Jaunākais izdevums

Pret Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām uzsākts kriminālprocess par vairāku personu fiktīvu pieņemšanu darbā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Fiktīvi nodarbinātie darbinieki ilgstoši un sistemātiski veikuši nelikumīgus naudas pārskaitījumus uz VDI amatpersonu bankas kontiem

Par to Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Db.lv jau rakstīja, ka VDI sniegtā informācija apstiprina vien to, ka KNAB konstatējis kādu pārkāpumu ES projekta ieviešanas procedūrā un tāpēc uz laiku atstādinājis VDI vadītāju Ritu Elci.

KNAB izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka fiktīvi nodarbinātie darbinieki ilgstoši un sistemātiski veikuši nelikumīgus naudas pārskaitījumus uz VDI amatpersonu bankas kontiem. Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs atzinis piecas personas par aizdomās turētajām, Aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, t.sk. amatpersonām – aizliegums ieņemt noteiktus amatus.

Pirmstiesas izmeklēšana turpinās un tās interesēs patlaban plašāka informācija netiek sniegta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izmeklē slēptu nelaimes gadījumu, kurā vīrietim uzgāžas ķieģeļu siena

Lelde Petrāne, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VDI ar 400 latiem soda darba devēju par pirmās palīdzības nesniegšanu

Lelde Petrāne, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba inspekcija pārbaudīs konditorijas uzņēmumu, kur meitene zaudēja pirkstus

Lelde Petrāne, 06.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Par 10 procentiem pieaudzis ēnstrādnieku skaits

Ritvars Bīders, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā, atklājusi par 10% vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1 127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1 011, liecina inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada piecos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā - Ls 249 275).

Vienlaikus Valsts darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn piecos mēnešos inspekcija saņēmusi 321 sūdzību par nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada attiecīgajā laika periodā – 332 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Divkāršojies uzņēmumu skaits, kuros atkārtoti atklāti ēnstrādnieki

Lelde Petrāne, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējus, kas nebūs reģistrējuši darbiniekus VID, varēs sodīt arī Valsts darba inspekcija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodarbinātais darba vietā izdzer antifrīzu

Dienas Bizness, 16.08.2011

Fotogrāfija no fotokonkursa «Darbā neriskē!», kur redzams, ka antifrīzs iepildīts kvasa, bet benzīns – ūdens pudelē. Foto autore: Irēna Jakovļeva.

Valsts darba inspekcija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi smaga nelaimes gadījuma izmeklēšanu transporta nozarē. Kāds 55 gadus vecs vīrietis darba laikā ūdens vietā izdzēris antifrīzu. Cietušais šobrīd atrodas reanimācijas nodaļā.

Sākotnējās informācija liecina, ka cietušais darba laikā objektā iedzēris antifrīzu no pudeles, kas atradās dienesta automašīnā. Cietušā kolēģi vēlējušies izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču cietušais apgalvojis, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama. Cietušais vīrietis pabeidzis darbu un aizbraucis mājās. Pēc kāda laika neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde viņu no mājām nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur konstatēta smaga trauma: saindēšanās ar ķīmisko vielu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem nr.107 «Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība» antifrīzs ir klasificēts kā ķīmiska viela, kas ir kaitīga norīšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu.

Darba inspekcija aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās ieteicams izmantot attālinātā darba metodes, kā arī pārņemt labās prakses piemērus no vairākiem Latvijas uzņēmumiem – darba vietās izvietot papildus roku dezinfekcijas līdzekļus, bet sadzīves un atpūtas telpās – dabiskos vitamīnus (piemēram, dzērvenes un medu).

Darba inspekcija aicina ikvienu darbinieku, kuram ir izdota darba nespējas lapa, bet darba devējs liek viņam pildīt darba pienākumus, par to ziņot Darba inspekcijai. Šādos gadījumos tiks veikts uzņēmuma apsekojums, darbinieks tiks nosūtīts mājās ārstēties, bet darba devējam var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Arī gadījumos, ja darba devējs atsakās apmaksāt darba nespējas lapas, Darba inspekcija aicina darbiniekus vērsties pēc palīdzības reģionālajās inspekcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pabeidz Liepājas metalurgā notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanu; policija lems par kriminālatbildību

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šā gada pirmajā pusgadā atklājusi 1,25 tūkst. personu, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, kad Darba inspekcija atklāja 687 nereģistrētus darbiniekus.

Visvairāk cilvēku nodarbināti bez rakstveida darba līguma būvniecībā, kur šī gada pirmajos sešos mēnešos atklāti 283 ēnstrādnieki, apstrādes rūpniecībā (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.) – 185), bet individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.) – 142 nelegāli nodarbinātie, informēja Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs.

Pirmajā pusgadā pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. Nereģistrētās nodarbinātības jomā Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus par kopējo summu 341,64 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvobjektos

Lelde Petrāne, 14.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties būvsezonai, Valsts darba inspekcija uzsāk ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā gan ar nereģistrēto nodarbinātību, gan arī darba aizsardzības pārkāpumiem.

Tematiskajā pārbaudē, kas sāksies šodien, 14. maijā, un ilgs mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektos, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Satraucoša esot statistika par 2011. gadu, kad būvniecības nozarē reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un 9 letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011. gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz 1 gadam. Šī gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem 3 smagi un 1 letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID aptur PVN nemaksātāju un, iespējams, pabalstu izkrāpēju grupējumu

Sanita Igaune, 17.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, valsts budžetam radīja zaudējumus teju 380 tūkst. Ls apmērā.

Iespējams, grupējums, nodarbojies arī ar maternitātes un slimības pabalstu izkrāpšanu. Kriminālprocesa ietvaros aizturētas un par aizdomās turamām atzītas piecas personas, no kurām divas personas ir noziedzīgā grupējuma organizatori, bet trīs – atbalstītāji.

Viena no noziedzīgajā shēmā iesaistītām personām, kura shēmas ietvaros nodarbojās ar fiktīvu uzņēmumu dibināšanu un, izmantojot minētos uzņēmumus, fiktīvi noformēja darba tiesiskās attiecības ar mērķi vēlāk izkrāpt no valsts budžeta naudas līdzekļus dažādu pabalstu veidā, jau iepriekš ir nonākusi VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā kriminālprocesos saistībā ar izvairīšanos no PVN nomaksas pilnā apmērā, kur tai bija piemērots liecinieka statuss, skaidro VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VDI brīdina: karstā laikā jānodrošina atbilstoši darba apstākļi

Lelde Petrāne, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PTAC par maldināšanu un MMM reklamēšanu internetā fiziskai personai uzliek 300 latu sodu

LETA, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības uzņēmumos situācija darba aizsardzībā sliktāka nekā būvuzņēmumos

Lelde Petrāne, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai. Tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavpilī, krītot no trīsstāvu ēkas, traumas gūst divi darbinieki

Lelde Petrāne, 17.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegti un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē, Daugavpils ielā 74, tiks iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Objekta īpašnieks – SIA Gabala – tika informēts par ierosinājumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gada 20. maijā saņēma SIA Gabala vēstuli ar lūgumu neiekļaut objektu Pieminekļu sarakstā. Inspekcija, ņemot vērā īpašnieka nostāju un to, ka objekts ir spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs, kurš atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kritērijiem, atkārtoti uzrunāja īpašnieku, sniedzot detalizētu informāciju par prasībām objekta uzturēšanai un saglabāšanai un lūdzot paust attieksmi par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

Inspekcijā 2015. gada 29. oktobrī saņemts negatīvs SIA Gabala viedoklis, norādot, ka objekts pēc būtības ir paaugstinātas bīstamības objekts ar civilās aizsardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklās izstādi INSPEKCIJA

DB, 31.10.2018

Ēku komplekss «Trīs brāļi» Vecrīgā – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mītnesvieta

Foto: Edgars Šulcs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejā 1. novembrī atklās izstādi «INSPEKCIJA». Tā veltīta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kas iepriekš bija zināma kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, trīsdesmit gadu darbam.

1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli.

Kultūras vērtību saimnieki, arhitekti, vēsturnieki, plānotāji, būvnieki, amatnieki ikdienā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nosaukumu nereti saīsina, apzīmējot to tikai ar vienu vārdu – inspekcija. Ar to skaidrojams izstādes nosaukums.

Izstāde «INSPEKCIJA» ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inspekcija aptur Ālandes upes tīrīšanas darbus Grobiņā

Dienas Bizness, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa apturējusi Ālandes upes tīrīšanas darbus Grobiņas pilsētā. Darbu veicējs Grobiņas HES nav saskaņojis ar inspekciju veicamo darbu apjomu, tādējādi apdraudot kultūrvēsturisko mantojumu, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Ar siltumtrases būvniecību un darbiem ap Pilskalnu viss ir kārtībā, bet administratīvā lietvedība uzsākta par to, lai noskaidrotu kas un kāpēc veic tīrīšanu Ālandes upes krastos, jo konstatēti pārkāpumi,» skaidrojusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane. Inspekcija darbus upes krastā apturējusi 18. decembrī, pagājušā nedēļā vēl veikusi apsekošanas darbus. Pēc paskaidrojumu un pārbaužu saņemšanas inspekcija lems vai ierosināt administratīvo procesu, kas var beigties ar soda naudu pašvaldībai par darbu nesaskaņošanu.

«Nolīdzinot krastus un tīrot gultni var būt nodarījumi kultūrslānim, arheologs to pārbaudīs un izdarīs secinājumus, no kuriem tad arī lemsim par tālāko rīcību,» skaidrojusi I. Zikmane. Inspekcija savu lēmumu varētu pieņemt tuvāko divu trīs nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Bērnu un Stradiņa slimnīcās konstatē nepamatoti izlietotus desmitiem tūkstošus eiro

LETA, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.

VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.

Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru