Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.
Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.
Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.
Latvijas iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu portfeļos ir daudz lepnuma vērtu uzņēmumu. Katram ir pazīstams “Depo”, kura izveide un attīstība lielā mērā bija iespējama, pateicoties privātā kapitāla fonda “BaltCap” investīcijai biznesa idejā, ieguldot finansējumu uzņēmumā brīdī, kad tam trūka gan saprotamu iepriekšējo gadu darbības rādītāju, gan tirgus analoga tās novērtēšanai, gan arī naudas plūsmas kredīta maksājumu segšanai.
Tāpat daudzi ikdienā izmanto “Mobilly” vai degvielas staciju ķēdes “Kool” pakalpojumus, kuru izaugsmei arī palīdzējis vietējais iespējkapitāla fonds “ZGI Capital”. Datu pārraides tīklu risinājumu līderis “Santa Monica Networks” pēdējos gados attīstījies sadarbībā ar privātā kapitāla fondu “Livonia Partners”, līdz nonāca LMT grupā 2021. gadā.
Strauji augošu uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, attīstībai jau šobrīd ir pozitīva ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību, sākot no ienākumu ģenerēšanas un darbavietām, kas nodrošina vidēji divas reizes augstākas algas darbiniekiem, un beidzot ar nodokļu papildu ieņēmumiem.
“Civitta” pētījumā** “Baltijas jaunuzņēmumi tuvplānā: šodienas realitāte, rītdienas iespējas” ir aprēķināts – ja Baltijas valstīs jaunuzņēmumu skaits pieaugtu trīs reizes, tad kopējie nodokļu ieņēmumi no šīs salīdzinoši nelielās industrijas būtu aptuveni miljards eiro, bet labi apmaksāto jaunuzņēmumu darbavietu skaits pieaugtu līdz 140 tūkstošiem. Diemžēl Latvijā iespējkapitāla finansējumu izmanto būtiski mazāk nekā citās Baltijas valstīs. No kopējā iespējkapitāla ieguldījumu apjoma Baltijas valstīs 2022. gadā tikai 4% tika veikti Latvijā, liecina “Firstpick” pētījums***.
Sākot jaunu gadu, gribētu uzņēmējus un potenciālos uzņēmējus aicināt būt ambicioziem gan sevis, gan mūsu valsts dēļ un izmantot šādām ambīcijām piemērotāko finansējumu.
* https://www.balticpevcmarket.com
** https://civitta.com/articles/the-baltic-startup-scene-today-s-realities-tomorrow-s-possibilities
*** https://ain.capital/2022/12/19/key-trends-of-the-baltic-startup-ecosystem-in-2022-firstpick/
