr šajā skaitā ir tie, kuru iztikas līdzekļi ir 2 līdz 10 dolāri dienā. Šajā līmenī ietilpst aptuveni 56% pasaules iedzīvotāju, salīdzinot ar 50% 2001. gadā.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».