Gadījumā, ja Rīgas domes vadība tiešām slēgs visas spēļu zāles pilsētā, tas pilsētas budžetam draud ar ilgstošiem un dārgiem tiesas procesiem.
Prognozējamas gan juridiskas, gan finansiālas negatīvas sekas.
Azartspēļu un izložu likums, kas šo jautājumu regulē, skaidri pasaka, kur nedrīkst organizēt azartspēles – valsts iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, dienesta viesnīcās un vēl 6 vietās, kā arī to tuvumā. Protams, ja domei izdosies atrast šādas vietas, tad tur bez ierunām spēļu vietas ir jāslēdz.
Tāpat likuma 42. panta 3. daļa paredz, ka pašvaldības dome var neatļaut azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, ja tas rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču interešu aizskārums ir jāpierāda, un nepietiek tikai ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka viss ir slikti vai kādam kas nepatīk.
Rīgas mērs Nils Ušakovs nesen publiski izteicās, ka jebkurš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmums, kas acīmredzot skars viņa atcelšanu no amata vai saistītu tēmu, tikšot pārsūdzēts tiesā. Taču vēl drošāk var prognozēt, ka arī katrs Nila Ušakova lēmums par azartspēļu vietu slēgšanu tiks pārsūdzēts. Administratīvā procesa likuma 85. pantā ir skaidri pateikts, kādos gadījumos var notikt tiesiska administratīvā akta atcelšana, un uzņēmējiem ir likumīgs pamats vērsties tiesā.
Uzņēmēji, uzsākot biznesu un ieguldot līdzekļus, tiesiski paļāvās uz Rīgas domes izsniegtām atļaujām. Pašvaldība apliecināja, ka viss atbilst likumam. Lai tagad pašvaldība atsauktu pašas izdotu licenci, jābūt ļoti stipriem argumentiem par to, ka laika gaitā kaut kas ir mainījies, - piemēram, varbūt blakus spēļu zālei uzbūvēta baznīca.
Gaidāmie tiesas procesi nozīmē - no pilsētas budžeta nāksies apmaksāt tiesas procesus. Pārsūdzības acīmredzot tiks iesniegtas par katru zāli, skatītas vismaz divās instancēs, un tas nebūs lēti. Tāpat var nākties kompensēt zaudējumus, tajā skaitā telpu, kurās atrodas spēļu vietas, īpašniekiem.
Aicinājums atturēties no bezjēdzīgas budžeta naudas tērēšanas laikam jau nav arguments politiķiem, zinot viņu nevērību pret naudas ceļiem «Rīgas Satiksmē». Tāpat viņus arī diezin vai uztrauc, ka tajā hipotētiskajā gadījumā, ja azartspēles Rīgā patiešām tiek aizliegtas, samazināsies ieņēmumi budžetā, bet zāļu apmeklētāji lielākoties pāries spēlēt interneta vietnēs, kas nodokļus maksā jau gluži citu valstu budžetos. Taču varbūt nepatīkamā perspektīva varētu vismaz ieinteresēt tos politiskos spēkus, kas reāli gatavojas pārņemt varu galvaspilsētā un kam nāksies apmaksāt Nila Ušakova «vekseļus». Kā vienmēr - jāmaksā būs no pilsētas budžeta.