Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Ļaunākais eirozonā ir atstāts aiz muguras un Eiropas monetārajai savienībai, visticamāk, jau šogad izdosies pārvarēt recesiju, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs.

Tikmēr Vācijas, Francijas un Itālijas statistikas aģentūras publiskojušas aplēses, kurās teikts, ka recesija eirozonā aizvadītā gada beigās bijusi smagāka nekā iepriekš prognozēts, tomēr jau šā gada otrajā pusē situācija sākšot uzlaboties.

Runājot Īrijas Uzņēmēju un darba devēju konfederācijas konferencē, H. Van Rompejs norādīja, ka 2012. gads bijis pagrieziena punkts, un eirozonai izdevies izbēgt no «eksistences draudu situācijas». «Drūmākās prognozes sāk pagaist. Ļaunākais jau ir aiz muguras, tomēr vēl ne viss ir kārtībā,» sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs.

Eirozonā joprojām ir augsts bezdarba līmenis un tā samazināšanai jāvelta visi spēki. «Savienībā bez darba ir 26 miljoni cilvēku un nedrīkst būt svarīgāk prioritāšu [kā bezdarba līmeņa samazināšana],» sacīja H. Van Rompejs. Runājot Īrijas konferencē, viņš arī norādīja, ka šīs valsts ekonomiskā atveseļošanās esot jau gandrīz aiz stūra, tomēr tas nebūs viegli ejams ceļš.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pēc ilgām sarunām tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžetu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Mēs esam pārliecināti, ka mums ir līguma ietvars. Darījums vēl nav pabeigts, bet mēs esam pārliecināti, ka tas tiks panākts šodien,» sacīja ES pārstāvji. Bloka līderu sanāksme, kurā paredzēts vienoties par nākamo ES daudzgadu budžetu, sākās ceturtdien un turpinājās aptuveni 15 stundas.

Ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku attīstības fonda programmām papildus varētu tikt piedāvāti 60 miljoni eiro (42 miljoni latu), liecina neoficiāla informācija.

Lietuvai Lauku attīstības fondā varētu tikt piedāvāti papildus 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet Igaunijai - 50 miljoni eiro (35 miljoni latu).

Šāds priekšlikums iekļauts jaunākajā Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja priekšlikumā, par kuru patlaban spriež Eiropas Savienības līderi. Pārējās priekšlikuma detaļas attiecībā uz Latviju patlaban nav zināmas.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA apstiprināja, ka jaunais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam ir saņemts un patlaban tiek analizēts.

Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents van Rompeja nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tika piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).

Eiropas Savienības (ES) valstīm vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, visticamāk, izdosies noslēgt nākamā gada sākumā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam kad piektdien izgāzās sarunas par ES budžetu.

«Sarunas ir apliecinājušas ievērojamu pamatu tam, lai tiktu panākta vienošanās. Tāpēc mēs ticam, ka nākamā gada sākumā ir iespējams panākt vienošanos,» sacīja A. Merkele. Aizvadītajā nedēļā notikušās ES līderu valstu sarunas par bloka budžetu, Vācijas kanclere raksturoja kā ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Piektdien ES budžeta sarunas noslēdzās bez vienošanās, dalībvalstīm nespējot atrast kopsaucēju starp tēriņu samazināšanu un to palielināšanu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs pauda pārliecību, ka par budžetu izdosies vienoties nākamā gada sākumā.

ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iepriekš Eiropas Komisija ierosināja noteikt aptuveni viena triljona eiro apmērā, kas būtu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, uzsver, ka bloka budžets jāsamazina 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Savukārt valstis, kas pret to iebilst, norāda, ka ES budžetu nedrīkst samazināt vispārējas taupības apstākļos, jo tas nozīmētu kārtējo triecienu ekonomikām.

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā.

Kā ziņots, trešdienas rītā ap plkst.7 kāds cilvēks rāpjas Vanšu tilta vantīs, vēsta aculiecinieki. Notikuma vietā ieradusies policija. Kā ziņoja Rīta Panorāma, vēl ap plkst .7:50 nebija zināms, kādēļ cilvēks rāpjas vantis.

Kā informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, uz tilta bija ierobežota satiksme abos kustības virzienos. Pēc Sadovska teiktā, katrā virzienā satiksme tiek nodrošināta pa vienu satiksmes joslu.

Aculiecinieki stāsta, ka uz Vanšu tilta un tā apkārtnē ir sākuši veidoties sastrēgumi.

Ap plkst.7.15 pārgalvis bija ticis aptuveni ceturdaļā no vanšu garuma.

Vanšu tilta apsaimniekošanu veic SIA Rīgas tilti, kas 2012. gada vasarā vantis apjoza ar dzelkšņu stieplēm, lai apgrūtinātu kāpšanu. Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis norādīja, ka tilta vanšu drošība jau kopš pagājušā gada nodota policijai, kas uzstādījusi videonovērošanas kameras. «Jautājums, kāpēc policija šo cilvēku nepamanīja,» piebilda A. Jasaitis.

Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro; tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Eiropas Savienības (ES) valdības līdz piektdienai pieņems lēmumu par jaunām sankcijām pret Krieviju, otrdien Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kas nule notikušajā ES samitā tika ievēlēta ES augstā ārlietu pārstāvja amatā.

Pirmdien, vakar, notika ES vēstnieku sanāksme, [Eiropas] Komisija (EK) prezentēs priekšlikumus, pabeigtos priekšlikumus, līdz rītdienai, un piektdien tiks pieņemts lēmums, sacīja ministre.

EK strādā pie tā, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju četros sektoros, arī aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un finanšu jomās.

ES līderi samitā sestdien izraudzījās Mogerīni augstā ārlietu pārstāvja amatam, kurā viņa nomainīs britu politiķi Ketrinu Eštoni.

Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs nācis klajā ar jauno piedāvājumu bloka nākamo septiņu gadu budžetam, kurā attiecībā uz divām Latvijai būtiskākajām prioritātēm - lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas aploksni, izmaiņu nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vēl joprojām van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pagaidām nav skaidrs, vai finansējuma samazinājums Latvijai būs skāris lauku attīstību. Vienlaikus zināms, ka finanses šajā programmā mūsu valstij klāt nav nākušas.

Briselē jau atsākušās dalībvalstu līderu konsultācijas par jauno piedāvājumu. Uz tām devies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Vīriešu juvelierizstrādājumu salons VAN REIN atklājis savu jaunā dizaina koncepta veikalu tirdzniecības centrā Galerija centrs.

Jaunās koncepcijas veikala izveidē investēti 200 000 latu.

Nākotnē plānots attīstīt konceptu un atvērt vairākus jaunā dizaina VAN REIN veikalus Baltijā. Dizaina koncepcijas autori ir zīmola un dizaina aģentūra BrandEleven.

«VAN REIN ir pasaule vīrietim, kur atrast un izvēlēties piemērotu aksesuāru. Interjerā ir harmonija starp smalkiem dārgmetāla izstrādājumiem un robustiem dabas materiāliem, kas lietoti salona apdarē. Starp sarunu pie letes, dzerot kafiju, un racionālu iepirkšanos. Veikals īstenam Džeimsam Bodam. Īsts veikals. Īsta vide. Īsti materiāli. Īsti vīrieši,» VAN REIN jauno dizaina koncepciju raksturo tā autore Guna Akona, dizaina un zīmolu aģentūras BrandEleven radošā direktore.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti draudējuši ar veto piemērošanu jaunajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par kuru bloka līderi vienojās pirms neilga laika.

Pirmdien Briselē tika aizvadītas diskusijas starp EP politisko grupu līderiem, Eiropas Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu. Liela daļa EP deputātu uzskata, ka panāktā vienošanās par ES budžetu ir neapmierinoša.

ES līderi sarunās par bloka daudzgadu budžetu uzvedoties kā «paklāju pārdevēji», tikšanā laikā sacījis EP lielākās politiskās grupas Eiropas Tautas partija priekšsēdētājs Džozefs Dauls, vēsta Euobserver. EP deputāts arī uzsvēra, ka dalībvalstis ignorējušas parlamenta viedokli visu budžeta sarunu laikā un tās lielākoties izvērsušās par «kurlo dialogu». Grupa uzsvērusi, ka ES budžets ir jāpārskata, lai tas reālistiski atspoguļotu ES augošo atbildību.

Sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu piektdien tika sarīkots pārtraukums, kurš ieilga vairāk nekā sākotnēji tika cerēts. Patlaban tiek plānots, ka sarunas tiks atsāktas vēlīnā pēcpusdienā.

Iesākumā budžeta sarunu atsākšana pēc pārtraukuma tika paredzēta 14.00 pēc Latvijas laika, tomēr tās tas nenotika un sarunas tika pārceltas uz 15.30. Laikraksts The Guardian pieļāva, ka kavēšanās ar sarunu atsākšanu saistāma ar Čehijas neapmierinātību ar jaunāko ES budžeta projektu.

Jāatzīmē, ka ES budžeta pieņemšana aizēnojusi citas tēmas, kuras ir samita dienaskārtībā, tostarp, tirdzniecības līguma noslēgšana ar ASV, attiecības ar Mali u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Būtu jāpieliek punkts vardarbībai un nelikumībām Ukrainas austrumos. Ja nebūs progresa attiecībā uz lēmumu, par ko tika panākta vienošanās, Eiropas Savienība turpinās un, ja būs nepieciešams, pastiprinās spiedienu pret Krieviju, uzsvēra van Rompejs, norādot uz šomēnes Ženēvā panākto vienošanos.

Eiropadomes prezidents arīdzan atkārtoti apliecināja, ka ES dalībvalstis atbalsta Ukrainu un ir gatavas nodrošināt tai finansiālu un politisku palīdzību reformu veikšanai.

Jau ziņots, ka ES, reaģējot uz satraucošo krīzi Krievijā, vērsusi pret Maskavu sankcijas.

Jaunākajā ES melnajā sarakstā iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.

Finansiālā situācija eirozonā sākusi uzlaboties un šā gada otrajā pusē reģionā atgriezīsies tautsaimniecības izaugsme, pavēstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Mario Dragi.

Kā situācijas pozitīvas attīstības simptomus M. Dragi nosauca kapitāla atgriešanos eirozonas bankās, Spānijas aizņemšanās likmju kritumu un samazinājušos ECB bilances riskus. Tāpat pozitīvs faktors bijis arī aizvadītajā gadā spertie «svarīgie soļi ciešākai Eiropas Savienības valstu integrācijai», atzina M. Dragi.

M. Dragi arī norādīja, ka ekonomiskā situācija sāks uzlaboties šā gada otrajā pusē. «Pakāpeniski situācijai vajadzētu uzlaboties jau šogad,» sacīja M. Dragi. Tomēr ECB vadītājs arī uzsvēra, ka valdībām nepieciešams apņēmīgi pildīt reformas un nākotnē pievērst uzmanību «tēriņu samazināšanai un nodokļiem».

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu un van Rompejs 10.janvārī piedalīsies svinīgajā pasākumā Mazajā ģildē, kas būs veltīts Latvijas iestājai eirozonā un pārejai no lata uz eiro.

Pagaidām vizītes programma ir izstrādes stadijā, norādaa Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Diana Germane. Patlaban ir zināms, ka, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), amatpersonas apspriedīs eirozonas nākotni un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts izaugsmes perspektīvas.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, plānota ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošo amatpersonu dalība.

Latvija eirozonai pievienosies 1.janvārī.

Francija ir gatava piekrist Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada budžetam, tomēr vēl daudz kas ir jāspēj izdarīt pirms Briselē notiekošā samita, pavēstījis valsts prezidents Fransuā Olands.

«Mēs darīsim visu, lai panāktu vienošanos, tomēr nepieciešamo priekšnoteikumu joprojām vēl nav,» sacīja Francijas prezidents. Vienlaikus viņš atzina, ka līdz ceturtdienai, kad sākas ES samits, ir vēl laiks, lai panāktu vienošanos.

Par neskaidrību saistībā ar ES budžeta diskusijām brīdinājusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Arī Vācijas kanclere norādījusi, ka viņas valsts darīs visu iespējamo, lai savienība par budžetu spētu noslēgt vienošanos. A. Merkele atzina, ka samitā paredzētās sarunas starp ES valstīm būs ārkārtīgi sarežģītas, tomēr ir vērts mēģināt. «Vācija centīsies palīdzēt sasniegt rezultātu. Diemžēl mēs tikai nedēļas beigās spēsim redzēt vai tas izdosies,» sacīja A. Merkele.