No ceturtdienas, 10.janvāra, Armēnija noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Bez vīzas uz Armēniju varēs doties arī pilsoņi, kuru valstis atrodas ārpus ES, bet piemēro Šengenas prasības.

Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no rītdienas varēs ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza.

Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā.

Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā ES dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā.

Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni 371 26 33 77 11 vai e-pastu [email protected].

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

AS Olainfarm koncerna apgrozījums deviņos mēnešos sasniedzis 90,4 miljonus eiro, tādējādi aizvadīti veiksmīgākie deviņi mēneši uzņēmuma vēsturē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums ir pieaudzis par 15%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm peļņa 2017. gada deviņos mēnešos ir 6,6 miljoni eiro, kas ir par 15% mazāk nekā pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

AS Olainfarm ir aizvadījusi arī apgrozījuma ziņā veiksmīgāko trešo ceturksni, sasniedzot 27,7 miljonu eiro realizāciju, kas ir par 10% vairāk nekā šajā periodā pērn. Uzņēmuma peļņa trešajā ceturksnī ir 0,9 miljoni eiro, kas ir par 46% mazāk nekā 2016. gada trešajā ceturksnī. To būtiski ietekmēja zaudējumi no valūtu svārstībām 0,5 miljonu eiro apmērā, kā arī uzkrājumi aktīviem nepilna miljona eiro apmērā, kas radušies no SIA «Klīnika Diamed», SIA «NPK Biotest» un SIA «Kiwi Cosmetics» iegādes.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm koncerna realizācija šā gada pirmajā pusgadā ir sasniegusi 62,7 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina kompānijas paziņojums.

Līdz ar to šis ir bijis veiksmīgākais pirmais pusgads uzņēmuma vēsturē apgrozījuma ziņā. Tīrā peļņa ir 5,7 miljoni eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Šī gada pirmajā pusgadā par 4 miljoniem eiro ir palielinājušās pārdošanas izmaksas, kā arī valūtas svārstību dēļ ir zaudēts aptuveni 1 miljons eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2017. gada pirmajā pusgadā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

2017. gada otrais ceturksnis bija realizācijas ziņā visu laiku veiksmīgākais ceturksnis AS Olainfarm vēsturē, realizācijas apjomi palielinājās par 25%, salīdzinot ar šo periodu pērn, un sasniedza 34,1 miljonu eiro. To sekmēja būtiskas prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules Veselības organizācijai, kā arī realizācijas pieaugums Latvijā un Uzbekistānā.

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Pilsētu ar augstāko dzīves līmenī saraksta pirmo vietu nav pametusi Austrijas galvaspilsēta Vīne. Tāpat TOP 5 sarakstā atrodamas arī Ziemeļamerikas un Jaunzēlandes pilsētas.

Kuras ir dzīvošanai vislabākās pilsētas pasaulē, aplūkojiet augstāk galerijā

Mercer pētnieks Sladžins Paraktails (Slagin Parakatil) atzīst, ka dzīves līmenis Eiropas pilsētās kopumā ir augstāks nekā citos pasaules reģionos. Zemākais novērtējums no visām pilsētām Eiropā ir Tbilisi, Gruzijas galvaspilsētai. Pilnu sarakstu ar Eiropā viszemāk vērtētajām pilsētām arī varat aplūkot zemāk.

Savukārt labāko Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pilsētu sarakstā dominē pilsētas Kanādā. Tikmēr Āzijā līdere ir Singapūra, kas kopējā pasaules pilsētu novērtējumā ierindojas 25. vietā. Singapūrai seko četras Japānas pilsētas – Tokija (43. vietā), Kobe (47. vietā), Jokohama (49. vietā), Osaka (57. vietā).

Naftas cenas kritums un Krievijas rubļa vērtības samazināšanās iedragā arī citas NVS valstu valūtas, un Baltkrievija un Turkmenistana šonedēļ savas valūtas jau devalvējusi, raksta voanews.com.

Kaut arī bijušām Padomju Savienības valstīm katrai ir sava valūta jau 20 gadus, daudzas no tām aizvien ir atkarīgas no Krievijas – gan tirdzniecības ziņā, gan ņemot vērā, ka daudzi, kas strādā Krievijā, sūta naudu uz mājām.

Problēmas ir gan valstīm, kas ražo naftu, gan arī tām, kas neražo, taču ir ļoti atkarīgas no tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem ar Maskavu, piemēram, Baltkrievija, Armēnija un Ukraina. Tā, piemēram, puse no Baltkrievijas eksporta apjomiem tiek vesti uz Krieviju, bet Uzbekistāna uz šo valsti eksportē aptuveni ceturtdaļu.

Valstis, kuras pašas eksportē enerģētikas produktus, ir visneatkarīgākās no Krievijas, piemēram, Azerbaidžāna un Kazahstāna, taču to ieņēmumus ir iedragājušas krītošās naftas cenas.

Lai Baltijas valstu uzņēmumi spētu veiksmīgāk attīstīties un paaugstinātu eksportspēju, būtiski jāuzlabo sadarbība un informācijas aprite biznesa vidē, tādējādi nodrošinot lielu pasūtījumu izpildi, ko viena valsts atsevišķi, ierobežoto resursu un kompāniju izmēra dēļ, nespēj piedāvāt. Pie šāda secinājuma uzņēmēji un politiķi nonākuši Kauņā notiekošajā Baltijas Asamblejā, pārrunājot Krievijas sankciju sekas, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags pauda, ka izvērtējot Krievijas sankciju ietekmi uz uzņēmējdarbību, vislielākos zaudējumus cietušas Lietuvas kompānijas, kas iepriekš daudz lielākā apjomā sadarbojās ar kaimiņvalsti, savukārt Igaunijai un Latvijai ietekme ir ļoti līdzīga. «Tāpat kā mūsu uzņēmēji, arī citu Baltijas valstu pārstāvji norāda, ka pašreiz ir samērā sarežģīti pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, jo nepieciešams veikt laikietilpīgu un dārgu sertificēšanās procesu, kā arī citas darbības. Ne visi tam ir gatavi, jo īpaši tad, ja nav papildu atbalsts un motivācija,» saka A.Vanags.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima ir ieguvis Eiropas Komisijas programmas Horizon 2020 grantu pretvēža medikamenta Rigvir komercializācijai Eiropas Savienības tirgū.

Kārlis Urbāns, Rigvir holdinga finanšu direktors, komentē: «Šobrīd šis medikaments ir reģistrēts 3 pasaules valstīs, savukārt pārējiem pacientiem viroterapija ar Rigvir ir pieejama ar medicīnas tūrisma palīdzību. Cerams, ka ar šī granta palīdzību Rigvir kļūs maksimāli plaši pieejams vēža pacientiem visā Eiropā.»

Horizon 2020 ir visu laiku vērienīgākā Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas programma, kuras budžets sasniedz 80 miljardus eiro septiņiem gadiem. SIA Latima finansējumu ir ieguvusi apakšprogrammā Atbalsts biotehnoloģijām, lai veicinātu jaunu produktu noietu Eiropas tirgū. Šo programmu administrē Eiropas Komisija Briselē un to var izmantot dalībnieki no visas Eiropas Savienības. Līdz šim tikai 5, bet 2016. gadā tikai 2 Latvijas uzņēmumiem ir izdevies saņemt finansiālu atbalstu Horizon 2020 ietvaros.

AS «Grindeks» apgrozījums 2017. gada deviņos mēnešos sasniedzis 95,9 miljonus eiro, kas ir par 23,5 milj. eiro vai par 32% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gada deviņos mēnešos bija 6,5 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 0,04 milj. eiro vai 1%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gada deviņos mēnešos bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. 2017. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 69 pasaules valstīm kopumā par 88,8 milj. eiro, kas ir par 24,0 milj. eiro vai par 37% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

«Grindeks» gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2017. gada deviņos mēnešos bija 89,7 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot 2016. gada deviņiem mēnešiem, par 23,8 milj. eiro vai 36%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza 58,9 milj. eiro, kas ir par 20,7 milj. eiro vai par 54% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, 2017. gada deviņos mēnešos, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Tadžikistānā 2 reizes, Krievijā par 87%, Azerbaidžānā par 40%, Kirgizstānā par 36%, Ukrainā par 28% un Armēnijā par 26%.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiropas Kamera (European Chamber, EuCham) publicējusi ikgadējo ziņojumu "Labākās Eiropas valstis uzņēmējdarbībai", kura ietvaros izvērtētas 46 valstis. Top 10 un Baltijas valstu pozīcijas skatāmas raksta galerijā!

"EuCham" pētījums balstīts uz divām visā pasaulē atzītām klasifikācijām - Pasaules bankas ziņojumu "Doing Business" un "Transparency International" korupcijas uztveres indeksu (CPI).

"EuCham" ir neatkarīga, nevalstiska, privāti organizēta institūcija, kas pārstāv uzņēmumu intereses.

Pētījums liecina, ka Ziemeļvalstis joprojām ir saraksta augšgalā: Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija, kam seko Šveice, Lielbritānija un Vācija.

Igaunija, Lietuva un Gruzija ir izcili izņēmumi starp postpadomju valstīm, norāda organizācija. Ziņojums arī atklāj, ka visvairāk savu sniegumu šajā jomā uzlabojusi Armēnija.

Kā liecina Eleving Group (iepriekš Mogo Finance) konsolidētais finanšu pārskats par ceturksni, kas noslēdzās šā gada 31. martā, kompānija ir uzrādījusi rekordaugstu sniegumu nozīmīgākajos biznesa rādītājos.

Pārskata periodā Eleving Group koriģētā EBITDA ir sasniegusi 17,1 milj. eiro salīdzinājumā ar 13,4 milj. eiro 2021. gada pirmajā ceturksnī, savukārt koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes trijos mēnešos ir sasniegusi 5,9 milj. eiro pretstatā 3,7 milj. eiro attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Pirmajos trīs mēnešos kompānijas koriģētie ieņēmumi ir pārsnieguši 45,5 milj. eiro apmēru, un tas ir par 13,8 milj. eiro vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumi pirmā ceturkšņa ieņēmumos veidoja 10,5 milj. eiro, savukārt ieņēmumi no nomas un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem veidoja 15,2 milj. eiro, bet patēriņa finansēšanas pakalpojumi – 17,8 milj. eiro.

Krievijas Federācijas Centrālā banka un Baltkrievijas Republikas Nacionālā banka kārtējo reizi pagarinājušas Rietumu Bankas Maskavas un Minskas pārstāvniecību akreditāciju uz nākošajiem trim gadiem – līdz 2015. gada oktobrim un 2016. gada 1. janvārim attiecīgi.

«Akreditācijas pagarināšana nav vienkārša formalitāte, šāds lēmums liecina par pozitīvu mūsu darbības novērtēšanu no Krievijas un Baltkrievijas valsts iestāžu puses,» sacīja Rietumu Bankas vecākais viceprezidents Iļja Suharenko.

Viņš atzīmēja, ka viens no populārākajiem jautājumiem, ar kuru vēršas pārstāvniecībās, ir iespēja saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Cits svarīgs darbības virziens ir investīciju un finansēšanas projektu piedāvājumu, kas regulāri tiek iesniegti pārstāvniecībās, izskatīšana un analīze.

Rietumu Bankas un tās partneru pārstāvniecības tāpat strādā arī Ukrainā, Kazahstānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Rumānijā un Francijā.

Ukraina gatavojas izstāties no Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS), kā arī ieviest vīzu režīmu ar Krieviju, ziņo Ukrainas mediji.

Par to trešdien vakarā paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Andrejs Parubijs, ziņo Korrespondent. Iziešana no NVS tiek plānota šogad, un pašlaik Ukraina uzsākusi izstāšanās procedūru.

Tāpat Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs uzdevis valsts Ārlietu ministrijai ieviest vīzu režīmu ar Krievijas iedzīvotājiem.

NVS apvieno vairākas bijušās PSRS bloka valstis. NVS patlaban ietilpst Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina, Uzbekistāna. Savukārt Gruzija, sākot no 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS.

Latvijas ziepju un vannas kosmētikas tirgotājs un ražotājs Stenders šogad vasarā plāno atvērt pirmo veikalu Irākā, kā arī pirmos veikalus Londonā un Singapūrā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

«Noteikti turpināsim izaugsmi Baltijā, Eiropā un Āzijā. Gada sākumā esam parakstījuši sadarbības līgumu par Stenders produktu tirdzniecību Irākā, kur pirmo veikalu plānojam šī gada vasarā. Plānā ir arī veikali Londonā un Singapūrā,» pastāstīja Čipa-Ziemele.

Viņa arī norādīja, ka, pateicoties Stenders pārstāvniecībai Āzijas reģionā, uzņēmums veicis nopietnas iestrādes darbā ar potenciālajiem partneriem Korejā un Dienvidaustrumāzijā, līdz ar to šogad plānots paplašināt Āzijas tirgu ar franšīzes pārstāvniecībām un mazumtirdzniecības veikaliem.

Čipa-Ziemele arī norādīja, ka Stenders šogad plāno turpināt izaugsmi Eiropā, attīstot mazumtirdzniecības veikalu tīklu un paplašinot franšīzes veikalu tīklu Austrijā un Spānijā, kur pērn atvēra pirmo veikalu. Tāpat uzņēmumam ir svarīgi turpināt nostiprināt savas pozīcijas Latvijā un Baltijā.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

Lai pretvēža medikamentu Rigvir varētu reģistrēt Eiropā un ASV, veiks virkni dažādu pētījumu, tostarp klīniskos; tajos plānots investēt 25 milj. eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd šis medikaments melanomas ārstēšanai ir reģistrēts Latvijā, Gruzijā un Armēnijā. Tuvākajos septiņos gados tiks veikti nepieciešamie pētījumi, lai onkolītiskās viroterapijas zāles melanomas ārstēšanai varētu reģistrēt Eiropā un ASV.

Rigvir ir Latvijā radīts un attīstīts inovatīvs pretvēža medikaments un ārstniecības metode, kuru šobrīd pasaulē gaida 8,5 milj. pacientu, saka Rigvir holdinga finanšu direktors Kārlis Urbāns, norādot, ka potenciālais eksporta tirgus apjoms ir aptuveni 42 mljrd. eiro. Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča informē, ka medikamenta virzīšanai tirgū Rigvir holdings ir investējis 800 tūkst. eiro, savukārt pētniecībā ieguldīti aptuveni 200 tūkst. eiro.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima palielinājis pamatkapitālu līdz vienam miljonam eiro, informē Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Rigvir holdinga biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns komentē: «Pamatkapitāla palielināšana apliecina vēlmi stiprināt uzņēmuma pamatkapitāla bāzi, uzņēmuma ilgtermiņa ambīcijas, trkā arī apstiprina nodomu tuvākajos gados novirzīt ievērojamas finanses uzņēmuma attīstībā gan būvējot GMP prasībām atbilstošu laboratoriju un ražotni, gan investējot pētījumos.»

Kā ziņots iepriekš, holdings šobrīd strādā pie GMP standartiem atbilstošas ražotnes un laboratorijas būvniecības Rīgā, kurā līdz šim ieguldīti jau 750 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gadā šajā projektā, kurš tika uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro. Tāpat šogad holdings zinātniskajos un klīniskajos pētījumos ieguldīs vismaz 400 tūkstošos eiro.

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

Reālā darba alga Latvijā pērn pieaugusi par 4,8%, kas ir straujākais reālās darba algas kāpums starp Baltijas valstīm, pirmdien paziņoja Starptautiskā Nodarbinātības organizācija (ILO).

ILO dati liecina, ka Lietuvā reālā darba alga 2017.gadā palielinājusies par 4,7%, bet Igaunijā - par 2,8%.

Organizācija vēsta, ka Eiropā un Centrālāzijā visstraujākais algas pieaugums pagājušajā gadā reģistrēts Ukrainā (+19,1%), Rumānijā (+12,8%), Armēnijā (+11,8%), Bulgārijā (+10,5%) un Ungārijā (+10,3%). Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā pērn fiksēts algas kāpums par 0,9%.

Savukārt visstraujākais atalgojuma kritums šajā reģionā fiksēts Azerbaidžānā (-6,4%), Turkmenistānā (-5,9%), Grieķijā (-3,5%), Kazahstānā (-2,1%), Spānijā (-1,8%) un Austrijā (-1,5%).

Tikmēr pasaulē kopumā reālā darba alga pagājušajā gadā pieaugusi par 1,8%, salīdzinot ar 2,4% 2016.gadā, tādējādi reģistrēts mazākais kāpums kopš 2008.gada.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.