Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.
Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.
Aicina uzmanīties
Augsts TKD norāda uz nepietiekamu uzkrājumu līmeni iekšzemē un strauju ārējā parāda pieaugumu, tā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. "Šībrīža ekonomiskā izaugsme un patēriņš ir lielā mērā atkarīgs no ārvalstu finansējuma, kas nodrošina arī maksājumu bilances sabalansētību. Pārtrūkstot ārvalstu finansējuma ieplūdēm, mazinātos gan ekonomiskā aktivitāte Latvijā, gan zemāks būtu maksājumu bilances TKD. Tāpēc TKD ir indikators, kas norāda uz tautsaimniecības attīstības nesabalansētību un aicina būt uzmanīgiem par ekonomiskās attīstības ilgtspēju," teica ministrs. Liela TKD daļa tiek finansēta ar aizņēmumiem ārvalstīs, pamatā privātā sektora aizņēmumiem, kas tiek veikti caur ārvalstu banku meitas bankām Latvijā. Privātā sektorā ārējais parāds ļoti ātri pieaug un tuvojas līmenim, kur turpmāks straujš pieaugums kļūst arvien grūtāk sasniedzams. Samazinoties privātā sektora spējai uzņemties jaunas saistības, piebremzētos arī parādu radošo ārvalstu finanšu ieplūdes.
Lata devalvācija?
Latvijas TKD ir lielākais ES un šādi cipari izraisītu mulsumu jebkuram ekonomistam, atzina Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Mārtiņš Kazāks, kā iemeslu lielajam deficītam minot preču tirdzniecības deficītu (24% no IKP), kas nozīmē, ka "turpinām iepirkties uz nebēdu". "Deficīts ir milzīgs un tas nevar nesatraukt. Tādā TKD bedrē Latvija vēl nav kritusi," tā SEB Unibankas finanšu eksperts Andris Vilks. "Kļūstam atkarīgāki no ārvalstu investoru vērtējuma - gatavības šo starpību finansēt," tā Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Pēc A. Vilka brīdinātā, ja Latvijā turpinās attīstīties šāda situācija, var rasties neizpratne ārvalstu investoru vidū, bet, ja nauda no ārvalstīm nenāks, lata vērtība var devalvēties. Turklāt A. Vilks pauda bažas, vai pie tāda deficīta kredītaģentūras Latvijai nākamgad saglabās esošo (Standard&Poor's piešķīrusi A) valsts kredītreitingu. Tikmēr O. Spurdziņš domā, ka augsts TKD maz ietekmē valsts kredītreitingu, jo kredītreitings tiek noteikts centrālajam valsts pārvaldes sektoram un raksturo centrālās valdības spēju nokārtot savas saistības.
Šaubas par pamatotību
"Kā jaunai ekonomikai Latvijai ir nepieciešams modernizēt ražošanas bāzi, lai varētu eksportēt un parādu atdot. Tomēr straujais patēriņa kāpums vieš zināmas bažas, cik no TKD tiek novirzīts ražošanas kapacitātei, kas ļautu pelnīt nākotnē, un cik tiek vienkārši "apēsts". Lai gan pašreizējais TKD neizraisa tūlītējus draudus makro stabilitātei, šāda notikumu attīstība liek nopietni padomāt par ekonomikas attīstības ilgtspēju," tā M. Kazāks. Nordea bankas Kredītu analīzes nodaļas vadītājs Sergejs Babuškins lēš, ka pašlaik TKD tiek nosegts ar ārvalstu tiešām investīcijām un ilgtermiņa kapitāla plūsmām banku sistēmā. S. Babuškins norāda: ja TKD strauji audzis, jo daudz iepirktas investīciju preces, tad tas palielinās Latvijas tautsaimniecības un uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā. Tomēr Latvijas importa struktūrā savu īpatsvaru turpina palielināt satiksmes līdzekļi, kas ir trešā lielākā grupa aiz mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām un minerālproduktiem. "Pērn satiksmes līdzekļu imports palielinājies par 61,2%, būtiski auguši arī dažādu izstrādājumu (t.sk.mēbeles) apjomi - par 51,7%, tieši norādot uz milzīgo iekšzemes pieprasījumu pēc patēriņa precēm," tā Trasta komercbankas finanšu analītiķis Vadims Karetņikovs.
Jāstiprina eksports
"Atbildīgās valsts pārvaldes iestādes labi apzinās faktisko situāciju ražojošajā un uz eksportu orientētajā sektorā. Esošo problēmu risināšanai jau vairākus gadus tiek realizēta Eksporta veicināšanas programma, kuras mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos, t.sk. atbalstot augstas pievienotās vērtības produktu ražotājus prioritārajās nozarēs," norādīja O. Spurdziņš. Viņš minēja, ka valsts savu iespēju robežās aktīvi līdzdarbojas eksporta stimulēšanas jomā, taču valsts iejaukšanās iespējas ir ierobežotas. No vienas puses tāpēc, ka ES vienotā iekšējā tirgus ietvaros pārlieka iejaušanās nav pieļaujama, un no otras puses ir nepieciešama uzņēmējdarbības ieinteresētība darboties specifiskos eksporta virzienos, valstij gādājot par atbilstošu uzņēmējdarbības vidi. Faktisko situāciju eksporta jomā ir grūti novērtēt kopējos skaitļos, jo situācija starp dažādām apakšnozarēm un pat uzņēmumiem var būtiski atšķirties: daži uzņēmēji un nozares uzrāda augstu konkurētspēju un augstu eksporta pieaugumu, kamēr citiem uzņēmējdarbība nav tik sekmīga. Tikmēr eksperti uzskata, ka valdībai būtu jāveicina eksporta nozares, jo pērn eksporta apjomu pieaugums bija būtiski mazāks nekā kaimiņvalstīs - Latvijas preču eksports pērn 10 mēnešos palielinājās tikai par aptuveni 14 %, salīdzinot ar 2005. gada 10 mēnešiem, bet Lietuvā un Igaunijā eksporta apjomi gada laikā auguši par aptuveni 25 % katrā.V. Karetņikovs atgādināja: lai gan ir valdības apstiprinātā Eksporta veicināšanas programma 2005.-2009.gadam, kā arī pērn pieņemts Eksporta kredītu garantēšanas likums, tomēr līdz šim valsts atbalsts eksportētājiem bijis pārāk mazs. Arī jaunās valdības deklarācijā uzsvērts, ka eksports tiks veicināts, bet diemžēl nav pateikts, kas un kādā veidā tiks darīts, norāda V. Karetņikovs. Viņaprāt, valsts varētu veicināt eksportu ar pārdomātu eksporta kreditēšanas sistēmu un eksporta garantiju shēmām. Eksporta veicināšanai varētu izmantot gan budžeta, gan ES struktūrfondu līdzekļus. Tāpat eksperti domā, ka būtu jāveic pasākumi pārmērīgā iekšzemes pieprasījuma mazināšanai, jo TKD pieaugumu un augstu inflāciju sekmē milzīgais iekšzemes pieprasījums, kas lielā mērā balstīts uz nekustamā īpašuma tirgus spekulācijām un pārlieku lielu patērētāju optimismu. Būtiska loma ir arī ES naudas līdzekļu izmantošanai. ·o naudas resursu efektīva izmantošana varētu būt labs atbalsts ilgtermiņa ekonomikas problēmu risināšanai, savukārt nelietderīgs šo līdzekļu izlietojums varētu tikai pastiprināt tautsaimniecības nelīdzsvarotību un veicināt patēriņa buma turpināšanos, tā V. Karetņikovs. M. Kazāks domā, ka viens no svarīgākajiem soļiem būtu efektīvāka nekustamā īpašuma tirgus nodokļu politika - gan mazinot patēriņa bumu, gan mazinot uzņēmēju vēlmi iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā augstās peļņas un zemo nodokļu dēļ.
"Akmens" bankām
Uz banku aizraušanos ar hipotekārajiem kredītiem un šķietamu citu jomu aizmiršanu iepriekš norādīja LB Monetārās politikas pārvaldes monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Bitāns, kurš uzsvēra nepieciešamību Latvijā attīstīt nozares, kas radītu augstāku pievienoto vērtību, kā arī bankām turpmāk būtu vairāk jākreditē eksportspējīgās nozares, uz ko Hansabankas valdes loceklis Elmārs Prikšāns atbildēja, ka bankas īpaši pozitīvi raugās uz eksporta finansēšanu, taču "banka viena nevar mainīt šo situāciju, attieksmei jāmainās arī pieprasījuma jomā". Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds atzina, ka viņa pārstāvētā nozare ir viena no tām, kurā eksporta un importa bilance pagaidām ir pozitīva. Viņš piekrita, ka viena no iespējām TKD samazināšanai ir eksporta nozaru attīstības veicināšana, bet otra: jāmaina vietējo tirgotāju attieksme pret vietējiem ražotājiem. Viņš minēja, ka šodien izdevīgāk ir eksportēt, jo līdzekļus par eksportēto preci var saņemt 3 līdz 14 dienās pēc preču piegādes, bet Latvijas tirgotāji rēķinus apmaksā 90 - 120 dienās. "Kopumā situācija ir tāda, ka vietējais ražotājs nav ieinteresēts atstāt preci Latvijā - tātad, kaut kas nav kārtībā," tā G. Strazds.
Nākamie gadi līdzīgi
Eksperti uzskata, ka arī šogad un nākamgad saglabāsies augsts TKD, kura galvenais izraisītājs būs preču tirdzniecības deficīts. M. Grāvītis lēsa, ka to noteiks importa pieprasījums līdz ar liela apjoma investīciju projektu īstenošanu transporta un enerģētikas nozarē 2006. gada nogalē un 2007. gadā. Viņš domā, ka apstiprinātais 2007. gada valsts budžets, plānojot tajā deficītu 1.4% apjomā no IKP, ekonomikas rekordstraujas izaugsmes apstākļos papildus stimulēs jau tā augsto iekšzemes pieprasījumu, veicinās importu un apgrūtinās inflācijas ierobežošanas pasākumus.
Atbalsta saņēmēja firma Projekta nosaukums Atbalsta summa,LVL
SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs Gaisa sporta sertifikācijas centra izveide Jelgavā 1500000,00
SIA Pharmidea Biotehnoloģiskās mērogošanas laboratorijas izveide 1447875,00
SIA MD Koka logu ražotnes izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00
SIA OGRES BŪVPLASTMASA ·ūnu betona bloku ražotnes izveide 600000,00
SIA KURSA MRU Harvesteru iegāde 600000,00
SIA Rauda Litogrāfijas ražošanas līnijas izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00
SIA ENSO Betona ražotnes sakārtošana atbilstoši ES prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00
A/S Gutta Dzeramā ūdens, bezalkoholisko dzērienu un sulu iepildīšanas modernizācija atbilstoši standartiem 600000,00
SIA EKO MĀJAS Stikla pakešu ražotnes izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00
SIA Ventspils Elektronikas fabrika Iespiedshēmu ražotnes izveide Ventspilī 600000,00
SIA AB METAL SIA AB METAL ražošanas infrastruktūras modernizācija atbilstoši starptautisko standartu prasībām 600000,00
SIA GroGlass GroGlass komercdarbības pilnveidošana atbilstoši noteiktajām prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00
SIA Rimako imports - eksports Tekstilizstrādājumu ražotnes struktūrvienības izveide 600000,00
SIA ZOTI Tekstilizstrādājumu ražotnes izveide 600000,00
SIA Baltic Zinc Technics SIA Baltic Zinc Technics ražošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācija atbilstoši ES standartu prasībām 600000,00
SIA KMM Metāls Varas sakausējumu izstrādājumu ražotnes attīstība un paplašināšana 600000,00
SIA Culimeta Baltics Stikla šķiedras pārstrādes ražotne Valmierā 600000,00
SIA Cybermed Visa ķermeņa radioķirurģijas sistēmas izveidošana 600000,00
SIA V.L.T. PLUS Izlietotā papīra iepakojuma pārstrādes un putnu olu, industriālā, sadzīves iepakojuma ražošanas līnijas izveide 600000,00
SIA Gaujas koks SIA Gaujas koks ražošanas paplašināšana, izveidojot Krustpils ražotnē zāģmateriālu ēvelēšanas
un šķirošanas iecirkni 600000,00
SIA Lenkas Energo SIA LENKAS ENERGO vēja elektrostacijas būvniecība 600000,00
SIA Remīne AB Dolomīta šķembu ražotnes izveide 600000,00
SIA A Pieci Asfaltbetona ražošanas rūpnīcas izveide atbilstoši prasībām vides aizsardzības, darba drošības un
patērētāju aizsardzības jomās 600000,00
SIA Stoners Stacionāru betona formēšanas iekārtu komplekta iegāde starptautiskajiem kvalitātes standartiem EN 1338,
EN 1340 un EN 771-3 atbilstošas produkcijas ražošanai, kā arī darba aizsardzības pasākumu plāna ieviešana 600000,00
SIA Baltijas Banknote Poligrāfijas ražotnes paplašināšana pretviltošanas standartu sasniegšanai 600000,00
SIA Malmar Surface Treatment Automātiskās krāsošanas līnijas izveide saskaņā ar darba drošības prasībām 600000,00
SIA Betobalt Dzelzsbetona ražošanas līnijas iegāde 600000,00
SIA Flexoplastic Termoformēšanas līnijas iegāde 600000,00
SIA Salenieku Bloks Standartu prasību ieviešana betona izstrādājumu ražošanā 600000,00
SIA Zaksi Užavas alus ražošanas paplašināšana ar standartiem atbilstošu jaunu ražotni 600000,00
SIA Sanders Abrasives Abrazīvo materiālu ražotnes izveide 600000,00
SIA NB Bloks Keramzītbetona bloku ražotnes izveide 600000,00
AS PET Baltija PET iepakojuma reciklēšanas (otrreizējās pārstrādes) procesa pilnveidošana atbilstoši ES standartam LVS EN 13437 600000,00
SIA Elme Messer Metalurgs LSEZ Elme Messer Metalurgs komercdarbības paplašināšana atbilstoši noteiktajām prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00
SIA JaMal SIA JaMal ezeru, upju attīrīšanas un padziļināšanas pakalpojuma ieviešana atbilstoši starptautisko
standartu prasībām 599950,00
SIA MDM GRUPA Gludo polietilēna un polivinilhlorīda ražotnes izveide Latvijā 599913,49
SIA Jurniks JK SIA Jurniks JK ražošanas tehnoloģijas attīstība atbilstoši starptautisko standartu prasībām 598761,99
SIA Lateast SIA Lateast ražošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācija atbilstoši darba vides standartu prasībām 597223,00
SIA STRAUBEK SIA STRAUBEK kokapstrādes ražotnes paplašināšana atbilstoši darba drošības prasībām 596477,04
SIA Griģis un Co Alusdarītavas Līvu alus ražošanas paplašināšana atbilstoši starptautisko standartu un normatīvo aktu
prasībām pārtikas produktu jomā 595724,00
SIA AISIS Pārtikas rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un tvertņu ražošanas iekārtu iegāde 595151,26
SIA Varpa Kokmateriālu sagatavošanas iecirkņa pārveidošana un modernizēšana 594869,82
SIA DP PLASTS Putu polistirola plātņu ražotnes izveide 594750,00
SIA Valmieras alus Alus ražotnes izveide atbilstoši darba drošības normatīvo aktu prasībām 594000,00
SIA Biodegviela Bioetanola ražošanas modernizācija atbilstoši starptautiskajiem standartiem 588615,88
SIA Baltic Capital Partners Kokapstrādes ražotnes izveide atbilstoši darba drošības standartiem 586397,50
SIA ARS būve Iekārtas iegāde pāļu pamatu izbūvei 584732,92
SIA Baltijas Betonmix Mobilas betona ražotnes izveide 579813,30
SIA Adugs Konditorejas rūpnīcas modernizēšana 579109,42
SIA Enmar Daudzkorpusu jahtu (katamarānu) ražotnes izveidošana 577500,00
SIA Balt IG LSEZ Apsveikumu produkcijas ražošanas paplašināšana Liepājā atbilstoši darba drošības prasībām 574327,60
SIA Eko osta Ar naftas produktiem piesārņotā ūdens attīrīšanas iekārtu kompleksa tehnoloģiskās līnijas un ražošanas
ēku rekonstrukcija 567023,71
SIA MODULEX - INVEST JELGAVA Plastmasas gofrēto cauruļu ražotnes izveide Latvijā 562481,90
SIA Libmažu ceļi Jaunas asfaltbetona rūpnīcas izveide 560486,19
SIA Gammaplasts SIA Gammaplasts ražošanas bāzes modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 557107,80
SIA Norte SIA NORTE Komercdarbības paplašināšana atbilstoši darba drošības prasībām un standartam LVS EN 13353 553697,66
SIA Vēris Kokapstrāde SIA "Vēris Kokapstrāde" augstas kvalitātes kamīnmalkas ražotnes izveide atbilstoši darba vides drošības prasībām 546192,90
SIA Cementa pārstrāde Karjeru izstrādes uzņēmuma izveide 545050,00
SIA JUGLAS KOKS SIA JUGLAS KOKS ražošanas paplašināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem 542328,71
SIA KalnciemaĶieģelis SIA Kalnciema Ķieģelis Ānes ražotnes modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 540886,09
SIA Ceļi un tilti Jaunas asfaltbetona iekārtas iegāde 534772,70
SIA Salenieku dolomīts ES standartiem atbilstošu šķembu ražotnes izveide īpaši atbalstāmajā reģionā 532335,37
SIA TMKIndustry SIA TMK Industry tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana atbilstoši darba drošības prasībām 531330,36
SIA Norsk Resource Eļļu pārstrādes ražotnes izveide 528963,67
SIA SAU Atradņu izstrādes aprīkojuma modernizācija atbilstoši darba vides prasībām 526500,00
SIA Garants SIA Garants Rūjienas mēbeļu uzņēmuma tehnoloģiskās bāzes modernizācija 524507,71
SIA Jelgavas tipogrāfija SIA Jelgavas tipogrāfija B1 formāta iespiedmašīnu uzstādīšana atbilstoši darba drošības prasībām 521831,97
SIA SkontoPlan LTD Tirgus standartiem atbilstošas produkcijas ražošanas paplašināšana 515281,27
SIA Papīrfabrika Līgatne Papīra masas sagatavošanas ceha modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 512525,18
SIA KORNERSS Cieto lapu koku zāģētavas ražotnes modernizācija atbilstoši darba vides drošības prasībām 506022,39
SIA Austrumu kravu terminālis SIA Austrumu kravu terminālis - infrastruktūras attīstība 500000,00
SIA GULBENES BALTĀ PILS Vecgulbenes pils kompleksa pievadceļu un parka rekonstrukcija 500000,00