Valsts kontroliere Elita Krūmiņa amatā apstiprināta uz otru termiņu.
Fragments no DB intervijas:
Valsts kontrole cēla apsūdzības Rīgas Brīvostas amatpersonām, tiesa janvāra sākumā tās attaisnoja. Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs šajā sakarībā norādīja, ka VK darbiniekiem ir šaura profesionalitāte. Tiesa savukārt norādīja, ka nav gūti pieteikami pierādījumi. Vai, jūsuprāt, tas kaut kā iezīmē VK darba trūkumus?
Tādas pilnīgi skaidras atbildes man nav. Tad būtu jāredz detalizētais pamatojums no tiesas. Es nevaru īsti komentēt, kāpēc tā notika, jo normatīvā akta pārkāpumus konstatēja ne tikai Valsts kontrole. Policija, pētot materiālus, nonāca tieši pie tiem pašiem secinājumiem, arī prokuratūra lēma, ka šis materiāls ir jāiesniedz tiesā. Ir vēl viena niase, kas jāņem vērā. Bieži vien, skatoties tiesas nolēmumus, mēs redzam to, ka pārkāpums ir konstatēts, bet, kā zināms, pie kriminālatbildības sauc tad, ja tiek konstētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Iespējams, ka tiesa konstatēja pārkāpumu, bet neuzskatīja, ka tas būtu krimināli sodāms.
Kopumā par Rīgas Brīvostu ļoti skaļi izskan šie paziņojumi, ka VK ir kaut ko nepatiesi konstatējusi, bet viņi jau neatsakās no ieteikumu ieviešanas. Publiskajā telpā tiek pausts pretējs viedoklis tam, ko konstatējusi VK, bet par ieteikumu ieviešanu Rīgas Brīvosta ziņo un arī šīs darbības veic. Protams, ir vēl ieteikumi, kuru ieviešana turpinās. Ja ir kādas problēmas, mēs sadarbojamies.
Reizēm, pētot revīzijas ziņojumus, liekas, ka atklātais patiešām ir skandāls, tomēr nekur īsti tālāk tas neizskan. Jums nav rūgtuma, ka šie lielie pārkāpumi ir atstāti bez pienācīgas ievērības?
Protams, ir rūgtums, jā. Gribētos, lai lietas mūsu valstī notiek mērķtiecīgi, lai, tērējot līdzekļus, mēs saņemtu to produktu, kas mums būtu vajadzīgs. Lielākā problēma ir tā, ka joprojām tiek strādāts uz procesu, nestrādājot uz rezultātu. Ļoti daudzās revīzijās mēs redzam – jā, ir tērēti līdzekļi, cilvēki ir nākuši uz darbu, kaut ko darījuši, saņēmuši algu, bet produkta, ko mēs visi gribētu sagaidīt, nav. Šeit jāpiemin gan e-skola, gan citi lielie projekti. Valstij šajā jomā ir liels darbs darāms. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka visām institūcijām un cilvēkiem tajās ir jāstrādā uz rezultātu. Vispirms jānodefinē mērķis, un konsekventi jāseko līdzi, lai viss būtu izdarīts un tiktu sasniegts rezultāts. Cik gadus jau tiek runāts par e-veselību? Cik gadus tiek veidota šī sistēma? Ļoti liels līdzekļu apjoms tiek iztērēts, bet joprojām nav skaidrs, kas tad tur īsti beigās būs. Vai produkts būs noderīgs pacientiem un medicīnas personālam?
Visu interviju Gatava cīnīties pat bez plašākām pilnvarām lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.