Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību,informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar PS «Rīgas pils Kastelas projekts» arhitektiem un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem.

RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Plānots, ka restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.

Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs, atzinis čehu restaurators ar Eiropas pieredzi Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš pēc Latvijas ekspertu uzaicinājuma aprīlī piedalījās konservācijas darbos un to novērtēšanā.

«Ir 21.gadsimts, un izpratne par vēstures liecību saglabāšanu ir mainījusies. Vissvarīgākais, protams, ir oriģināls, taču jebkura laika uzslāņojums pats par sevi arī ir vēsturiska vērtība,» uzskata J. Voičehovskis. Pils kapelā un remterī (senajā ēdamzālē), sākot no 16.gadsimta, ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet Eiropas kontekstā. Turklāt pētniecībai svarīgi ir arī vēl jaunāku laiku uzslāņojumi.

Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot J. Voičehovski, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Eksperts uzskata, ka primāri veicama pirmsrestaurācijas stratigrāfiskā (pa slāņiem) apdares slāņu izpēte restauratora izpildījumā visā telpu apjomā (gan griestu, gan sienas daļā), aptverot visus, tostarp jaunākā laika apdares slāņus.

Rīgas pils reprezentācijas telpu un Valsts prezidenta kancelejas telpu aprīkojumam nepie­ciešami aptuveni 4,9 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas secināms no šodienas valdības sēdei sagatavotajiem dokumentiem. Visvairāk nepieciešams 3. stāva anfilādes reprezentācijas mēbelēm un aprīkojumam – 1,098 milj. eiro. Tikmēr Rīgas pils I kārtas būvdarbi jeb priekšpils rekonstrukcija un restaurācija turpinās pēc plāna, un tos plānots pabeigt paredzētajā termiņā – līdz nākamā gada novembrim, apliecina valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Mēbeles restaurēs

Mēbelēm un aprīkojumam priekšpilij vajadzīgi 699,2 tūkst. eiro, bet Austrumu piebūvei – 273,8 tūkst. eiro, savukārt 3. stāva Pils laukuma parādes telpu iekārtošanai – paklājiem, gleznām, mākslas priekšmetiem – 559,9 tūkst. eiro. Valsts prezidenta kancelejas budžetā Rīgas pils priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai pēc analoga un iegādei 2015. gadā kopumā plānots piešķirt 4,87 milj. eiro.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles - Remtera - vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Remteris ir pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle. Tās atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai - muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža. Paredzēts, ka Remteris pilnībā būs pabeigts rudenī.

Pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte un atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova norāda, ka Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt, tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem.