Ekonomiski pamatotas politikas nebija ne krīzes risinājumos, ne pašlaik, un tādas nav arī ažiotāžā ap izrāvienu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņa universitāte ir laidusi klajā rakstu krājumu Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša, kas ir jau otrais pēckrīzes ekonomiskās situācijas analīzei veltītais RSU rakstu krājums (pirmais 2011. gadā bija Mūsdienu finanšu un ekonomiskā krīze Eiropā un Latvijā: izeju meklējot). RSU Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras profesore Inna Dovlatbekova ir viena no krājuma līdzautorēm. Viņas kabinetā ir ierāmēta absolventu dāvana – plakāts ar četru ekonomikas teorijas pīlāru ‒ Ādama Smita, Kārļa Marksa, Džona Meinarda Keinsa un Miltona Frīdmana – ģīmetnēm, atstājot piekto vietu vakantu.

Fragments no intervijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Jūrmalas dome piešķirs 192 tūkst. eiro SIA Enterprise Agency humora festivāla rīkošanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Enterprise Agency projektu Starptautisks humora festivāls iecerējusi rīkot Dzintaru koncertzālē šovasar laikā no 29. līdz 31. jūlijam. Pašvaldībai iesniegtā tāme liecina, ka izmaksas ir 600 tūkstoši eiro, no kuriem 192 tūkstoši eiro tiek lūgti kā domes līdzfinansējums.

Firma reģistrēta Rīgā 2014. gadā, un domes darbinieki apgalvoja, ka tai parādu neesot, toties ir apliecinājums no sadarbības partneriem Maskavā.

Visu rakstu Joku cena Jūrmalā – 192 000 eiro lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild aviokompānijas airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidente Laura Vecvanaga. airBaltic un Rīga savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja jūs iemīlaties aviācijas nozarē, tad tas notiek momentāni – pirmajos darba mēnešos, un ir uz ilgu. Šī nozare no vienas puses ir ļoti apjomīga, bet tajā pašā laikā salīdzinoši šaura. Mēs zinām savus kolēģus, partnerus un klientus pat gadiem ilgi. Aviācijā strādājot, tu sevi spēj «savienot» ar visu pasauli, un es patiešām izbaudu to, ka esmu kustībā katru dienu.

Divi notiesāti slepkavas Amerikas Savienotajās Valstīs izbēguši no augstākās drošības cietuma netālu no Kanādas robežas.

Abi ieslodzītie turklāt bijuši apveltīti ar humora izjūtu, jo atstājuši zīmīti ar vēstījumu: «Lai jums jauka diena.» Uz tās uzzīmēta arī vīpsnājoša sejiņa.

48 gadus vecais Ričards Matts (Richard Matt) un 34 gadus vecais Deivids Svīts (David Sweat) no vīriešu cietuma izbēga laika posmā no 5. jūnija līdz 6. jūnijam, naktī vai agri no rīta.

To, kā notikusi izlaušanās, skatieties fotogrāfijās raksta galerijā!

#1/14

Avots: AP/SCANPIX

#2/14

Avots: AP/SCANPIX

#3/14

Avots: AP/SCANPIX

#4/14

Avots: AFP/SCANPIX

#5/14

Avots: AFP/SCANPIX

#6/14

Avots: AFP/SCANPIX

#7/14

Avots: AFP/SCANPIX

#8/14

Avots: AFP/SCANPIX

#9/14

Avots: AFP/SCANPIX

#10/14

Avots: AFP/SCANPIX

#11/14

Foto: REUTERS/SCANPIX

#12/14

Foto: REUTERS/SCANPIX

#13/14

Avots: AFP/SCANPIX

#14/14

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

#Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad iesniegti 46 pieteikumi. Konkursa darbi tiek pieteikti un vērtēti divās kategorijās – objekti un procesi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 11. aprīlī, bet konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 18. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 14. līdz 18. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa nominantu darbu izstāde.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvu pasniedz Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, un tas ir nozīmīgākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva Šaoliņas lidojošo mūku teātra autoru rokās; sudraba ananasus saņēma Restaurācijas kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA Konvents, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija Grāmata Latvijā, un autori GAISS, Associates, Partners et Sons un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas tika iesniegta Interjeru kategorijā.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Visoptimistiskākie Baltijas valstīs ir Lietuvas uzņēmēji, bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā. Savukārt Latvijā ir novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016. gadā.

To, ka ekonomika nākamgad uzlabosies, sagaida 61% lietuviešu, 53% latviešu un tikai 29% igauņu respondentu. Ekonomikas noturēšanos aptuveni šā gada līmenī prognozē 51% igauņu, 31% latviešu un 26% lietuviešu. Savukārt no lejupslīdes baidās 21% igauņu, 17% latviešu un 13% lietuviešu uzņēmēju. Tostarp 3% latviešu uzsver, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs būtiski lielāka, bet 6% gluži pretēji uzsver, ka nākamgad sagaidāma būtiska ekonomikas lejupslīde. Vidēji CAE reģionā 51% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, savukārt 34% neparedz nekādas būtiskas izmaiņas, bet 15% sagaida vēl grūtākus laikus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums liecina, ka 49% iedzīvotāju no Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) redz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, un visbiežāk šādu viedokli pauduši jaunieši vecumā līdz 24 gadu vecumam (59%). Savukārt visskeptiskāk noskaņotie bija iedzīvotāji vecumā no 45–54 gadiem.

Lūgti novērtēt, kādu personīgo ieguvumu iedzīvotāji izjutuši no ES fondu finansējuma pieejamības Latvijā, respondenti vecuma grupā 25–34 gadiem norādīja infrastruktūras uzlabojumus savā pilsētā vai novadā (50%). Lai gan nedaudz retāk, tomēr šādu viedokli atbalstīja arī respondenti citās vecuma grupās: 18–24 gadi – 35%, 35–44 gadi – 47%, 45–54 gadi – 45%, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem ļoti bieži atzina, ka nekādu labumu no ES fondu pieejamības diemžēl nav izjutuši (46%).

Starp prioritārajām jomām, kurās pēc iedzīvotāju domām būtu nepieciešams ieguldīt visvairāk ES fondu līdzekļu, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem norādīja, ka finansējumu būtu nepieciešams investēt izglītībā (55%). Kā būtiska tika izcelta arī veselības nozare, ko par pirmo prioritāti izvirzīja respondenti, kas vecāki par 24 gadiem. Par īpaši būtisku veselības nozari uzsvēra iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem (65%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 73% kā galveno sava budžeta plānošanas veidu izmanto dzīvošanu ar to naudu, kas ir palikusi pāri pēc visu rēķinu un obligāto maksājumu veikšanas, liecina Ferratum Bank aptaujas dati par budžeta plānošanu mūsu valsts iedzīvotāju vidū.

Krietni mazāk (12%) šim mērķim izmanto Excel tabulu vai lapiņu, kurā sarēķina ieņēmumus un izdevumus, 3% lieto mobilo aplikāciju, bet 2% no mūsu valstī dzīvojošajiem cilvēkiem – katrai vajadzībai paredzētos finanšu līdzekļus saliek konkrētajam mērķim paredzētās aploksnēs. Savukārt 5% respondentu atzīst, ka nerēķina līdzi saviem tēriņiem.

Kā biežākos iemeslus tam, ka nauda mēneša beigās pietrūkst, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji min ģimenes mainīgās vajadzības (41%), biežus ārsta apmeklējumus (11%), neregulārus ienākumus (9%) un spontānus pirkumus, no kuriem grūti atteikties (9%), izdevumu neplānošanu (7%), kā arī pēkšņas atlaižu kampaņas (2%) un izklaides pasākumus (2%).