Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

Jaunajai AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijai Ventspilī nosvinēti spāru svētki. Jau augusta beigās Ventspils ostā kravas kuģis no Vācijas piegādās pašas iekārtas – vairāk nekā 390 tonnas smago kompensatoru un tā spara ratu.

Kopumā Latvijā tiks uzstādītas trīs Vācijas uzņēmuma "Siemens energy" ražotās sinhronā kompensatora iekārtas – līdzās Ventspilij arī Grobiņā un Līksnā, un tās kalpos stabilas frekvences uzturēšanai energosistēmā pēc Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu. Grobiņā sinhronā kompensatora iekārtas jau ir uzstādītas. Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".

Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un tā nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas trīs staciju izbūvē ir 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam.

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Jaunajā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijā Ventspilī uzstādīts sinhronais kompensators Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Šis ir jau otrais Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais sinhronais kompensators Latvijai – pirmais ir uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet trešo kompensatoru Līksnā paredzēts uzstādīt līdz gada beigām.

“Pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam sagatavošanās darbi norit saskaņā ar plānu. Faktiski mēs apsteidzam pašu nosprausto grafiku, tomēr būtiskākais, kas paliek aiz priekškara, ir tas apjomīgais darbs, kas daudzu gadu garumā notiek visas Baltijas mērogā, lai mēs nākamā gada sākumā varētu tehniski atslēgties no BRELL tīkla. Paldies visiem ekspertiem, kuri ik dienas strādā pie tā, lai pārslēgšanās noritētu bez aizķeršanās,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Pēc Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu katrai valstij būs jāveic tīkla frekvences regulēšana, nodrošinot arī nepieciešamo sistēmas inerces apjomu sistēmas stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" 2022.gada 5.oktobrī parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, ar kopējām izmaksām 114 miljoni eiro.

"Sinhronie kompensatori ir svarīga infrastruktūra Baltijas enerģētiskajai neatkarībai un tīkla darbības drošumam, stabilitātei. Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, tagad Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV) ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā deklarējusi astoņus dzīvokļus, kā arī nekustamo īpašumu Grobiņas pagastā, kas viņai pieder kopīpašumā.

Bērziņa deklarācijā norāda, ka nodarbojas "ar sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu", taču pēc deklarācijas nav skaidrs, cik lielus ienākumus no šīs rūpalas deputāte guvusi un, vai līgumi reģistrēti Valsts Ieņēmumu dienestā.

Jāpiebilst, ka ikviens īres līgums ir jāreģistrē Valsts Ieņēmumu dienestā un jāmaksā 10% ienākuma nodoklis.

Pētot Bērziņas deklarācijas pa gadiem, redzams, ka 2013.gadā viņai piederējuši četri dzīvokļi, 2016.gadā jau seši, bet pērn jau astoņi, kā arī nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā. Tāpat Bērziņa deklarējusi 2019.gadā valdījumā esošu auto "Opel Insignia GRand Sport", kā teju 26 000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.