Latvijas uzņēmēji pārvērtē ārvalstu tirgus un domā, ka tur visi ir bagāti, taču tā nebūt nav, viņi pat vairāk skaita naudu nekā mēs, Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indeksa prezentācijā sacīja SIA SilJa īpašniece Silva Jeromanova-Maura.
Tāpēc ir jādomā, kādas preces piedāvāt eksportam. «Latvijā uzņēmēji nesaprot, ko īsti eksportēt, par to ir jādomā, jo pastaliņas nav eksporta prece,» viņa uzsvēra.
Kā liecina statistika, vairums MVU neraujas uz ārvalstu tirgiem. Tā, Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, 50% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir bijis nepieciešams jauns vai papildu finansējums – 39% gadījumu jaunu produktu vai pakalpojumu attīstībai vai ieviešanai.
Satraucošs fakts ir tas, ka tikai 6% MVU plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, un 83% lūkojas uz biznesa attīstību pašmāju tirgus ietvaros, uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.
«Latvijā šobrīd ir vērojami īpaši labvēlīgi apstākļi uzņēmumu attīstības plānu īstenošanai, jo valstī ilgstoši valda gan stabila, uz izaugsmi vērsta ekonomiskā situācija, gan plašais ārējo finanšu atbalsta instrumentu piedāvājums, kas pieejams uzņēmējiem. Ir īstais brīdis, lai kāpinātu uzņēmumu attīstības tempus un tam izmantotu ne vien pašu resursus, bet arī dažādus valsts un privātos finanšu atbalsta instrumentus. Diemžēl šo izdevību izaugsmei izmanto vien retais. Iemesli šādai piesardzībai mēdz būt dažādi – dažkārt tā ir uzņēmumu vadības izvēlēta stratēģija, dažkārt tas ir izpratnes trūkums, kurš finanšu atbalsta instruments konkrētajam uzņēmuma dzīves ciklam ir vispiemērotākais, bet citkārt tā ir uzņēmumu finanšu veselība. Jāatzīmē gan, ka par spīti tam, ka ēnu ekonomika joprojām ir šķērslis, lai veiksmīgi piesaistītu ārējo finansējumu, arvien vairāk uzņēmumu ir spējīgi uzņemties saistības, pateicoties godprātīgai uzņēmējdarbības praksei, stabilai ienākumu plūsmai un caurspīdīgai līdzekļu izcelsmei,» uzsver S. Purgaile.
