Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.
- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?
STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.
Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.
STATS grupā ir vēl viens uzņēmums - SIA STATS Serviss, kas nodarbojas ar būvtehnikas un elektroinstrumentu nomu un tirdzniecību. Šis uzņēmums neatrodas STATS ēkā, bet atrodas netālajā Kroņu ielā 13a. SIA STATS Serviss ir vairākas filiāles visā Latvijā, Rīgā ir piecas. Viena no Rīgas filiālēm atrodas tajā pašā ēkā, kur mums reiz bija vecais ofiss - Bērzaunes ielā 6a, viena ir tepat - VEF teritorijā 41.korpusā. Mēs ļoti ceram, ka šogad šīs abas filiāles izdosies pārcelt uz Kroņu ielu 13a, līdz ar to varēsim atklāt plašāko būvtehnikas un elektroinstrumentu filiāli ar tirdzniecības platību 3400 m2.
- Cik lielu VEF teritorijas daļu apsaimnieko STATS un cik liela ir STATS īpašumā?
Sākotnēji STATS grupas īpašumā bija tikai ēkas, pēc tam tika izpirkta arī zeme. Ēkas 1999.-2000.gadā, zeme zem ēkām - 2006.gadā. Šobrīd aptuvenā platība, kas ir STATS grupas īpašumā, ir apmēram 30 000 m2. Ēkas, kas ir uz šīs zemes, apsaimnieko Labo Namu Aģentūra. Daļa no šīm ēkām nav īpaši labā stāvoklī, bet lielākā daļa no tām ir iznomātas - tās tiek izmantotas kā noliktavas vai industriālās telpas. Pārsvarā nerekonstruētajos korpusos atrodas uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamas reprezentablas telpas. Labo Namu Aģentūra apsaimnieko apmēram 25 000 m2 bijušajā VEF teritorijā esošo ēku.
42.korpusu pašlaik attīsta STATS grupas uzņēmums SIA Forburga. Te top piecstāvu ēka ar komercplatībām. Ceram, ka nākamā gada sākumā ēku jau apdzīvos īrnieki.
- Pēc Jūsu novērojumiem, kas patlaban notiek pārējā VEF teritorijā?
Pašlaik visā bijušajā VEF teritorijā atrodas samērā haotiski veidota apbūve ar zemas arhitektoniskas kvalitātes ēkām. Piebraucamie un caurbraucamie ceļi ir veidojušies, atbilstoši rūpnieciskās plānošanas nepieciešamībai, kas būtiski atšķiras no pilsētbūvnieciskajiem principiem, tādēļ cilvēkam bez priekšzināšanām ir grūti orientēties šajā teritorijā.
Pašlaik šeit norit darbs pie vairāku ēku atjaunošanas. Mūsu ēka jau ir rekonstruēta, uz Bērzaunes ielas vēl vismaz divas ēkas tiek rekonstruētas.
- Varbūt Jums ir informācija vēl par kādiem projektiem, kas pašlaik tiek attīstīti vai ir plānoti VEF teritorijā?
Kā esmu lasījusi medijos, Bērzaunes ielā 15 pašlaik top dzīvojamais nams, tāpat Bērzaunes ielas pašā sākumā tiek rekonstruēta ēka, kur būšot restorāns. Šis tas notiek un katrā ziņā tas ir ļoti labi, ka šī rūpnieciskā teritorija tiek sakopta. Skaidrs ir viens, nākotnē šeit varētu būt jaukta tipa apbūve. Te noteikti top topošais darījumu centrs, ja par tādu to nevar saukt jau šobrīd. Pieaugs gan komercplatību, gan dzīvojamo platību skaits. Noteikti šeit izvietosies arī sadzīvisko un sabiedrisko pakalpojumu iestādes, piemēram, bērnudārzi vai izstāžu zāles. Esmu dzirdējusi vienu grandiozu ideju, ka šeit varētu būt tāds savdabīgs kinoteātris. Kaut kāda daļa, protams, ir arī mūsu artava.
- Kāda loma tad šajā attīstībā būs STATS grupai?
Pēc mūsu plāniem ir jāveido iekškvartāla iela, kas skaidri atdalītu teritorijas transporta un gājēju plūsmas un savienotu Ieriķu ielu ar Bērzaunes ielu. Jaunveidojamā iela kalpotu kā visas VEF teritorijas apbūves "mugurklauls", ap kuru kārtotos jaunā apbūve - ielai tuvāk būtu biroju un tirdzniecības telpas, dziļāk sporta un atpūtas būves, kā arī dzīvojamā apbūve. Apbūvi vienotu gājēju ielas un ceļi, kā arī slēgtas pārejas starp ēkām. Protams, funkcionālais dalījums jāplāno arī pa vertikāli - pazemē autostāvvietas, apakšējos stāvos publiskas nozīmes telpas, augšējos stāvos - dzīvokļi un viesnīcas. Šobrīd mēs īpaši neizjūtam autostāvvietu trūkumu, kā tas ir centrā, bet, teritorijai attīstoties, šī problēma varētu saasināties. Autostāvvietām paredzēta pazeme, maksimāli izmantojot visu teritoriju un autostāvvietu jumtu iekļaujot gājējiem atvēlētajās platībās. Svarīgi nodrošināt arī jaunās apbūves funkcionalitāti, integrējot arī ikdienā nepieciešamus objektus - sadzīves pakalpojumu sniedzējus, ēdināšanu, bērnu aprūpes iestādes. Tāds ir mūsu redzējums.
- Vai šos plānus iecerēts realizēt esošajās ēkās vai celt jaunas?
Vēl aktuāls ir jautājums, vai vecās ēkas atjaunosim vai jauksim nost. Tas vēl nav skaidri izlemts. Viss ir atkarīgs no tā, vai mēs gribēsim rūpniecisko mantojumu kaut kādā veidā saglabāt, vai arhitekts redzēs, ka to var saglabāt, vienlaikus padarot ēkas mūsdienu iedzīvotājiem un mūsdienu biroja lietotājiem patīkamas.
Piemēram, STATS biroja ēkas pirmie divi stāvi ir rekonstruēti, bet augšējie divi ir uzcelti no jauna. Ēka ir padarīta augstāka. Manuprāt, pirmajos divos stāvos arhitektam veiksmīgi ir izdevies saglabāt industriālo mantojumu un padarīt ēkas ofisam izmantojamas, funkcionālas un cilvēkiem patīkamas.
- Vai pārējās teritorijas līdzšinējā attīstība Jūs apmierina?
Ir redzams, ka atsevišķos korpusos ir uzsākta vai pabeigta rekonstrukcija, realizējot gan dzīvojamo, gan sabiedrisko, gan komercapbūvi. No vienas puses, šīs aktivitātes palielina konkrēto ēku arhitektoniski māksliniecisko un funkcionālo vērtību, no otras puses, sakoptās ēkas īpaši kontrastē ar apkārtējo teritoriju un akcentē teritorijas nākotnes attīstības problēmas.
Tāpat palielinājusies satiksmes plūsma kvartāla iekšienē, radot sastrēgumus un veicinot pieaugošo pieprasījumu pēc autostāvvietām.
- Kādēļ, Jūsuprāt, VEF teritorijas attīstība līdz šim bijusi tik lēna?
Es domāju, tas saistīts ar lielo īpašnieku skaitu - katram ir kaut kādi iemesli, kādēļ viņš to nedara tagad, bet darīs pēc pāris gadiem vai ir jau kaut ko sācis darīt. Tam visam pamatā ir kāds aprēķins - tiek domāts, cik izmaksā rekonstrukcija, cik izmaksā būvniecība un cik nākotnē varēs par konkrēto dzīvokli vai komercplatību saņemt. Tas nav tā, ka tikai viens īpašnieks plāno konkrētas teritorijas attīstību - VEFā ir tā, ka vairāki īpašnieki katrs domā par savas daļiņas attīstību.
- Kādēļ STATS interesi piesaistīja tieši VEF teritorija - kādi ir tās plusi un mīnusi kopumā?
Pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad pamazām STATS šīs ēkas ieguva savā īpašumā. Toreiz bija skaidrs, ka VEF teritorija nākotnē attīstīsies par vienu no Rīgas centram tuvajiem darījumu centriem. Tā kā STATS grupā ir gan projektēšanas un arhitektūras, gan būvniecības, gan nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas uzņēmums, mūs saistīja iespēja atstāt STATS grupas vaibstus (veidot vēsturi) Rīgas pilsētvidē, veidojot šo rūpniecisko kvartālu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un varbūt arī tūristiem pievilcīgu.
Netālu no VEF rajona jau atradās STATS grupas birojs un bija skaidrs, ka nepieciešamas plašākas biroja telpas, jo uzņēmumi attīstās, un ka birojam jābūt ārpus centra, jo sastrēgumi un stāvvietu problēmas tuvākajos gados tikai palielināsies.
Šobrīd šī teritorija ar atsevišķiem izņēmumiem izskatās nevisai labi, tādēļ izaicinājums to sakārtot mums joprojām ir. Sākumā, pastaigājot pa šo teritoriju, šķiet - ātrāk gribas prom, īpaši krēslā, bet, kad saredz plānoto vīziju, kā šeit varētu būt, skats ir pavisam cits.
- Vai ir nosprausts termiņš, kad šis izaicinājums varētu tikt piepildīts?
Mēs pamazām to darām, respektīvi 42.korpusā nākamā gada sākumā jau varētu būt nomnieki. Šā gada beigās, ja mums veiksies ar Kroņu ielas 13a visas teritorijas attīstīšanu tik labi, ka tur varētu pāriet STATS Serviss filiāles - viena, kas ir 41. korpusā un otra, kas atrodas Bērzaunes ielā 6a, tad mēs ķersimies klāt pie 41.korpusa. Konkrētus termiņus es negribētu nospraust, jo šo darbu realizācija prasa arī dažādu institūciju un pakalpojumu sniedzēju iesaisti, kā arī investīcijas,
- Jūs stāstījāt par plāniem veidot ielu un apkārt apbūvi - vai tas jau ir konkrēts projekts?
Tā ir mūsu attīstības vīzija, kā mēs redzam, kā šis kvartāls varētu attīstīties. Tā ir mūsu attīstības koncepcija, ko mēs, iegādājoties šo teritoriju, esam izstrādājuši. Laikam ejot, tā, protams, mainās līdzi.
- Kādi ir plusi un mīnusi tam, ka STATS biroja ēka atrodas ārpus Rīgas centra?
Runājot par plusiem un mīnusiem, jāsaka, ka viens no plusiem ir tas, ka šobrīd esam zem viena jumta - darbinieki viens otru vairāk iepazīst, dokumentu aprite paātrinājusies, kā arī operatīvāk tiek pieņemti lēmumi. Līdz jūlija vidum, kamēr STATS grupas uzņēmumi apdzīvoja vairākas ēkas, kas gan par laimi bija vienā Daugavas pusē, tomēr bija jātērē laiks gan ceļā, gan sastrēgumos, gan stāvvietas atrašanā. Vēl par plusiem runājot, vismaz pusei STATS grupas uzņēmumu darbinieku ikdienā nav jāizjūt sastrēgumi. Vismaz pagaidām nevaram sūdzēties arī par autostāvvietu trūkumu.
Tomēr, ir arī mīnusi, bieži vien nevar pagūt pusdienu pauzē nokārtot dažādas sadzīviskas lietas vai apmeklēt oficiālās iestādes, kas pārsvarā atrodas centrā. Katrā ziņā plusu ir vairāk nekā mīnusu.
- Vai ir plānots iegādāties vēl kādu VEF korpusu?
Laiks rādīs, šobrīd mēs par to nedomājam, bet, ja pie mums nāks kāds pārdevējs ar izdevīgu piedāvājumu, tad tāds variants varētu tikt apsvērts.
- Cik lielas ir jau ieguldītās investīcijas VEF teritorijā un nākotnē plānotās?
Diemžēl mēs negribētu publiskot ne to, cik ir ieguldīts pašlaik ne to, cik plānojam ieguldīt nākotnē.
NEKUSTAMO ĪPAŠUMU KOMPĀNIJU VIEDOKLIS PAR BIJUŠĀS RŪPNĪCAS VEF TERITORIJU
Nekustamo komercīpašumu kompānijas Colliers International komentārs:
Bijušās rūpnīcas VEF teritorijas plusi un mīnusi:
+laba vizuālā pieejamība, braucot pār tiltu
+laba piebraukšana
+intensīva sabiedriskā transporta satiksme,
+vieta ir labi zināma un atpazīstama Rīgas un arī Latvijas iedzīvotāju vidū, ņemot vērā gan VEF rūpnīcu, gan vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Dominu
+apkārt blīvi apdzīvots rajons
+tuvu centram
- apkārt pārāk daudz degradējušos industriālo ēku
- dzelzceļa tuvums, kas rada trokšņus un piesārņojumu
Jāatzīmē, ka jau šobrīd teritorija aktīvi attīstās. Par sava veida attīstības sākumu var uzskatīt tirdzniecības centra Domina uzcelšanu. Ir loģiska satelītveikalu parādīšanās ap šo tirdzniecības centru, kas izmanto jau esošo pircēju plūsmu un vienlaikus piedāvā plašāka sortimenta preces, kas nav iekļautas Domina Shopping sortimentā: mēbeles, santehnika, interjera sīkumi. Jaunie veikali palīdz veidot jaunu, plašāku tirdzniecības telpu. Kā vienu no nozīmīgākajiem jauniem projektiem var minēt Cube City. Laba sinerģija ar tirdzniecības funkciju ir biroju projektiem. Arī šī tendence novērojama šajā vietā. Patlaban ir jau pabeigti vairāki biroju projekti, kas ir izvietoti restaurētajās ēkās, piemēram, Stats biroju ēka, Brīvības 214 biroju ēka, vai jaunbūvēs, piemēram, ADS Olimps biroju ēka.
Izvērtējot augstāk aprakstītos plusus un mīnusus, var teikt, ka viennozīmīgi labas perspektīvas ir tirdzniecības un biroju projektu attīstībai, visdrīzāk to apvienojumam. Ņemot vērā ierobežoto tiltu caurlaides kapacitāti un dzelzceļa tuvumu, īpaša uzmanība jāpievērš plānotājiem apjomiem, funkciju izvietojumam un realizācijas etapiem.
Nekustamo īpašumu kompānijas Balsts komentārs:
"VEF teritorija ir ļoti laba vieta jau šobrīd. Kā galvenos plusus var minēt teritorijas ļoti labo izvietojumu attiecībā pret pārējām pilsētas daļām, tā ir viena no vistuvākājām teritorijām pilsētas centram, Daugavas labajā krastā, kur var risināt tik vērienīgus projektus. Šeit var attīstīt vērienīgus projektus vai pat vairāku projektu kompleksu, šajā teritorijā ir iespējams atrisināt Rīgā tik ļoti aktuālo autostāvvietu problēmu. Vēl viens plus ir iespēja daļu no esošās apbūves pārveidot par mūsdienu prasībām atbilstošām ēkām, tādējādi iegūstot interesantu arhitektūru un samazinot celtniecības izmaksas. Kā piemēru varu minēt projektu Bērzaunes ielā 15, kurā esoša rūpnīca tiks pārveidota par mūsdienīgu biroju un dzīvokļu ēku. Ēkas pirmajos divos stāvos būs autostāvvietas, nākamajos divos biroji un pēdējos divos dz��vokļi. Projektu unikālu dara interseantā arhitektūra, iekšējais dizains un fabrikas lielie logi. Šāda tipa projekti pasaulē kļūsti arvien populārāki. Prieks ka arī Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties īpašumus šāda veida projektā. Vēl ļoti perspektīvas vietas ir Andrejsala un Skanstes ielas rajons.
Neapšaubāmi VEF teritorijai ir arī savi trūkumi. Kā galveno varu minēt to, ka šai teritorijai nav vienota koncepta. Būt labi, ja viens attīstītājs to būtu izveidojis pašā sākumā un tad pārdevis jau gatavus projektus, kurus attīstīt, veidojis kopuzņēmumus vai arī attīstījis šo teritoriju pats. Otrs trūkums, kas izriet no iepriekš minētā ir tāds, ka teritorijā ir daži īpašnieki - uzņēmēji, kuri nav ieinetersēti teritorijas attīstībā vai arī arī vēlas veikt tādu uzņēmējdarbību, kas nesekmē teritorijas vienota koncepta veidošanos.
VEF jau attīstās un arī turpmāk attīstīsies kā jaukta tipa teritorija, kur galveno daļu aizņems biroji un dzīvokļi. Ņemot vērā teritorijas stratēģisko novietojumu pilsētā, kā arī tās lielumu un perspektīvu, veidot šāda tipa apbūvi ir visracionālāk. Šadai attīstības stratēģijai ir lielākais ekonomiskais pamatojums. Ņemot vērā, kā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies citās pasaules valstīs un velkot paralēles ar Latviju, ir liela iespēja, ka attīstītāji lielāko teritorijas daļu izvēlēsies apbūvēt kā darījumu - biroja ēku kompleksus."
Nekustamo īpašumu kompānijas Tokarev Invest īpašnieks Aleksandrs Tokarevs:"Daudzu bijušo uzņēmumu vietās tagad uzbūvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas. Žēl, ka tā sanācis, taču ja rūpnīca ir slēgta, tad tādu platības izmantošanas variantu uzskatu par saprātīgu. Tur, kur agrāk bija VEF, es iespējas robežās uzbūvētu divas daudzstāvu ēkas - viesnīcu, kur dažus pirmos stāvus aiz��em daudzfunkcionāls tirdzniecības komplekss, un biroju centru arī ar veikaliem apakšējos stāvos un dzīvokļiem augšā. Vietu kopumā vērtēju kā pievilcīgu, apkārt attīstīta vajadzīgā infrastruktūra."
Par VEF 42. korpusa rekonstrukciju stāsta STATS Invest Mārketinga direktore Guna Ozoliņa.
