Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Taksometru pakalpojumiem kopš marta vairs nav tarifu «griestu». Taksisti atzīst, ka policija nereti šķir strīdus par pakalpojuma maksu taksometros, kuri ved klientus no lidostas Rīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju jau paguvuši kritizēt ne vien nesamērīgi dārgus braucienus piedzīvojušie klienti, bet arī ministri un Konkurences padome. Lidostas teritorijā uzrunātie taksisti DB uzsvēra, ka strādā godprātīgi un samaksu prasa atbilstoši, bet jukās vainojami politiķi un birokrāti.

Pirmā taksometru rinda sākas krietni pirms starptautiskās lidostas Rīga, un tajā stāv visdažādāko uzņēmumu taksisti. Vairumā gadījumu tie ir mazie uzņēmēji, dažkārt pats uzņēmuma īpašnieks ir arī taksometra vadītājs.

Otrajā rindā, kas parādās tikai lidostas Rīga teritorijā, stāv Baltic taxi un Red Cab taksometri. Uz durvīm rakstītie izcenojumi rindā neatšķiras, un tā sarūk mazliet ātrāk. Otrās rindas taksistiem nav laika runāt, jo jāuzņem klienti.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

Svētdienas rītā trīs Latvijas robežkontroles punktos, gaidot iebraukšanu Krievijā vai Baltkrievijā, rindā kopumā stāv vairāk nekā 1500 kravas auto, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija.

Vislielākā rinda ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pāternieku robežpunktā savu kārtu gaida 600 kravas auto. Tik liels rindā esošu kravas auto skaits novērojams jau kopš 1.decembra vakara. Vakar no rīta rinda bija nedaudz lielāka - pie robežas savu kārtu gaidīja 660 kravas mašīnas.

Tikmēr Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv tikai nedaudz mazāk kravas automobiļu - to skaits diennakts laikā sasniedzis 590, kopskaitam pieaugot par 160 vienībām. Robežsardzes apkopotajā informācijā redzams, ka kopš 2.decembra pēcpusdienas rindā gaidošo kravas auto skaits pieaudzis ik pa desmit vienībām.

Savukārt Grebņevas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas gaida 390 kravas auto, kas ir par 50 kravas auto vairāk nekā vakar no rīta.

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Kvalitatīvs biroja krēsls ne vien padara darba vidi ērtāku, bet arī nodrošina ergonomisku pozu. Vēlies iegādāties biroja krēslu sev vai saviem darbiniekiem, taču neesi pārliecināts, kādu modeli no plašā piedāvājuma izvēlēties? Iepazīsties ar svarīgākajiem šo biroja mēbeļu aspektiem šajā rakstā!

Noteikums #1: ņem vērā krēsla mehānismu

Biroja krēsliem ir dažādi mehānismu veidi, kas ļauj ieņemt ergonomisku darba pozīciju, pielāgojoties ķermeņa kustībām. Izplatītākie no mehānismiem ir:

• slīpuma fiksācija – sēdeklis un atzveltne ir vienādā leņķi arī kustību laikā. Krēsla pozīciju var nofiksēt vai arī atstāt šūpošanās režīmā;

• atzveltne ar pastāvīgu saskari – krēsla sēdeklis ir fiksēts, bet atzveltne kustas līdztekus ķermeņa augšējās daļas kustībām;

• sinhronais mehānisms – sēdekļa un atzveltnes mijiedarbības proporcija ir 1:2. Tas nozīmē, ka, sēdekļa pozīcijai izmainoties par vienu grādu, atzveltnes pozīcija mainīsies par attiecīgi diviem grādiem. Krēslu var arī nofiksēt;

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju būtu pozitīvi noskaņoti pret uzņēmumu, kurā jāstrādā tikai sešas stundas dienā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, kurš piedāvā sešu stundu darba dienu?» 46% respondentu norādījuši, ka vērtē to pozitīvi, jo šāda diena ir produktīvāka. 24% aptaujāto ir labvēlīgi noskaņoti, norādot, ka tādējādi darbiniekiem ir labāks darba un privātās dzīves balanss. Savukārt 14% aptaujas dalībnieku atzīmējuši atbilžu variantu «Pozitīvi, jo uzņēmums ir ar progresīvu domāšanu».

Tajā pašā laikā 11% respondentu norādījuši, ka uzņēmumu ar šādu darba laiku vērtē negatīvi, jo tādā darbavietā, visticamāk, ir mazs atalgojums. Savukārt 5% savu negatīvo nostāju pamatojuši ar faktu, ka sešās stundās nevar pagūt visu izdarīt.

«Lai gan lielākā daļa aptaujāto būtu iepriecināti strādāt uzņēmumā ar sešu stundu darba laiku, jāapzinās, ka šāds modelis nebūs efektīvs vienmēr un visur,» aptaujas rezultātus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka ražojošie uzņēmumi ar 24h nepārtrauktu darbību nav ieinteresēti samazināt darba dienu, jo tas rezultētos ar papildu darbaspēka piesaisti, līdz ar to arī ar administratīvo izmaksu pieaugumu. «Piemēram, mēs CV Market pārdošanas komandas darba laiku esam noteikuši no plkst.9.00 līdz plkst.17.00, jo uzskatām, ka rezultāts ir svarīgāks par formalitātēm. Mēs rūpīgi atlasām profesionāļus, kas ir pašmotivēti un spēj sasniegt izcilus rezultātus pat strādājot 7h darba dienu,» norāda Kolosovs.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Latvijas privāto pirmsskolu biedrība (LPPB) iesniegusi Rīgas domei (RD) priekšlikumus saistošos noteikumus «Par kārtību, kādā reģistrē, uzņem un atskaita pirmsskolas vecuma bērnus Rīgas pilsētas pašvaldības finansētajās pirmsskolas izglītības grupās privātajās izglītības iestādēs». LPPB aicina pašvaldību nepiemērot publisko iepirkumu finansējuma piešķiršanai privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī atteikties no iecerēm finansēt veselas grupiņas un atkārtoti reģistrēt bērnus rindā.

LPPB iesniegtajā vēstulē RD norāda, ka finansējuma piešķiršanas procedūra būtu jāvienkāršo, atsakoties no publiskā iepirkuma piemērošanas, tā vietā ar ieinteresētajiem pretendentiem slēdzot deleģējuma līgumus par pirmsskolas izglītības

pakalpojuma sniegšanu.

«Privātās pirmsskolas izglītības iestādes ir licencētas un īsteno licencētas izglītības programmas, un tām jau ir jāievēro un jāpilda tādas pašas normatīvo aktu prasības kā pašvaldības izglītības iestādēm, tāpēc nebūtu lietderīgi izvirzīt kādus citus kritērijus deleģējuma līguma noslēgšanai, kā tikai – privātās pirmsskolas izglītības iestādes atrašanās Rīgas administratīvajā teritorijā un brīva vieta grupiņā izglītojamā uzņemšanai», skaidro LPPB valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Pie Krievijas vēstniecības Antonijas ielā bija izveidojusies aptuveni 200 cilvēku gara rinda. Cilvēki stāvēja uz gājēju ietves gan Kalpaka bulvārī, gan Alunāna ielā.

Ievērojama vairāk nekā 100 cilvēku gara rinda bija izveidojusies arī Maskavas namā Marijas ielā. Cilvēki uz ielas gan nestāvēja, jo rindā gaidītāji spēja izvietoties nama telpās.

Savukārt pie Krievijas vēstniecības Konsulārās nodaļas Dzirnavu ielā pēc plkst.10 rindas uz ielas vēl nebija.

Balsotāji uzvedušies samērā mierīgi. Daži rindā stāvētāji solījās balsot par bijušo prezidentu, pašreizējo Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, jo viņš «spējot ieviest kārtību un rūpējoties par tautiešiem ārzemēs». Savukārt citi norāda, ka Putins esot diktators un jābalso par kādu citu.

Kā ziņots, šodien Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, gandrīz droši, uzvarēs Putins, atgriežoties Kremlī jau uz trešo pilnvaru termiņu.

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Ministru kabinets šodien nolēma, ka personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā "covidpass.lv", informē Iekšlietu ministrija.

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.

Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv".

Pastāv arī izņēmumi. Transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā. Tāpat izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā.

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi izmaiņas vairākos darba aizsardzības jomas normatīvajos dokumentos, kas nepieciešamas, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā.

Lai samazinātu apmācībām nepieciešamo laiku, plānots noteikt, ka no 2013.gada 1.jūlija darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms būs 40 stundas. Papildus paredzēta specializēta apmācība 20 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c.. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Šobrīd darba aizsardzības speciālistu minimālais apmācības apjoms ir 160 stundas.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Rindas kūrēšanu visticamāk uzticēs administrēt autopārvadātāju asociācijai «Latvijas auto».

Ārējās sauszemes robežas rindu turpmāk administrēs Satiksmes ministrija (SM). Satiksmes ministrija ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā (IRU), liecina galīgajā lasījumā Saeimas apstiprinātie Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.

Savukārt Ministru kabinets noteiks robežšķērsošanas vietas, kurās valsts robežu šķērso, iepriekš reģistrējoties ārējās sauszemes robežas rindā, reģistrēšanās kārtību un nosacījumus, kā arī maksu par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā; reģistrācijai ārējās sauszemes robežas rindā sniedzamo datu apjomu, kā arī šo datu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt šiem datiem; kārtību, kādā ārējās sauszemes robežas rindā reģistrētie transportlīdzekļi šķērso ārējo sauszemes robežu.