Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Laima saņēmusi pirmo neatkarīgo atzinumu par transtaukskābju saturu Selga vafelēs, kas uzrāda 1,55% trans- tauksskābju produktā.

Sākumā laboratorijas rezultāti uzrādīja 44 % transtaukskāpju, kas vēlāk tika koriģēti uz 9 %.

Par to DB informē NP Foods Kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga. Atzinumu veicis pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR Latvijā. Saņemtie testa rezultāti apliecina, ka tās pilnībā atbilst Dānijas paaugstinātajām prasībām, kā minējis dāņu profesors Stenders. Pēc dāņu profesora paziņojuma par Selga vafeļu īpašo kaitīgumu a/s Laima iesniegusi minētās vafeles vairākās neatkarīgās laboratorijās Latvijā un ārvalstīs. Vafeles Selga tiek sekmīgi eksportētas uz tādām ES valstīm kā Vācija, Lielbritānija, Īrija.

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Saistībā ar dāņu profesora Stēna Stendera apgalvojumiem par Selgas vafeļu kaitīgumu to ražotājs vērsies Konkurences padomē (KP) ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām, kā arī Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Tiek aprēķināts arī morālais un materiālais kaitējums, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību, kā arī plānots vērsties Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, biznesa portālu Nozare.lv informēja AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

Viņš norāda, ka saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību EK jāgādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā.

Ražotājs patlaban veic skrupulozu izpēti par kaitējumu, ko uzņēmumam un zīmoliem Selga un Laima nodarījuši dāņu profesora apgalvojumi. Savā paziņojumā NP Foods tos dēvē par «falsificētu un šokējošu paziņojumu».

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

A/s Laima trešdien uzsākusi lata formas cepumu Selga ražošanu. Kolekcija atveidos pilnu Latvijas latu monētu kolekciju, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Monētu kolekcijā būs pieejamas visas lata jubilejas monētas, izņemot pēdējo Latvijas Bankas monētu. Pēdējā monēta nebūs iekļauta kolekcijā, jo speciālā cepumu ražošanas rotora izgatavošana tika uzsākta pirms pēdējās viena lata monētas laišanas apgrozībā, Db.lv skaidroja Aija Ūdre, zīmola Selga vadītāja.

Rotors ir apaļš cilindrs, uz kura virsmas ir izvietotas cepumu formiņas ar Latvijas bankas izdoto dažādo lata monētu attēliem - kopā 23 monētu attēliem. Katrā formiņā iegravēts kāds no monētu attēliem, ražošanas procesu skaidro A. Ūdre.

Viņa pauda, ka Selga lata cepumu ieviešanā speciāla rotora iegādei kopumā investēti 4,4 tūkstoši latu. Cepumu pamatā ir klasiskā Selga recepte.

«Aptaujājot asociācijas biedrus, izpētījām, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam,» norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga.

Lai labotu esošo situāciju, būtu jāiejaucas gan valstij, gan privātajam sektoram, veidojot kopēju valsts attīstības vīziju, tādējādi dodot topošajiem studentiem nepieciešamo informāciju izglītības izvēlei, norāda LPVA prezidenta.

«Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji – vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties,» skaidro E. Selga.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

AS Staburadze ražotnē šodien norisinājās vafeļu ar jogurta garšu Selga speciālizlaiduma bez transtaukskābēm prezentācija.

Db.lv jau rakstījis - šā gada 18.jūnijā dāņu profesors Stēns Stenders paziņoja, ka Laimas ražotās vafeles Selga ir kaitīgas cilvēka veselībai, jo tajās transtaukskābju saturs pārsniedz 44%. Taču pēc tam izrādījās, ka laboratorija, kas veica pētījumus, kļūdījusies un transtaukskābju daudzums vafelēs ir vien 9%.

AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmums NP Foods ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām vērsās Konkurences padomē un Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Konditorejas izstrādājumu ražotājs Staburadze zīmolam Selga pievienojis trešo produktu maizcepumu līnijā – Selga Nature maizcepumus ar jūras sāli un sēkliņām. Produkta izstrādē un palaišanā tirgū investēti 20 tūkstoši eiro, informēja uzņēmumā.

Maizcepumi esot Skandināvijā ļoti iecienīts ikdienas pārtikas produkts, kuru lieto kā veselīgāku alternatīvu maizei. Staburadze eksportē Selga Nature produkciju uz Krieviju, Izraēlu, kur produkcijas noiets esot pat ļoti labs. Pamazām tiek apgūts arī Ziemeļamerikas tirgus (ASV, Kanāda).

Latvijas tirgū pārdošanas apjomi pārsniedz cerētos, ir brīži, kad ražotne sasniedz ražošanas kapacitātes griestus.

Kā norādīja uzņēmumā: «Maizcepumu kategorijā mums nav tiešu konkurentu. Šo kategoriju Latvijā radīja AS Staburadze un mūsu produktam nav līdzīgu.»

Maizcepumu ražošana tika uzsākta 2013.gada nogalē, kad uzņēmums investēja vairāk nekā 500 tūkstošus eiro ražošanas iekārtās.

Ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojumu 4030 eiro un iespējām saņemt piemaksas par kvalitatīvu darbu, par ko vienojušās vadošās koalīcijas partijas, varētu būt iespējams atrast piemērotu kandidātu VID ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Tiesa, viņa atzīmē, ka droši atbildēt, vai šis atalgojums ir konkurētspējīgs vai nē, nevar, jo tāds amats valstī ir vienīgais un tas ir stratēģiski ļoti svarīgs. Tāpēc viņa rosina izvērtēt valstiski svarīgos amatus un arī atalgojuma noteikšanu.

«Es vairāk atbalstītu kopīgu stratēģiski svarīgo valsts amatu izvērtēšanu un atalgojuma noteikšanu. Šis cipars jau ir tuvāk realitātei, lai būtu iespējams atrast piemērotu un profesionālu kandidātu,» norāda Selga.

Tāpat viņa atzīst, ka patlaban VID ģenerāldirektora amats sabiedrībā ir vērtēts negatīvi.

«Šobrīd šis amats ir piesaistījis tik plašu un negatīvu sabiedrības un mediju uzmanību, ka, lai arī cik profesionāls un motivēts būs VID vadītāja kandidāts, vienalga būs aizdomas par to, ka ar viņa godaprātu, reputāciju vai profesionalitāti kaut kas nav labi,» skaidro Selga.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmums NP Foods Lietuvā panācis vienošanos ar Iki un Cento veikalu operatoru SIA Palink, tādējādi patlaban nav problēmu ar kompānijas produkcijas pieejamību veikalos, norāda NP Foods pārstāve Rita Voronkova.

Pēc viņas teiktā, gada sākumā, kad saistībā ar Palink maksātnespējas procesa sākšanos sarežģījās arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, NP Foods sāka meklēt briestošās problēmas risinājumu. Nedēļas nogalē kompānijas pārstāvji Lietuvā tikās ar Palink vadību un panāca vienošanos, kas nodrošinās NP Foods produktu pieejamību Palink tirdzniecības tīkla veikalos.

Voronkova norādīja, ka tikšanās laikā rastais risinājums nodrošinās NP Foods zīmolu Laima, Selga un Gutta produktu piegādi Latvijas tīklam. Jau nākamajā nedēļā, kopīgi strādājot pie produktu portfeļa precizēšanas, iespējama produktu portfeļa paplašināšana Lietuvas tirgū zīmolam Selga, sacīja NP Foods pārstāve.

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Veikalu tīkls Rimi Latvia no tirdzniecības izņēmis visu Polijas uzņēmuma Magnolia ražoto produkciju - vafeles Poesia, jo ražotājs izplatījis informāciju, ka vafeles varētu neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

Kā ziņots, 23.janvārī Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs Magnolija no tirdzniecības atsaucis deviņu veidu vafeļu izstrādājumu partiju, jo tam radušās aizdomas, ka to ražošanā izmantots piesārņots piena pulveris. Neoficiāla informācija liecina, ka piena pulveris atradies maisā, kurā iepriekš uzglabāta žurku inde, raksta nozare.lv.

“Uzreiz pēc informācijas saņemšanas no Polijas ražotāja visos Rimi tīkla veikalos tika apturēta vafeļu Poesia tirdzniecība. Patlaban gaidām situācijas detalizētu skaidrojumu no ražotāja. Savukārt tos pircējus, kuri līdz 17.janvārim Rimi un Supernetto veikalos iegādājās vafeles Poesia ar piena krēma pildījumu (partijas numurs 2-0805-060913 un 2-0806-060913),aicinām atdot preci tuvākajā veikalā, apmaiņā pret preci saņemot iztērēto naudu," norādīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Dāņu profesoru Stenu Stenderu, kurš Latvijas Televīzijā izplatīja ziņu, ka vafelēs Selga ir 44% transtaukskābju un tas ir tikpat kaitīgi kā izpīpēt vairākas cigaretes, šodien pratina policija.

«Tikko ierados Veselības ministrijā, ar mani gribēja runāt izmeklētāji,» Db.lv stāstīja profesors. Arī uzreiz pēc Uztura padomes sēdes, kurā profesors skaidroja savus uzskatus par kaitīgajām taukskābēm, viņš tika nogādāts policijas iecirknī. S. Stenders vēl nezināja vai paspēs piedalīties Latvijas Ārstu biedrības konferencē diskusijā, jo viņam pēcpusdienā jādlido atpakaļ uz Dāniju. Šodien esot profesora dēla dzimšanas diena. Viņš gan vēl smaidot piebilda, ka tāpat vēl nezin, vai viņu laidīs prom no Latvijas.

Arī pats profesors apsverot iespēju iesūdzēt laboratoriju, kas viņam piegādāja nepatiesos rezultātus un skaidroja, ka nekad vairs neizmantos tās pakalpojumus.

Starptautiskās komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa kļūdījusies, veicot analīzes «Selgas» vafelēs, informē laboratorijā, ziņo LTV ziņu dienests.

Sestdienas, 2011. gada 18. jūnija, vakarā profesors Stēns Stenders televīzijā paziņoja, ka NP-foods ražotajās vafelēs «Selga» trans-tauku daudzums no visiem taukiem ir 44%. Laboratorija koriģējusi analīžu rezultātu uz 9%.

Kļūdu bija pieļāvusi starptautiskas komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa, kas patiesi atvainojas par pieļauto kļūdu un nožēlo izraisītās sekas.

Profesors Stenders nožēlo, ka Eurofins viņu ir maldinājuši, bet uzsver, ka 9% trans-taukskābju ir joprojām ievērojami augstāks līmenis par 2%, kā pieļauts Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. Ārsts aicina Latviju pieņemt tādu pašu likumdošanu, lai samazinātu sirds slimību nevajadzīgo risku arī Latvijā.

Uzņēmumi jau sākuši pielāgoties jaunajām normām, kas būs obligātas no 2018. gada vasaras

Kaut arī valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, izskan pamatotas bažas, vai plānu izdosies īstenot dzīvē. Pārtikas uzņēmumi jau labu laiku strādā pie izmaiņām receptūrās, tomēr uzsver – valdībai ir jāparedz papildu līdzekļi budžetā intensīvām kontrolēm, jo pretējā gadījumā noteikumi ir bezjēdzīgi. Valdības apstiprinātais projekts ir rezultāts vairāku gadu ilgām diskusijām. Transtaukskābes ir viens no galvenajiem iemesliem plašajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, un līdz šim to līmenis Latvijā nopērkamajā pārtikā nav ticis kontrolēts vispār. Lielākā daļa sabiedrības par transtaukskābju eksistenci uzzināja 2011. gadā, kad kāds dāņu profesors Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma pavēstīja, ka uzņēmuma Laima ražotajās vafelēs Selga vienā paciņā ir 12 grami taukskābju. Viņš norādīja, ka to apēšana ir pielīdzināma desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā. Laima neslēpa pārsteigumu par profesora izteikumiem un iesūdzēja viņu tiesā. Uzņēmums atzina, ka konkrētajās vafelēs ir viens no lielākajiem transtaukskābju līmeņiem, ja salīdzina ar citiem Laimā ražotajiem produktiem, tomēr tas nepārsniedz četrus gramus.

Ekonomiskās krīzes laiks ir pagājis, un atsākusies aktīva uzņēmumu cīņa par labākajiem speciālistiem, kā rezultātā darba devējiem aktīvi jāsāk domāt par darbinieku «noturēšanu» – īpaši par viņu apmierinātību, uzskata Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga.

Lai pārdzīvotu ekonomiskās lejupslīdes laiku, darba devēji aktīvi domāja par uzņēmumu restrukturizāciju, optimizāciju, menedžmenta, procesu un sistēmu pilnveidošanu, otrajā plānā atstājot cilvēciskās attiecības, pauž E. Selga, norādot, ka «šobrīd situācija ir mainījusies, uzņēmumi savu darbību ir stabilizējuši, atkopies ir arī darba tirgus, un jau tagad vērojama sīva cīņa par labākajiem speciālistiem».

«Tādēļ šobrīd darba devējiem aktīvi jāpievēršas darbinieku apmierinātības jautājumiem, lai darbinieki turpinātu strādāt esošajā darbavietā. Darbinieki strādā ne tikai, lai saņemtu algu, viņiem ir svarīgi realizēt savu potenciālu, sasniegt iedvesmojošus mērķus un visbeidzot gūt prieku un gandarījumu darbā. Tādēļ, kā rāda pasaules pieredze, progresīvākie uzņēmumi šobrīd fokusējas uz darbinieku kā cilvēku, veidojot cieņpilnas attiecības, cenšas veidot spēcīgāku saikni, runā par darbinieku vīzijām un mērķiem, cenšas palīdzēt tos sasniegt,» stāsta LPVA prezidente.

Ar šā gada novembri maizes un cepumu segmentā patērētājiem būs pieejams jauns produkts – maizcepumi, kas līdz šim nebija pieejams Baltijas tirgū.

Selga Nature maizcepumu ražošanā investēti 70 tūkstoši latu. NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis atzīmē, ka ražošanas palielināšanai veikta iekārtu modernizācija, turklāt ieguvēji būšot arī izejvielu piegādātāji. Piemēram, kviešu miltus, auzu miltus, auzu pārslas, pilngraudu miltu maisījumus uzņēmumam piegādās Rīgas dzirnavnieks. Paplašinot cepumu ražošanu, nodarbinātība pieaugusi par 15 patstāvīgām un vēl vairākām nepilnas slodzes darba vietām. Selga Nature piedāvā divus maizcepumu veidus - auzu maizcepumus un rudzu maizcepumus.

Maizcepumi ir tradicionāls skandināvu pārtikas produkts, ko ikdienā lieto kā alternatīvu maizei. Maizcepumu ražošana uzņēmumā tika uzsākta pēc investīciju programmas realizācijas uzņēmuma modernizācijā vairāk nekā 380 tūkstošu latu apjomā un sadarbības izveides ar Norvēģijas pārtikas ražotāju Kavli. Kopš februāra mēneša uzņēmums ražo četru veidu maizcepumus eksportam pēc Kavli pasūtījuma. Produkti tiek izplatīti Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas, ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes un Japānas tirgos. Gadā šo produktu ražošanas apjoms sasniegs 450 tonnas.