Latvijas nākotne – rūpniecības attīstība un jaunu darba vietu izveide, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valmieras gaļas kombināta investors, Krievijas giganta GazEnergoStroi prezidents, par miljonāru dēvētais uzņēmējs Sergejs Čerņins, kurš piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.
Viņš arī atzīst, ka lielais emigrējušo skaits, kad aizbrauc augsti kvalificēti kadri, ir viena no nacionālajām traģēdijām.
Domāju, ka tas mezgls ir jāpārcērt un šeit jārada jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Konferencē piedalījās latvieši no pasaules mēroga kompānijām, un skaidrs, ka viņi šeit atnāks ar citām zināšanām un Eiropas pieredzi. Viņi transnacionālās kompānijās ir mācījušies, kā organizēt biznesu, un viņi savu biznesu jau varēs pārvaldīt kvalitatīvi augstākā pakāpē.
Kādu redzat Latvijas vietu globālajā pasaulē?
Latvijai ir jāattīsta tūrisms. Šeit ir attīstīta Rīga un Jūrmala, bet nav pilnībā attīstītas brīnišķīgas ekoloģiskas vietas dažādās Latvijas malās. Daba šeit ir vienreizēja, tā ir ekoloģiski tīra. Arī pārtikas produkti ir ļoti labi, piemēram, piena produkti. Tāpēc vēlamies attīstīt Valmieras gaļas kombinātu. Skaidrs, ka nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju, kā tas bija Padomju Savienības laikā, kad tā platība bija 25 ha, bet jāskatās, kas notiek tirgū. Sākumā jāražo nedaudz. Kad iet labāk, tad jāaug. Tā soli pa solim jāiet uz priekšu.
Esat plānojuši attīstīt ne tikai gaļas kombinātu, bet vēl trīs četrus uzņēmumus. Kāds būs to profils?
Pagaidām vēl šie plāni nav apstiprināti direktoru padomē, taču līdz gada beigām plānojam sagatavot priekšlikumus, lai nākamā gada pirmajā ceturksnī tos apstiprinātu un tad otrajā ceturksnī sāktu plūst investīcijas. Pagaidām varu pateikt, ka esam iecerējuši bazalta diegu un bazalta audumu ražošanu, kas ir inovācija. Tie ir mūsdienīgi kompozītmateriāli, ko izmanto daudzviet – gan autorūpniecībā, gan citās nozarēs. Tās ir zaļās tehnoloģijas augsto tehnoloģiju jomā, ko vēlamies ražot tieši šeit. Arī vēja elektrostacijas izmanto šādas tehnoloģijas, lai stiprinātu vēja turbīnu izturību. Taču šeit, Latvijā, problēma ir dārgie energoresursi, ko plānojam apspriest ar pašvaldību. Esam pateicīgi Valmieras domei, kas ir pretimnākoša, un, iespējams, izmantojot ES finansējumu, šo energoresursu dārdzību iespējams kompensēt.
Uzskatu, ka Krievijai Latvija var kalpot kā lielisks placdarms iziešanai ES tirgū. To arī uzsvēru konferencē. No vairākiem uzņēmumiem, ko plānojam izvērst, daļu kā noieta tirgu redzam Krieviju. Bet daļai inovatīvā virziena uzņēmumu, kam redzam lielu perspektīvu iziešanai ES ar labu kvalitatīvu preci, saredzam Latviju kā tiltu. Lai arī daudzi speciālisti aizbraukuši, joprojām daļa ir palikusi šeit, tāpēc svarīgi caur pašvaldību popularizēt, kā arī piešķirt sociālās garantijas viņu atgriešanai atpakaļ.
Ko plāno ražot citi uzņēmumi, kas darbosies Valmieras tehnoloģiskajā parkā?
Esam domājuši ražot tehnoloģiskās lietas, ko izmanto gāzes rūpniecībā, kas ir mūsu specifika. Tās būs gan nelielas gāzes stacijas, gan gāzes uzpildes stacijas. Plānojam iekārtas šeit komplektēt un sūtīt uz Krieviju. Tā kā šeit ir labas investīciju iespējas, kāpēc gan to nedarīt šeit?
Runājot par vēlmi investēt, kas tieši jums lika izlemt par labu Latvijai?
Jāteic, ka mana vecvecmāmiņa nākusi no Latvijas, no Daugavpils, kur piedzima un vēlāk divdesmitajos gados pārcēlās uz Krieviju. Tas jau bija sen. Es latviešu valodu gan neprotu.
Faktiski draugi un gadījums atvilināja uz Latviju. Mēs attīstām dzīvojamo māju ciematu pie Božu ezera Rīgas tuvumā ar 88 ēkām, kas Latvijas mērogiem ir salīdzinoši liels ciemats. Pirmās mājas jau būs gatavas nākamā gada maijā. Projekta kopējās izmaksas ir ap 30–40 miljoniem eiro, ja rēķina pēc pārdošanas cenām. Gribam to izveidot kā elitāru ciematu ezera krastā. Tam tuvu ir gan lidosta, gan Rīgas centrs un Jūrmala. Galvenokārt tomēr orientējamies uz Krievijas iedzīvotāju interesi, kuri vēlētos dzīvot šeit, jo Maskavā ir tādi sastrēgumi, ka vieglāk atlidot līdz Rīgai (smejas). Latvijas tuvums gan ģeogrāfiski, gan mentāli krieviem šo vietu dara komfortablu gan no dzīvošanas, gan atpūtas viedokļa. Arī mani bērni pēdējos gados vislabprātāk atpūšas šeit, Latvijā. Ir daudz braukāts un laika pavadīts dažādās Eiropas vietās, bet pilsēta, kura ir skaista un kur jūtos vislabāk, ir tieši Rīga. Un to stāstu arī saviem draugiem. Arī Salienas projektā, kur piedalījāmies iepriekš, gandrīz visas mājas jau ir pārdotas.