Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītāja, finanšu ministra Oskara Spurdziņa rīkojumiem 59 novadus veidojošajām pašvaldībām piešķirts valsts atbalsts 11,74 miljonu latu apmērā dažādu infrastruktūras projektu īstenošanai, informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

600 000 latu infrastruktūras attīstībai saņēmušas četras Apes novadu veidojošās pašvaldības, 2,6 miljonus latu 13 Talsu novadu veidojošās pašvaldības, 1,4 miljonus latu septiņas Viļakas novadu veidojošās pašvaldības, 2,8 miljonus latu 14 Kuldīgas novadu veidojošās pašvaldības, 800 000 latu četras Skrundas novadu veidojošās pašvaldības, 244 000 latu trīs Priekules novadu veidojošās pašvaldības, 850 000 latu trīs Preiļu novadu veidojošās pašvaldības, 650 000 latu divas Līvānu novadu veidojošās pašvaldības, 1,8 miljonus latu deviņas Jelgavas novadu veidojošās pašvaldības.

Pašvaldības valsts atbalstu paredzējušas izmantot dažādu infrastruktūras objektu attīstībai ar mērķi veicināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem 12 novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai šonedēļ piešķirti 3.22 miljoni latu. Līdz ar to šogad valsts budžetā paredzētais atbalsts 55.55 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, ir izlietots. Kopumā kopš 2005.gada novadus veidojošās pašvaldības dažādu infrastruktūras objektu sakārtošanai saņēmušas valsts finansējumu 97.15 miljonu latu apmērā.

Šonedēļ ar ministra rīkojumu 100 000 latu atbalsts piešķirts Brocēnu novadu veidojošajam Remtes pagastam pamatskolas tehniskā projekta izstrādei, savukārt 200 000 latu piešķirti Ogres novadu veidojošajam Krapes pagastam pamatskolas sporta zāles tehniskā projekta izstrādei. 200 000 latu saņems arī Līvānu novadu veidojošais Rudzātu pagasts vidusskolas remontam un teritorijas labiekārtošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei, apgaismojuma izbūvei, medpunkta telpu remontam un gājēju celiņa ierīkošanai.

200 000 latu valsts atbalsts ar ministra E. Zalāna rīkojumu piešķirts arī Priekules novadu veidojošajam Priekules pagastam ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai, kā arī autoceļu remontdarbiem.

Šodien, 10. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti par sešu jaunu novadu - Talsu rajona Talsu novada, Balvu rajona Viļakas novada, Alūksnes rajona Apes novada, Alūksnes rajona Alūksnes novada, Valmieras rajona Burtnieku novada un Jelgavas rajona Jelgavas novada - izveidi, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veidot lielākus novadus nekā to paredzēja projekts.

Talsu novadu veidos no Talsu rajona Talsu pilsētas, Laidzes pagasta, Valdemārpils pilsētas ar lauku teritoriju, Stendes pilsētas, Sabiles novada, Balgales pagasta, Kolkas pagasta, Rojas pagasta, Īves pagasta, Lubes pagasta, Vandzenes pagasta, Ķuļciema pagasta, Laucienes pagasta, Valdgales pagasta, Strazdes pagasta, un Virbu pagasta administratīvajām teritorijām. Šajā novadā būs 36 618 iedzīvotāji un novada teritorijas platība būs 1616,5 km2.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Izveidota karte, kurā var iepazīt Rail Baltica plānoto trases novietojumu un «izbraukt» šo maršrutu Latvijā, informē reģionālais medijs Daugavas balss.

Šobrīd sabiedrībai tiek prezentēti trases varanti, kuros plānotāji izpildījuši doto uzdevumu - izvairīties no blīvi apdzīvotu vietu skaršanas, samazināt skarto īpašumu skaitu un maksimāli saglabāt Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas, skaidro sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

Skarto īpašumu skaits samazināts līdz ap 2000 īpašumiem visā Latvijas teritorijā (sākotnēji tas skāra 4200 īpašumus). Savukārt aizsargājamās dabas teritorijas skars vien 5 ha apjomā, lai gan sākotnējais trases novietojums šķērsoja tās 93 ha platībā.

Ar karti, kura izveidota uz Google Maps pamata, var iepazīties šeit: https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=zeVlnsSAr7yM.kqksZEjJ1WNM. Savukārt vortālā http://railbaltica.info/ ir atrodami piedāvātie Rail Baltica trašu varianti konkrēto novadu kartogrāfiskajos materiālos (sadaļā Informācija- Ietekmes uz vidi novērtējums).

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

No 13.februāra būs pieejami dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica sabiedriskajai apspriešanai paredzētie materiāli - kartes, kur redzama Rail Baltica dzelzceļa trase un tās variantu novietojums, kā arī informācija par paredzēto darbību un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, informē Rail Baltica pārstāvji.

Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Baltica trase, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Iedzīvotāji un pašvaldības varēs izteikt savus priekšlikumus, lai tos izsvērtu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka Rail Baltica trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 8.4 miljonu latu piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām.

Līdzekļi tiks ieguldīti dažādu infrastruktūras objektu – skolu, bērnudārzu, kultūras un sporta būvju, sociālās aprūpes iestāžu u.c. – sakārtošanai ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, Db.lv informē Dace Kārkliņa reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre.

3 miljonus latu saskaņā ar ministra E. Zalāna rīkojumu saņems Madonas novadu veidojošās 15 pašvaldības. 600 000 latu valsts atbalstu saņems Saldus novadu veidojošās pašvaldības. Brocēnu novadu veidojošajam Blīdenes pagastam ar ministra rīkojumu piešķirti 100 000 latu, kas tiks izmantoti pamatskolas ēkas renovācijai.

Bauskas novadu veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķirti 800 000 latu. Jaunjelgavas novadu veidojošajām pašvaldībām valsts mērķdotācija piešķirta 1.2 miljonu latu apmērā. Valmieras novadu veidojošajam Bērzaines pagastam ar ministra E.Zalāna rīkojumu piešķirti 200 000 latu, kas tiks izmantoti tautas nama, kapličas un pagasta padomes ēkas remontiem.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Reģionālās attīstības un pašvaldību (RAPLM) aicina pašvaldības aktīvi iesaistīties diskusijā par topošo Vietējo pašvaldību likumprojektu, izsakot savu viedokli un sniedzot priekšlikumus.

Nepieciešamību pilnveidot pašvaldību darbības tiesisko regulējumu nosaka izmaiņas Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā pēc novadu izveides.

Patlaban, saskaņā ar spēkā esošo likumu "Par pašvaldībām", Latvijā ir divu veidu pašvaldības: vietējās pašvaldības - pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, kā arī rajonu pašvaldības. Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām noslēdzoties novadu veidošanai, Latvijā vietējā pašvaldību līmenī darbosies novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kā to paredz Administratīvi teritoriālās reformas likums.

Izstrādājot Vietējo pašvaldību likumprojektu, RAPLM ir balstījusies uz spēkā esošo likumu "Par pašvaldībām". Piedāvājot veikt dažādus redakcionālus precizējumus, ministrija ierosina arī papildināt spēkā esošo tiesisko regulējumu ar jaunām normām, lai kas attiecas uz republikas pilsētu pašvaldību un novadu pašvaldību darbības regulējuma sakārtošanu.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības izstrādātajā novadu kartē saskatāmas būtiskas nepilnības, kas liecina par haotisku, patvaļīgu un nekompetentu novadu reformas īstenošanu.

Novadu veidošanai jābūt kompetentam un prognozējamam procesam, rūpīgi izvērtējot katras pašvaldības īpašo situāciju, kultūrvēsturiskos, ekonomiskos, sociālos apstākļus, infrastruktūras attīstību un daudzus citus faktorus, kā arī pašvaldību sadarbības iespējas nākotnē. Pretēji tam pēdējo nedēļu laikā novadu karte būtiski mainīta jau trīs reizes, kas liecina par neprognozējamu un haotisku, ar pašvaldībām nesaskaņotu valdības rīcību.

"Reforma nav un nedrīkst būt pašmērķis, bet gan ekonomiski attīstīties spējīgu novadu izveide, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem," uzskata JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

JL atgādina, ka Administratīvi teritoriālās reformas likums un likums par "Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" nosaka, ka novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī robežas groza Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, tādēļ pilnīgu neizpratni rada jau izveidoto novadu patvaļīga iekļaušana citā novadā pretēji novadu lēmumiem.

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieprasījusi tai piešķirt papildu finansējumu – gandrīz 5.5 milj. Ls, lai izmaksātu vienreizējās dotācijas pašvaldībām, kas apvienojas novados.

Tiesa, Ministru kabinets pagaidām nav atbalstījis pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu par vairāk nekā 5. 446 milj. Ls piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz šī gada janvāra beigām izveidotie novadi var saņemt vienreizējas dotācijas 0. 2 milj. Ls apmērā novadu infrastruktūras attīstībai par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Tādas pašas dotācijas – 0.2 milj. Ls par katru jaunizveidotajā novadā ietilpstošo pašvaldību, var saņemt arī tās pašvaldības, kas 2007. gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.