Ražošana

Valmieras gaļas kombināta investors: nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju

Sandra Dieziņa,08.07.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas nākotne – rūpniecības attīstība un jaunu darba vietu izveide, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valmieras gaļas kombināta investors, Krievijas giganta GazEnergoStroi prezidents, par miljonāru dēvētais uzņēmējs Sergejs Čerņins, kurš piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Viņš arī atzīst, ka lielais emigrējušo skaits, kad aizbrauc augsti kvalificēti kadri, ir viena no nacionālajām traģēdijām.

Domāju, ka tas mezgls ir jāpārcērt un šeit jārada jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Konferencē piedalījās latvieši no pasaules mēroga kompānijām, un skaidrs, ka viņi šeit atnāks ar citām zināšanām un Eiropas pieredzi. Viņi transnacionālās kompānijās ir mācījušies, kā organizēt biznesu, un viņi savu biznesu jau varēs pārvaldīt kvalitatīvi augstākā pakāpē.

Kādu redzat Latvijas vietu globālajā pasaulē?

Latvijai ir jāattīsta tūrisms. Šeit ir attīstīta Rīga un Jūrmala, bet nav pilnībā attīstītas brīnišķīgas ekoloģiskas vietas dažādās Latvijas malās. Daba šeit ir vienreizēja, tā ir ekoloģiski tīra. Arī pārtikas produkti ir ļoti labi, piemēram, piena produkti. Tāpēc vēlamies attīstīt Valmieras gaļas kombinātu. Skaidrs, ka nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju, kā tas bija Padomju Savienības laikā, kad tā platība bija 25 ha, bet jāskatās, kas notiek tirgū. Sākumā jāražo nedaudz. Kad iet labāk, tad jāaug. Tā soli pa solim jāiet uz priekšu.

Esat plānojuši attīstīt ne tikai gaļas kombinātu, bet vēl trīs četrus uzņēmumus. Kāds būs to profils?

Pagaidām vēl šie plāni nav apstiprināti direktoru padomē, taču līdz gada beigām plānojam sagatavot priekšlikumus, lai nākamā gada pirmajā ceturksnī tos apstiprinātu un tad otrajā ceturksnī sāktu plūst investīcijas. Pagaidām varu pateikt, ka esam iecerējuši bazalta diegu un bazalta audumu ražošanu, kas ir inovācija. Tie ir mūsdienīgi kompozītmateriāli, ko izmanto daudzviet – gan autorūpniecībā, gan citās nozarēs. Tās ir zaļās tehnoloģijas augsto tehnoloģiju jomā, ko vēlamies ražot tieši šeit. Arī vēja elektrostacijas izmanto šādas tehnoloģijas, lai stiprinātu vēja turbīnu izturību. Taču šeit, Latvijā, problēma ir dārgie energoresursi, ko plānojam apspriest ar pašvaldību. Esam pateicīgi Valmieras domei, kas ir pretimnākoša, un, iespējams, izmantojot ES finansējumu, šo energoresursu dārdzību iespējams kompensēt.

Uzskatu, ka Krievijai Latvija var kalpot kā lielisks placdarms iziešanai ES tirgū. To arī uzsvēru konferencē. No vairākiem uzņēmumiem, ko plānojam izvērst, daļu kā noieta tirgu redzam Krieviju. Bet daļai inovatīvā virziena uzņēmumu, kam redzam lielu perspektīvu iziešanai ES ar labu kvalitatīvu preci, saredzam Latviju kā tiltu. Lai arī daudzi speciālisti aizbraukuši, joprojām daļa ir palikusi šeit, tāpēc svarīgi caur pašvaldību popularizēt, kā arī piešķirt sociālās garantijas viņu atgriešanai atpakaļ.

Ko plāno ražot citi uzņēmumi, kas darbosies Valmieras tehnoloģiskajā parkā?

Esam domājuši ražot tehnoloģiskās lietas, ko izmanto gāzes rūpniecībā, kas ir mūsu specifika. Tās būs gan nelielas gāzes stacijas, gan gāzes uzpildes stacijas. Plānojam iekārtas šeit komplektēt un sūtīt uz Krieviju. Tā kā šeit ir labas investīciju iespējas, kāpēc gan to nedarīt šeit?

Runājot par vēlmi investēt, kas tieši jums lika izlemt par labu Latvijai?

Jāteic, ka mana vecvecmāmiņa nākusi no Latvijas, no Daugavpils, kur piedzima un vēlāk divdesmitajos gados pārcēlās uz Krieviju. Tas jau bija sen. Es latviešu valodu gan neprotu.

Faktiski draugi un gadījums atvilināja uz Latviju. Mēs attīstām dzīvojamo māju ciematu pie Božu ezera Rīgas tuvumā ar 88 ēkām, kas Latvijas mērogiem ir salīdzinoši liels ciemats. Pirmās mājas jau būs gatavas nākamā gada maijā. Projekta kopējās izmaksas ir ap 30–40 miljoniem eiro, ja rēķina pēc pārdošanas cenām. Gribam to izveidot kā elitāru ciematu ezera krastā. Tam tuvu ir gan lidosta, gan Rīgas centrs un Jūrmala. Galvenokārt tomēr orientējamies uz Krievijas iedzīvotāju interesi, kuri vēlētos dzīvot šeit, jo Maskavā ir tādi sastrēgumi, ka vieglāk atlidot līdz Rīgai (smejas). Latvijas tuvums gan ģeogrāfiski, gan mentāli krieviem šo vietu dara komfortablu gan no dzīvošanas, gan atpūtas viedokļa. Arī mani bērni pēdējos gados vislabprātāk atpūšas šeit, Latvijā. Ir daudz braukāts un laika pavadīts dažādās Eiropas vietās, bet pilsēta, kura ir skaista un kur jūtos vislabāk, ir tieši Rīga. Un to stāstu arī saviem draugiem. Arī Salienas projektā, kur piedalījāmies iepriekš, gandrīz visas mājas jau ir pārdotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmierā reģistrē 2 uzņēmumus, pamatkapitālā ieguldot GazEnergoStroy izdotus vekseļus

Sandra Dieziņa,26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1940.gadā dzimis Igaunijas pilsonis Natan Mekler pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrējis divus uzņēmumus, katra uzņēmuma pamatkapitālu nosakot 7 000 000 eiro apmērā, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Baltic Utilization Group, otrs - SIA Granulated Glass Group. Ne uzņēmumu statūtos, ne dibināšanas lēmumos nav norādīts, ar ko tie nodarbosies. Uzņēmumi ierakstīti komercreģistrā 21.martā. Abu uzņēmumu pamatkapitāls apmaksāts ar mantisko ieguldījumu - Krievijas kompānijas GazEnergoStroy - Ekologicheskiye tekhnologii prasījuma tiesībām, kas izriet no diviem vekseļiem.

Lursoft pieejamie eksperta atzinumi par mantiskā ieguldījuma vērtību liecina, ka Igaunijas pilsonim Natan Mekler šī gada 15.martā izdoti divi vekseļi, katrs par summu deviņi miljoni eiro. Tos izdevusi kompānija GazEnergoStroy - Ekologicheskiye tekhnologii. Tirgus situācijas analīzes un aprēķinu rezultātā eksperts izdarījis slēdzienu, ka katra vekseļa vērtība ir septiņi miljoni eiro, un atzinis, ka tie var tikt izmantoti pamatkapitāla apmaksai kā mantiskais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bez šaubām, sākumā man nebija vēlēšanās attīstīt Valmierā gaļas kombinātu - vienkārši es no tā neko nejēdzu. Tikai, galu galā, pateicoties pilsētas mēram...,» sacījis Krievijas multimiljonārs Sergejs Čerņins, kurš nopirka Valmieras gaļas kombinātu Triāls.

Intervijā žurnālam Ir, jautāts, vai viņu pierunāja, multimiljonārs atbildējis: «Jā, pierunāja. Pats pēc tam nodomāju: darīt kaut ko jaunu - arī tas ir interesanti. Tagad esmu sācis sarunas ar liela mēroga Krievijas tirgotājiem, lai varētu atjaunot kombināta darbību.»

«Vai nav bail bez pieredzes? Ja ir nauda, var tepat uz vietas nolīgt pieredzējušu komandu, un to mēs jau esam izdarījuši. Tie ir cilvēki no gaļas biznesa, no vietējās tirdzniecības, viņi visus pazīst. Turklāt man pašam ir zināma reputācija, teikšu bez liekas pieticības - esmu «vīrs un vārds»,» skaidrojis S. Čerņins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras gaļas kombināta investors sola radīt 400 jaunas darbavietas

Sandra Dieziņa,24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras gaļas kombinātu (VGK) plānots atjaunot un saglabāt uzņēmuma zīmolu, kā arī paralēli attīstīt 3 līdz 4 inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Par to informēja korporācijas GazEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins, kurš bija ieradies Valmierā, lai apskatītu iegādāto kombināta teritoriju.

S.Čerņins apstiprināja, ka celtniecības darbi varētu tikt uzsākti šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, kad būs apstiprināts uzņēmuma biznesa plāns. Ja viss noritēs kā plānots, tad jau 2014. gada beigās uzņēmums varētu uzsākt darbu.

Investors ir aprēķinājis, ka pie sākotnējiem ražošanas apjomiem uzņēmumā kopumā varētu tikt nodarbināti 400 darbinieki - ap 200 gaļas kombinātā un tikpat daudz citos uzņēmumos.

Sākotnēji paredzēts darbu sākt ar nelielu jaudu – līdz 20-30 tonnām diennaktī, bet pakāpeniski plānots produkcijas apjomus palielināt, sasniedzot 100 vai vairāk tonnu diennaktī. Investors neslēpj, ka vispirms nepieciešams uzsākt darbu, atrast savu vietu tirgū un, atbilstoši pieprasījuma pieaugumam, palielināt produkcijas apjomu. S.Čerņins norāda, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, taču pamatā to plānots eksportēt uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotie produkti tiek augstu vērtēti savas kvalitātes dēļ. platība, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, ir vairāk nekā 100 tūkstoši kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņvalsts Krievijas ieguldījumi Latvijas pārtikas uzņēmumos pēdējos divos gados pieauguši.

Investīciju atdeve vēl tiks aplēsta, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tas veicinās eksporta apjomu palielināšanos. Nozares eksperti saredz, ka investīciju projekti nozarē turpināsies, jo tikai tā var izdzīvot konkurences cīņā.

Viens no jaunākajiem darījumiem – Valmieras gaļas kombināta pārdošana Krievijas kompānijai GazEnergoStroi - var uzlabot nozares konkurētspēju un veicināt eksportu, saredz eksperti. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata – ja uzņēmumam būs garantēts eksports uz Krieviju, tad aina ir cerīga. Jo orientēšanās tikai uz Latvija tirgu, kas ir šaurs un pēc apjomiem neliels, nebūtu prāta darbs. Jau ziņots, ka Valmieras gaļas kombināta investors GazEnergoStroi plāno radīt 400 jaunas darbavietas, gaļas kombināta teritorijā atjaunojot gan gaļas produktu ražošanu, gan izveidojot trīs līdz četrus inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Kompānijas prezidents Sergejs Čerņins skaidroja, ka gaļas kombināts savu darbību varētu sākt ar nelielu jaudu, pakāpeniski to palielinot līdz 100 vai vairāk tonnām diennaktī. Paredzēts, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, bet pamatā to eksportēs uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotos produktus joprojām augstu vērtē. Iespējams, ka sākotnēji Valmierā varētu fasēt kādas Krievijas agrofirmas sagatavoto produkciju, kamēr kombināts tiks atjaunots un modernizēts, taču vēlāk investors sola dot priekšroku vietējiem gaļas lopu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā sākas pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums

Gunta Kursiša,02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā otrdien sāksies pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kurā piedalīsies vairāk nekā 300 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi un citu nozaru profesionāļi no divdesmit valstīm.

Forums norisināsies no 2. lūdz 4. jūlijam, un tajā tiks pārstāvēti apstrādes rūpniecības, finanšu, jurisprudences, mežsaimniecības, izglītības, transporta, farmācijas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, arhitektūras, dizaina, valsts pārvaldes u.c. sektori. Latviskas izcelsmes profesionāļi būs ieradušies no ASV, Austrālijas, Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kanādas, Kataras, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Šrilankas, Šveices, Urugvajas, Vācijas, Zviedrijas, kā arī no Latvijas.

2. jūlijā plānotas foruma starptautisko dalībnieku iepazīšanās vakariņas, savukārt 3. jūlijā paredzētas sešas diskusijas - Latvijas vieta globālajā pasaulē, Latvijas uzņēmējdarbības vide, eksportspējīgajās nozares - ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, inovācijas un investīcijas tehnoloģijās, kā arī radošajās industrijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija investoriem pievilcīga valsts

Ieva Jurevica,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiekošajā pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) vairakkārt izskanēja viedokļi par Latvijas potenciālu un labo uzņēmējdarbības vidi gan tehnoloģiju jomā, gan radošajās industrijās.

PLEIF ietvaros 3. jūlijā norisinājās vairākas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi un globālo nozīmi, tehnoloģiju inovācijām, kā arī tika apspriesta Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs. Forumā piedalās vairāk kā 350 latviešu izcelsmes uzņēmēji no 21 pasaules valsts.

Par Latvijas vietu globālā pasaulē diskutēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Procter&Gamble viceprezidents Uldis Sīpols, AS Citadele banka padomes locekle Baiba Rubesa, kā arī korporācijas GasEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins. Diskusijā E. Rinkēvičs izteica ideju veidot uzņēmēju informatīvu datu bāzi, kurā uzņēmēji varētu ievietot informāciju par sevi un savu darbību kā arī sazināties savā starpā. Savukārt B. Rubesa rosināja veicināt pieredzējušo un jauno uzņēmēju savstarpējo sadarbību un cunftu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Latvijas kluba ciemats top Babītes pagastā, tā attīstītāji ir uzņēmums S.I.Development un Krievijas būvnieku asociācijas pirmais viceprezidents Sergejs Čerņins, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kā tiek skaidrots, kluba ciemats esot Latvijā jauns nekustamā īpašuma veids - slēgts dzīvojamais ciemats, kurā radīta un labiekārtota iekšējā infrastruktūra.

Pirmās 5 Jurmala Lake Club villas un 24 apartamentus nodos ekspluatācijā 2014. gada rudenī. Kopā vairāk nekā 12 ciemata hektāros būs izvietotas trīs veidu ēkas – privātās villas un ēkas ar četriem divstāvu apartamentiem, kā arī daudzdzīvokļu nams ar tajā izvietotiem: sporta klubu, bāru, SPA, iebraukšanas kontrolpunktu, pazemes autostāvvietu, veikalu, mini tirdziņu un iedzīvotāju apkalpošanas servisu. Dzīvojamo telpu platības ir plānotas no 153 līdz 359 kvadrātmetriem, privātās villas izvietotas uz 1200 līdz 2500 kvadrātmetriem zemes, kuru pircējs iegādāsies kopā ar nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas krīzes dēļ izgāžas Valmieras gaļas kombināta atjaunošanas projekts; daļu teritorijas pārdod

LETA,27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Krievijas uzņēmums GazEnergoStroi, kurš pērn iegādājās Valmieras gaļas kombinātu, uzņēmuma teritorijas sakārtošanā jau bija ieguldījis pārdesmit tūkstošus eiro, projekts ir pārtraukts, kas skaidrojams gan ar neskaidro situāciju gaļas eksporta biznesā Krievijas embargo dēļ, gan arī projekta neatbalstīšanu Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv atzina Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks, Krievijas investors jau bija veicis teritorijas un ēku sakopšanas darbus, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ārpolitisko situāciju un Krievijas noteikto pārtikas preču embargo, jautājums par gaļas kombināta attīstību ir zaudējis aktualitāti, kā arī radījis maksimālu piesardzību pret visu projektu kopumā. Pieļauju, ka investors var izvēlēties pārdot bijušā kombināta teritoriju vai arī ieturēt ilgstošu nogaidīšanas periodu, izvērtējot Eiropas Savienības un Krievijas tālākās ekonomiskās attiecības, sacīja Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bankrotējušo gaļas kombinātu Triāls nopirkusi Krievijas biogāzes ražošanas korporācija

Sandra Dieziņa,02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporācija GazEnergoStroi pabeigusi Valmieras gaļas kombināta iegādes darījumu Latvijā.

Valmieras gaļas kombināts ir bankrotējis uzņēmums ar plašu teritoriju - aptuveni 20 hektāru platībā, no kuriem 16 hektāri pāries kompānijas īpašumā, bet pārējie 4 hektāri būs ilgtermiņa nomā. Korporācija GazEnergoStroi plāno atjaunot pašu Valmieras gaļas kombinātu, kā arī uz esošās uzņēmuma bāzes izveidot tehnoloģisko parku, kuru veidotu trīs līdz četras inovatīvi – tehnoloģiskas ievirzes ražošanas kompānijas. Kopējā ēku platība, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, ir vairāk nekā 100 tūkstoši kvadrātmetru. Dažas no tām ir labā stāvoklī, bet daļu ir nepieciešams rekonstruēt vai būvēt no jauna. Uzņēmuma rekonstrukciju plānots uzsākt jau šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru