Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Šodien sniegta informācija par šajā vasarā gaidāmajiem ielu remontiem pilsētā.

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju šogad mainīs asfalta segumu vairākās maģistrālajās Rīgas ielās, tai skaitā Brīvības ielā, K.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu un Dzirnavu ielā. Plašāka informācija - raksta galerijā!

Šogad atšķirībā no pagājušā gada, kad ielu remontus sāka tikai augustā, šogad tie sākti jau jūnijā un turpināsies visu vasaru.

Galvenos objektus plānots pabeigt līdz septembrim, tomēr atsevišķās ielās pēc komunikāciju nomainīšanas tiks ieklāta tikai seguma pirmā kārta, bet otrā kārta nākamgad.

Remontdarbi plānoti Brīvības ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Valdemāra ielā visā garumā, Elizabetes ielā no Eksporta līdz Hanzas ielai, Stabu ielā no Valmieras līdz Skanstes ielai, Dzirnavu ielā no Gogoļa līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim, Lenču ielā, Ganu ielā un Zirņu ielā no Valdemāra ielas līdz Hospitāļu ielai.

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Ņemot vērā valsts SIA Namzinis, kas apsaimniekoja Satiksmes ministrijas (SM) nekustamos īpašumus, finanšu un darbības rādītājus, valdība otrdien lēma par sabiedrības darbības izbeigšanu, informē SM.

Turklāt atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajai koncepcijai par valsts nekustamā īpašuma vienotu pārvaldību un apsaimniekošanu, ko 2006.gada 9.maijā apstiprināja valdība, lai efektivizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, ir jālikvidē sabiedrības, kas apsaimnieko nelielu skaitu īpašumu.

SIA Namzinis līdz šim apsaimniekoja SM nekustamos īpašumus Rīgā Vaļņu ielā 30, Brīvības ielā 85, kā arī daļu ēkas Gogoļa ielā 3.

Lielāko daļu no ēkas Rīgā, Gogoļa ielā 3, aizņem VAS Latvijas dzelzceļš (LDz), turklāt SM lietojumā esošās ēkas daļai un ēkas daļai, ko aizņem LDz, ir kopīgas komunikācijas. Lai nodrošinātu visas ēkas efektīvu, vienotu un nepārtrauktu apsaimniekošanu, ir to uzticēt LDz. Arī abu pārējo īpašumu apsaimniekošanu pašlaik veiks LDz.

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Šī gada janvāra beigās Latvijas Dzelzceļš plāno izsolīt ap 8000 tonnu melno metāllūžņu, liecina uzņēmuma paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē plānots pārdot dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, kas nepārsniedz 12,5 metru garumu, pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus, ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena ir 215 eiro par tonnu.

Pretendenti izsoles noteikumus var saņemt uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš Rīgā, Gogoļa ielā 3, 367.kabinetā, uzrādot pārskaitījuma dokumentu par dalības maksas 205,7 eiro iemaksāšanu uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš norēķinu kontā.

Maksājums jāveic uzņēmuma norēķinu kontā: LV58NDEA0000080249645 Nordea Bank AB, Latvijas filiāles kods: NDEALV2X, ar norādi - VAS Latvijas Dzelzceļš Melno metāllūžņu pārdošanas atklātā izsole.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Pēc mēneša, 17.novembrī, plānots būvniecības darbu sākums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi, informēja projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.

Projekta būvnieks apvienība "BeReRIX" sadarbībā ar Rīgas pilsētas atbildīgajām institūcijām gatavo satiksmes organizācijas un gājēju plūsmu plānus, lai pēc iespējas mazāk skartu pārvietošanos pirmā būvlaukuma apkaimē, kas atradīsies pie Gogoļa ielas, Satiksmes ministrijai piegulošajā skvērā.

Voronkova norādīja, ka, sākot ar 28.oktobri, Rīgas iedzīvotāji un viesi uzzinās par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" mājaslapā "edzl.lv", kas tiks funkcionāli uzlabota, lai lietotāji varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju. Tostarp mājaslapā tiks izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā, atspoguļojot darbu posmus. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē "edzl.lv", gan "Rail Baltica" projekta mājas lapā "info.railbaltica.org".

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Rīgas Centrāltirgus teritorijā (RCT) Gogoļa laukumā (pie Gogoļa ielas gājēju tuneļa) pašvaldība otrdien ķērusies pie tirdzniecības būvju demontāžas, jo nomnieks šo uzdevumu nav veicis.

12 būves tiks nojauktas tuvāko divu nedēļu laikā, pārējās - līdz 9. martam, otrdien informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas mērs norādīja, ka pēc teritorijas atbrīvošanas no nelegālajām būvēm par tās tālāko labiekārtošanu būs atbildīga Rīgas Centrāltirgus vadība. "Šis varētu būt publisks laukums, kurā varētu notikt dažādi pasākumi. Aicinu ikvienu vērsties pie mums ar idejām un priekšlikumiem," sacīja O. Burovs.

Viņš uzsvēra, ka nopietni jāstrādā pie tā, lai nelegālā cigarešu tirdzniecība nepārceltos uz citām teritorijām, tāpēc plānots šo jautājumu pārrunāt ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju, kā arī Rīgas Centrāltirgus un Rīgas starptautiskās autoostas pārstāvjiem. O. Burovs arī norādīja, ka Rīgas pašvaldība atbalsta kriminālatbildības ieviešanu par nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

No 5.junija tiks uzsākti siltumtrases izbūves darbi Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas krustojuma līdz Matīsa ielas krustojumam, Brīvības ielas posmā no Cēsu ielas krustojuma līdz Pērnavas ielas krustojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Būvdarbi tiks veikti brauktuves vidusdaļā līdz ar to transportlīdzekļiem tiks nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā. Savukārt uz Gaisa tilta pa tramvaja sliedēm centra virzienā tiks atļauta tikai sabiedriskā transporta kustība. Remontdarbi šajā posmā plānoti līdz jūlijam.

Gājējiem, velobraucējiem un transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs apgrūtināta pārvietošanās Rīgas centra maģistrālajās ielās. Segums tiks atjaunots:

Brīvības ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam; Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Kronvalda bulvāra līdz Skanstes ielai; Duntes ielā no Skanstes ielas līdz Laktas ielai; Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Satekles ielas; Stabu ielā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Valmieras ielai; Dzirnavu ielā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai; Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim; Lenču, Ganu un Zirņu ielās.

Rīgas centrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi, kas saistīti gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, gan brauktuvju un ietvju remontu. Nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, atsaucoties uz būvnieku solījumiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Rīgas dome. Tomēr atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš esot pagarināts vai tie tiks pabeigti nākamajā gadā.

Seguma atjaunošanas darbi tiks pabeigti:

Brīvības iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai: ietves līdz 15. Septembrim, brauktuve līdz 10. septembrim.

Brīvības iela posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam: strādā Rīgas siltums, asfaltēšanas pēdējo kārtu veiks nākamajā gadā.

K. Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Zirņu ielai: ietves līdz 20. septembrim, brauktuve – 8. septembrim.

Duntes iela: ietves līdz 10. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Elizabetes iela posmā no Eksporta ielas līdz E.Birznieka-Upīša ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Dzirnavu iela posmā no Marijas ielas līdz Gogoļa ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Rīgas domes Satiksmes departaments šogad plāno veikt ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus deviņās Rīgas centra ielās, un prognozējamās segumu atjaunošanas izmaksas veidos aptuveni 12 miljonus eiro, informēja departamenta preses pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa papildināja, ka precīzas izmaksas būs zināmas, noslēdzoties cenu aptaujai.

Gājējiem, velobraucējiem un transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs apgrūtināta pārvietošanās Rīgas centra maģistrālajās ielās. Segums tiks atjaunots Brīvības ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Kronvalda bulvāra līdz Skanstes ielai, Duntes ielā no Skanstes ielas līdz Laktas ielai, Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Satekles ielai, Stabu ielā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Valmieras ielai, Dzirnavu ielā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim, kā arī Lenču un Ganu ielās.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš transporta līdzekļu vadītāju uzmanību, ka no 27.novembra vairākos ielu posms tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana.

Turpmāk apstāties un stāvēt tiks aizliegts:

•Susējas ielā, posmā no Rīvas ielas līdz Murjāņu ielai, labajā ielas pusē;

•Siguldas prospektā, posmā no Kokneses prospekta līdz esošajam ielas paplašinājumam aiz Velmes ielas, labajā ielas pusē;

•Komētas ielā, posmā no Bauskas ielas līdz Brunavas ielai abās ielas pusēs. Kreisajā brauktuves pusē zīmes darbību nosakot darba dienās no 9.00-16.00;

•Gogoļa ielā, virzienā no Strūgu ielas uz Lāčplēša ielu, labajā brauktuves pusē;

•Bauskas ielā, posmā no Antenas ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, abās ielas pusēs.

Šāda veida satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai uzlabotu satiksmes drošību, nodrošinātu ērtu sabiedriskā transporta kustību, kā arī, lai brauktuves malās novietotie transporta līdzekļi netraucētu kopējai satiksmes plūsmai.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Tirdzniecības centra “Minska” nomnieks un attīstītājs SIA “APEX INVESTMENT” Rīgas domes vicemēram Edvardam Ratniekam apstiprinājis, ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes “Minska” demontāžas darbi, kas varētu ilgt līdz šā gada 18. martam, informē Rīgas domē.

Pēc rīdzinieku saņemtajiem ierosinājumiem un plašsaziņas līdzekļu izrādītās intereses E.Ratnieks vērsās pie viena no tirdzniecības centra “Minska” nomniekiem- SIA “APEX INVESTMENTS” ar aicinājumu mainīt šā centra galveno izkārtni, atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.

“Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un ņemot vērā to, ka Latvija pēc šī notikuma atbrīvojas no vietvārdiem, simboliem un pieminekļiem, kuri simbolizē padomju varu, agresorvalsti un to sabiedrotos, tad arī Rīgas pilsētvidē nebūtu vēlami šāda veida nosaukumi, kas popularizē un rada šķietamu atbalstu Baltkrievijas ģeopolitiskajai nostājai. Rīgas pašvaldībai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Augsti novērtējam, ka uzņēmums ir vērsts uz sadarbību un apstiprinājis, ka demontēs tirdzniecības centra galveno izkārtni “Minska” un jau plāno darbības, lai šim centram piešķirt jaunu nosaukumu. “Minska” ir nozīmīga iepirkšanās vieta, kuru apmeklē daudz rīdzinieku, tāpēc būtiski ir mainīt šo nosaukumu,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Valstij vajadzētu atļaut cigaretes legāli pārdot arī tirgos, kā arī noteikt bargākus sodus nelegālās tabakas tirgotājiem, uzskata AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Abramovs trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā uzteica tiesībsargājošo iestāžu aktivizēšanos cīņā ar kontrabandas cigaretēm viņa pārvaldītajā tirgū. Pirms vairākiem gadiem viņš to neesot manījis.

Tajā pašā laikā viņš saredz arī trūkumus, kas traucē ierobežot nelegālo cigarešu tirgošanas sērgu. Viņaprāt, pirmkārt, būtu jāatļauj legālu cigarešu pārdošana tirgos un, otrkārt, jāpiemēro bargāki sodi nelegālo cigarešu pārdevējiem.

«Es tomēr redzu, ka nelielie trūkumi likumdošanā traucē ierobežot šo sērgu «kā sugu». Es neesmu saticis speciālistus, kas varētu ar mani izdiskutēt jautājumu, kāpēc akcizēto preci nevar tirgot Centrāltirgū legāli un atklātā veidā. Teritorijām, kurām ir tirgus statuss, tirgoties ar cigaretēm legāli šodien saskaņā ar likumdošanu ir aizliegts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Gogoļa ielā ir Narvesen kiosks, kas atrodas uz robežas ar Centrāltirgu un kurā var tirgot cigaretes, bet divus metrus tālāk to darīt vairs nedrīkst,» uzsvēra Abramovs.