Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.
Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.
Vajadzētu teju 200 miljonu
Jautājums par pāreju uz bezmaksas augstāko izglītību periodiski bijis politiķu dienaskārtībā, taču šādam risinājumam būtu nepieciešami lieli finanšu līdzekļi no valsts budžeta, tāpēc pašreiz šāda iespēja netiek izskatīta, atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Pašlaik studiju finansējums gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām ir aptuveni 94 miljoni eiro. «Ja orientējoši puse no visiem studē par maksu, pārejai uz 100% valsts finansētu augstāko izglītību šo summu vajadzētu dubultot. Tāpēc šobrīd svarīgāk būtu koncentrēties uz budžeta vietu skaita palielinājumu tajās jomās, kur tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums,» norāda I. Šuplinska. Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2018./2019. akadēmiskajā gadā ir 80,5 tūkst. studējošo, no kuriem 47,3 tūkst. jeb 59% studē par maksu. I. Šuplinska atzīst, ka efektīvākais veids, kā noturēt jaunos studēt gribētājus Latvijā, ir piedāvāt budžeta vietas plaša spektra izglītības nozarēs, vienlaikus paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti, lai Latvija spētu konkurēt ar citās valstīs iegūstamo izglītību. Šim mērķim turpmākajos gados augstskolām un koledžām ir pieejams vairāk nekā 65 milj. eiro liels Eiropas Sociālā fonda finansējums, kas tiek ieguldīts studiju programmu modernizācijā, starptautiskās konkurētspējas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī augstskolu un koledžu labākas pārvaldības sistēmas izveidē. Papildu tam Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas tiek ieguldītas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes, matemātikas, medicīnas un radošās industrijas jeb STEM studiju un pētniecības infrastruktūras attīstībai.
Visu rakstu lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!