Liepājas Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši, atzīst Starptautisko Spoku mednieku (GHI, Ghost Hunters International) komanda.

Pagājis tieši mēnesis, kopš izmeklēšanu Karostas cietumā pabeidza GHI komanda, kas Karostas cietumā veidoja raidījumu ASV TV zinātniskās fantastikas kanālam Sci Fi (Science Fiction). Kā solīts, raidījums par Karostas cietumu nesen demonstrēts ASV televīzijas kanālā, un tagad to var noskatīties internetā arī Latvijā. Raidījums pieejams Karostas cietuma mājas lapā.

Kā raidījumā atzīst spoku mednieki, Karostas cietums ir ļoti dzīva vieta. Pat vēl vairāk – Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši. GHI komandai izdevās ne tikai nonākt personīgā saskarē ar spoku – to dzirdēt, sajust, redzēt, bet arī konstatēt neparasto parādību klātesamību ar uztvērēju palīdzību.

No 2. līdz 6. februārim Karostas cietumā viesosies Spoku mednieki - Ghost Hunters International.

Tā ir starptautiska pētnieku komanda, kas amerikāņu TV zinātniskās fantastikas raidījumu cikla „Ghost Hunters ” vajadzībām pēta dažādas paranormālas parādības visā pasaulē. Pētnieki izmanto zinātniskas metodes un speciālas ierīces, lai izpētītu mistiskās parādības, intervē vietējos cilvēkus, kas saskārušies ar paranormālajām parādībām, kā arī dokumentē savus pētījumus un veido populāru raidījumu ASV. Starptautiskā Spoku mednieku komanda savas filmas ir veidojusi slavenās Anglijas un Skotijas pilīs, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Filipīnās un citur. Ghost Hunters International producenti un veidotāji ir ieradušies no Kalifornijas, un Liepājas Karostas cietums ir vienīgā vieta Baltijā, kas iekļauta viņu projektā.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Karostas cietumā darbu sekmīgi beiguši raidījuma Ghost Hunters International veidotāji un topošā raidījuma materiālus demonstrējuši Karostas cietuma darbiniekiem, tomēr līdz raidījuma iznākšanai ēterā tas paliks noslēpums.

Raidījums par Karostas cietumu būs gatavs un tiks demonstrēts televīzijā Amerikā jau pēc mēneša. Latvijā to varēs noskatīties internetā (scifi.com/ghi/). Paredzēts, ka izmeklēšanas gaita Karostas cietumā un tās rezultāti tiks atspoguļoti sezonas noslēguma raidījumā, un, kas ir īpaši nozīmīgi, – viss stundu garais raidījums tikšot veltīts Karostas cietumam. Parasti vienā pārraidē tiek ietverti ziņojumi par spoku medībām vairākos objektos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Pagājušajā naktī no otrdienas uz trešdienu Ķīšezera krastā, Juglas apkaimē, mednieki sagūstīja un izveda no pilsētas teritorijas kārtējo mežacūku saimi, informē Rīgas dome.

Šoreiz mednieku «ķēriens» bijis nedaudz mazāks kā iepriekšējās reizes – noķerti septiņi sivēni un viena lielā cūka, vai, pēc mednieku vārdiem, akcents šoreiz likts uz cūku jauno paaudzi. Medības un pārvešanas procedūra ilgusi visu nakti un beigusies ap pulksten pieciem no rīta.

Arī šoreiz gūstekņu ceļš veda uz Ādažu un Sējas novadu robežas mežiem. Mežacūku pārvietošana uz minētajām teritorijām ir saskaņota ar Valsts meža dienestu.

Kā stāsta Pierīgas mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis, pēc izvešanas meža zvēri tiek izšķirti un vēl atsevišķi piebaroti, tas mazinot iespēju, ka tie kopā meklēs vieglāk pieejamu maltīti tuvējās zemnieku saimniecībās. Pagaidām no Sējas apkārtnes iedzīvotājiem sūdzības nav saņemtas.

Mūsdienās inovācijas un ilgtspēja ir vieni no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas veido uzņēmuma veiksmes stāstu. Sadarbības ar Latvijas zinātni sniedz priekšrocības uzņēmumam ne tikai jaunu inovāciju radīšanai un zinātnes progresam, bet ir arī būtiskas uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai.

Latvija ar savu bagāto zinātnisko mantojumu un nenovērtējamo Baltijas jūras resursu nodrošina unikālas iespēju jēgpilnām un jaunām sadarbībām, taču Baltijas jūru piesārņo ievērojams daudzums spoku tīklu – visi pazaudētie zvejas rīki –, kas apdraud jūru un tās ekosistēmu. Tas ir izaicinājums, ko mēs šobrīd uzņēmumā Neste risinām kopā ar Latvijas zinātniekiem.

Zinātniekiem un jaunuzņēmumiem ne vienmēr ir pietiekami resursi jaunu un dzīvotspējīgu inovāciju ieviešanai reālajā dzīvē. Sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem ir instruments, kas var nodrošināt, piemēram, nepieciešamo finansējumu, palīdzot inovatīvas idejas pārvērst praktiskos risinājumos. Tādā veidā uzņēmumiem ir vairākas priekšrocības, tai skaitā arī piekļuve progresīvām tehnoloģijām un inovācijām, kas var uzlabot konkurētspēju un veicināt izaugsmi.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Ķīna, kuras valdība pēdējo gadu laikā īstenojusi intensīvu jaunu mājokļu būvniecību, rada bažas par jauna, vērienīga nekustamo īpašumu burbuļa rašanos. Pašlaik Ķīnā tukši un neapdzīvoti ir ne vien daudzi premium klases debesskrāpju projekti, bet arī jauni daudzdzīvokļu kompleksi, veseli rajoni un pat pilsētas, vēsta CBS News 60 minutes.

Ķīna līdz šim ir bijusi «finanšu brīnums», kas trīsdesmit gadu laikā spēja kļūt par pasaules otru lielāko ekonomiku, un to lielā mērā nodrošināja valsts īstenotā politika. Viena no jomām, kurai nopietni pievērsās Ķīna, bija nekustamā īpašuma celtniecība, taču pašlaik novērojama situācija, ka jaunuzcelto pilsētu maģistrālēs satiksmi «sastrēgumstundā» veido vien dažas automašīnas.

Tukšas jaunuzceltas pilsētas atrodamas visā Ķīnas teritorijā. Taču, izrādās, ka teju visi dzīvokļi, kas atrodas tukšajās «spoku pilsētās» teju bez jebkādām dzīvības pazīmēm, ir pārdoti. Pirms 15 gadiem, kad Ķīnas valdība atļāva tās iedzīvotājiem iegādāties pašiem savus mājokļus, nekustamā īpašuma iegāde šķita kā labs investīciju veids, paredzot, ka mājokļu cenas pieaugs straujāk nekā inflācija. Lielākā daļa tukšo dzīvokļu īpašnieku «spoku pilsētās» ir nesen izveidojušās Ķīnas vidējās klases pārstāvji.

9: 00 sākas Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā tiks lemts par likuma «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» nodošanu komisijām, kā arī grozījumu likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», grozījumu likumā «Par nodokļiem un nodevām» un Darba likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā;

Liepājas domes ārkārtas sēdē tiks lemts par 2008. gada pārskatu, vairākiem aizņēmumiem un koncertzāles projekta finansējuma piesaisti;

Jūrmalā notiek koku ciršanas komisijas izbraukuma sēde.

10:00 Liepājas tiesa skatīs Liepājas cukurfabrikas darbinieku prasību par darba samaksas piedziņu.

11:00 sākas Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par bezdarbnieku atbalsta sistēmas optimizēšanu, grozījumiem likumā «Par valsts budžetu 2009. gadā» un Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu reorganizāciju;

Jūrmalas domē, Jomas ielā 1/5 notiks domes vadības tikšanās ar Jūrmalas tūrisma nozares uzņēmējiem.

13:00 Jūrmalas domē, Jomas ielā 1/5 notiks domes finanšu komitejas sēde.

Pie Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības nama 15. marta rītā veidojās gara vīru rinda – pienākusi kārtējā vimbu makšķerēšanas licenču pārdošana, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tā kā 15. marts bija svētdiena, atļaujas sāka izsniegt pulksten 7, nevis kā ierasts darbdienās – pulksten 5. Rinda veidojās jau vismaz stundu iepriekš. Licences vēlējās iegādāties dažāda vecuma makšķernieki. Dažs labs pensionārs bija ieradies pat ar savu ķeblīti, lai atpūtinātu kājas, gaidot rindā.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis informēja, ka izpārdotas visas biedrības rīcībā esošās sezonas licences – 150 ar atlaidēm un aptuveni 40 bez atlaidēm. Licences bez atlaidēm tirgo Rīgā, Jelgavā, Emburgā un Bauskā. Pērn biedrība grozīja noteikumus un pirmajā reizē visas licences nepārdeva. Šogad situācija mainījusies.

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Ventspils Piedzīvojumu parkā, Saules ielā 141, sestdien, 16.maijā, no plkst. 12:00 notiks Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas pasākums Atklāj vasaru Ventspilī.

Ventspilī jau vairākus gadus izveidojusies tradīcija – jauno tūrisma sezonu ieskandināt ar atraktīvām skolu un ģimeņu komandu sacensībām - Ģimeņu un draugu spēlēm un Skolu klašu spēlēm, kurās aicināti piedalīties ne tikai ventspilnieki, bet arī interesenti no Kurzemes un visas Latvijas.

Šogad īpaši atraktīva solās būtu Ģimeņu un draugu spēle par oriģinālāko nobraucienu no Piedzīvojumu kalna ar pašdarinātiem braucamrīkiem. Savukārt Skolu klašu spēlēs 1.-4. klašu grupa sacentīsies kameršļūkšanā no kalna un lodes ripināšanā, 5.-8. klašu grupa sacentīsies virves vilkšanā un nobraucienos ar kalnu skrejriteņiem, 9.-12. klašu grupa sacentīsies nūjošanā Ventspils stilā un tūrisma viktorīnā.

Lielbritānijas sociālpolitikas žurnāls The New Statesman Rīgu pasludinājis par izmirušu spoku pilsētu.

Lielbritānijā dzīvojošā poļu tautības raksta autore Agata Pizika Latvijas galvaspilsētu ataino īpaši drūmās krāsās, ziņojot, ka ārpus vecpilsētas Rīga izskatās kā «spoku pilsētas dekorācijas mazbudžeta vesternam», kurā dominē alkohola un lietoto apģērbu veikali.

Atšķirībā no Vecrīgas, kas «tiek apbērta ar valsts naudu», tikai dažu minūšu tramvaja brauciena attālumā valdot cita realitāte, kur redzamas «brūkošas ietves un tukšas koka mājas».

Žurnāls vēsta par masveida emigrāciju no nabadzīgās Latvijas, kurā iedzīvotāji ir «sodīti ar drūmiem labklājības apstākļiem».

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Jāteic uzreiz – vēlme panākt, ka par tukšajiem dzīvokļiem tiktu prasīts lielāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ļoti lielā mērā atgādina pirms dažiem gadiem valdības īstenoto praksi, mēģinot nodokļu veidā savākt iespējami mazāk naudas, neuztraucoties par katra konkrētā soļa loģiku.

Protams, var teikt, ka, piemēram, Rīgas centrā joprojām atrodas ne viena vien iespaidīga daudzdzīvokļu māja, kurā neviens jau sen vairs nedzīvo un kas tādējādi degradē vidi, kā arī irbīstama garāmgājēju dzīvībai. Ņemot vērā, ka vienam otram šādam spoku namam ir pat vairāk nekā 10 gadu ilga vēsture, nenāktu par skādi to īpašniekiem skaidri norādīt – vai nu maksājiet ļoti lielu NĪN, vai arī rīkojieties, lai situāciju uzlabotu, proti, sakārtojiet savu namu vai pārdodiet to kādam, kurš ir spējīgs ar attiecīgajiem darbiem tikt galā. Šķiet, tāda loģika bijusi arī politiķiem, amatpersonām, kuras ir nonākusas pie idejas par lielāka NĪN prasīšanu. Tomēr, šādi lemjot, acīmredzami ir aizmirsts viens otrs būtisks aspektu.

Jūgendstila dekoratīvās «kūkas» spoguļosies betona un stikla fasādēs – top viesnīcas, ēkas dzīvošanai un darījumiem; nozares eksperti brīdina par spoku namiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadu desmitiem ierastus tukšumus prestiža rajona namu rindās strauji aizpilda ar pretenciozām būvēm. Nevar nepamanīt sakarību starp šo rosību un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ārzemniekiem. Taču nekustamā īpašuma iegādes darījuma minimālās summas, par kādu var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, uzsišana līdz 250 tūkst. eiro (vairāk nekā 100 tūkst. eiro pieaugums Rīgā un tās reģionā, kā to kopš septembra paredz grozītais Imigrācijas likums), ekspertiem liek bažīties, ka ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem var izrādīties niecīgāka kā samilzušais piedāvājums.

«Klusajā centrā ir skaidri redzams: termiņuzturēšanās atļauju programma bija iedvesusi investoriem cerību, ka viņi var iegūt kādu gandarījumu par ieguldīto naudu,» sarunā ar DB atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. «Tas, ka tagad tur varam novērot aktīvu būvniecību, gan ir divus, trīs gadus vecu lēmumu rezultāts. Diemžēl jaunā situācija rāda, ka šie dzīvokļi nevienam nebūs vajadzīgi,» optimistisks nav E. Šīns.

Nekustamais īpašums ir viena no retajām iespējam, kur ķīnieši var ieguldīt, tādēļ Ķīnā dzīvokļi tiek pirkti kā investīcija, un lielā daļā gadījumu tie jaunbūvēs tā arī paliek neapdzīvoti, vēsta BBC.

Tas, ka Ķīnā izveidojas veselas neapdzīvotas pilsētas, ne tikai jaunceltņu «spoku rajoni», ir skaidrojams arī ar to, ka dzīvošana jaunā mājoklī mazinātu tā vērtību nākotnē. Tādēļ jauno dzīvokļu īpašnieki izvēlas saglabāt to vienīgi kā aktīvu, skaidro medijs.

Šī gada laikā Ķīnā jaunuzcelto mājokļu platība veido 1,5 miljardu kvadrātmetru, un valsts turpina būvēt.

Iepriekš vēstīts, ka Ķīnas tukšās «spoku pilsētas» neapdzīvotas varētu palikt vēl daudzu gadus. Ik gadu Ķīnā tiek uzbūvētas 12 – 24 jaunas pilsētas, sekojot Ķīnas valdības īstenotajai politkai, un būviecība ir vienu no svarīgākajiem Ķīnas izaugsmes dzinējspēkiem.

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.