Latvijā arvien skaļāk tiek runāts par banku zemo aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā. Lai gan spiedienu uz bankām cenšas izdarīt politiķi un jautājuma risināšanā iesaistās arī Latvijas Bankas, grūti pateikt, vai gaidāma strauja situācijas uzlabošanās.
Arī pašreizējās eirozonas tendences tam neliecina par labu.
Bankas pastiprina prasības
Eiropas Centrālā banka nesen nākusi klajā ar jaunāko pētījumu - 158 eirozonas valstīs strādājošo banku aptauju, kas veikta laika posmā no 22. marta līdz 6. aprīlim. Aptaujas rezultāti nav iepriecinoši. Tie liecina, ka bankas atzīst - tās ievērojami pastiprinājušas savus kritērijus aizdevumu izsniegšanai biznesa sektorā, kas nozīmē, ka uzņēmējiem tikt pie kredītiem kļuvis vēl grūtāk. Turklāt kritēriju stingrība (“tightening”) kāpusi strauji (banku, kas atzina, ka savas prasības paaugstinājušas, bijušas par 27% vairāk nekā to, kas ziņojušas par prasību pazemināšanu). Pēdējo reizi tik strauji tas noticis 2011. gadā, kad eirozonu skāra vairāku valstu ārējo parādu krīze.
Par galvenajiem iemesliem šādai dinamikai patlaban tiek minēts vispārējās ekonomiskās situācijas novērtējums, kā arī pazemināta banku riska tolerance. Šāgada pirmajā ceturksnī bankas ziņojušas arī par plašu atteikumu skaita pieaugumu uzņēmumu kredītiem. Šis rādītājs (bankas, kas biežāk atteikušas kredītus, iepretim bankām, kas atteikušas retāk) sasniedzis 15% - un tas ir augstākais rādītājs, kopš bankām aptaujās šis jautājums vispār tiek izdots (no 2015. gada). Līdz ar kredītu izsniegšanas prasību paaugstināšanos un banku atteikumu skaita pieaugumu strauji samazinājies arī pašu uzņēmēju pieprasījums pēc kredītiem.
Šis kritums bijis pat straujāks nekā bankas pašas prognozējušas un straujākais kopš globālās finanšu krīzes. Galvenais iemesls - augstās aizdevumu likmes, kas daudziem uzņēmumiem kredītus padara nepieejamus vai ļoti neizdevīgus.
Kreditēšanas apjomi neiepriecina
Pēc Latvijas Bankas datiem, arī Latvijā šāgada pirmajā ceturksnī uzņēmumu kreditēšanas rādītāji izskatās neiepriecinoši. Janvārī nefinanšu sabiedrībām kredītos izmaksāti 60,5 miljoni eiro, februārī - 25,5 miljoni eiro, bet martā - 36,1 miljons eiro, kopā ceturksnī - 116 miljoni eiro. Tas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo ceturksni, kad uzņēmumiem kredītos tika izsniegti 153 miljoni eiro, un vēl dramatiskāks kritums pret 2022. gada 4. ceturksni, kad kopējais uzņēmumu kredītu apjoms sasniedza 269 miljonus eiro. Aprīlī gan vērojama mazliet pozitīvāka tendence - uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs atkal nedaudz pieaudzis (līdz 65,7 miljoniem eiro). Tomēr tās ir salīdzinoši miniatūras svārstības, un, ņemot vērā, ka faktiski viss pieaugums bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektorā (par 23,5 miljoniem eiro), iespējams, runa ir tikai par vienu vai dažiem atsevišķiem lielākiem darījumiem.
Uzņēmēji meklē alternatīvas
Vienlaikus uzņēmēji nesnauž un meklē alternatīvas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šāgada pirmajā ceturksnī izsniegtais faktoringa finansējuma apjoms (finansējums, ko izsniedz pret uzņēmuma klientu neapmaksātajiem rēķiniem, pārņemot šo rēķinu iekasēšanas tiesības) bijis 169,5 miljoni eiro. Ieprietim pagājušā gada 4. ceturkšņa rādītājam (140 miljoni eiro) tas ir būtisks pieaugums, lai gan plašākā perspektīvā skatoties, dinamika saglabājas apmēram nemainīga - piemēram, 2022. gada 1. ceturksnī izsniegtais faktoringa apjoms bija 186 miljoni eiro.
Taču zīmīgs ir fakts, ka Latvijas Bankas un Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina - šāgada pirmajā ceturksnī izsniegtā faktoringa finansējuma apjomi jau ir ievērojami pārsnieguši banku tradicionālo kredītu apjomu biznesa sektorā (169 pret 116 miljoniem eiro). Tas gan nav pirmreizējs notikums, jo arī pagājušā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams faktoringa pārsvars (186 pret 153 miljoniem eiro), tāpat tas pieredzēts laiku pa laikam arī iepriekš, piemēram, 2021. gada otrajā ceturksnī. Skaidrs ir viens - kamēr banku kreditēšana stagnēs un nīkuļos, šādas situācijas varēs novērot arvien biežāk.
Eiropas Savienībā kopumā, pēc ES Faktoringa un Komercfinanšu federācijas datiem, 2022. gadā faktoringa apgrozījums pārsniedzis jau 2 triljonus eiro. Latvijā salīdzinoši šis līdzekļu ieguves veids aizvien ir maz attīstīts, jo Latvijas tirgus daļa (nepilns miljards eiro gadā) nespēj aizsniegt pat desmito daļu no procenta. Savukārt Igaunija un Lietuva ar saviem 3,9 un 5,5 miljardiem eiro pērn aizņem katra ap 0,2% no ES kopējā faktoringa tirgus. Vadošajās pozīcijās ir Francija (17,7%), Vācija (15,6%) un Itālija (12,4%), kur ik gadu faktoringa finansējumā uzņēmumi saņem vairākus simtus miljardu eiro (pērn Francijā 421, Vācijā - 372, Itālijā - 296 miljardus).
Izmantotie avoti:
https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/bank_lending_survey/html/ecb.blssurvey2023q1~22c176b442.en.html
Annual Factoring Data | Data & Statistics (euf.eu.com)
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENT__UA__UFL/UFL010c/table/tableViewLayout1/
https://www.bank.lv/images/kreditu-registrs/Jaunie_krediti-homepage_2023-04-30.xlsx
