Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā SIA "Gerkens un Co", liecina "Firmas.lv" informācija.

Par "Gerkens un Co" vienīgo īpašnieku kļuvis Andrejs Vasiļjevs, kuram līdz šā gada 9.septembrim, tāpat kā Gerkenam, piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tādējādi Gerkenam vairs nepieder daļas nevienā uzņēmumā, kā arī viņš neieņem nevienu amatu.

Gerkens restartē biznesu un tirgosies ar dārgajiem itāļu zīmoliem 

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri,...

Kompānija "Gerkens un Co" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro. Gerkens un Vasiļjevs kopš uzņēmuma dibināšanas bija lielākie īpašnieki, bet kopš 1995.gada viņi bija vienīgie "Gerkens un Co" īpašnieki, kapitāldaļas dalot uz pusēm.

2020.gadā "Gerkens un Co" strādāja ar 890 814 eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 206 598 eiro peļņu, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā.

SIA Gerkens un Partneri neto apgrozījums pērn sasniedza 1,517 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par aptuveni 35% mazāk, liecina Lursoft dati.

2014. gads bija jau sestais pēc kārtas, ko Gerkens un Partneri aizvadīja ar zaudējumiem, kas bija 488,176 tūkstošu eiro apmērā. Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar 2013. gada zaudējumiem, pērn tie palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Uzņēmuma rentabilitāte arī pagājušajā gadā saglabājās negatīva jeb -25,31.

Gerkens un Partneri veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 365,6 tūkstošus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošie dati.

Gerkens un Partneri ir 1994. gada nogalē dibināts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir rūpniecības preču tirdzniecība savā veikalu tīklā. Gerkens un Partneri kapitāldaļas patlaban savā starpā dala Raimonds Gerkens un Alla Vasiļjeva.

«Aizvēršanās iemesls Nr. 1 ir konkurence,» tā biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt Raimonda Gerkena biznesa lejupslīdi, norādīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltijas reģiona direktore Santa Rozenkopfa.

Kā ziņots, savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali.

«Raimonda Gerkena aktivitātēm neesam sekojuši līdzi, arī sortimentam ne. Veikali šajos gados ir tikuši tikai aizvērti, nevis atvērti, un vēlmi atvērt veikalu tirdzniecības centrā arī neesam saņēmuši,» vaicāta, kāda būtu atbilde, ja R. Gerkens izrādītu interesi atvērt veikalu, piemēram, Rīga Plaza, sacīja S. Rozenkopfa.

«Savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Raimonds Gerkens, Gerkens un partneri īpašnieks.

«Veikali tika aizvērti, jo saruka apgrozījums, telpu uzturēšanas izmaksas pieauga, mans pircējs devās prom no Latvijas,» viņš stāsta.

«Tālāk sekoja pavisam pragmatiska rīcība, ja nav pircēju, nav vērts uzturēt arī veikalus. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis no manas puses, jo zaudējumu apjoms strauji auga. Uzņēmējdarbības vide Latvijā joprojām atrodas dažādu birokrātisko normu žņaugos, kas bremzē jebkuru vēlmi sākt uzņēmējdarbību. Brīžiem valsts rīkojas neizskaidrojami muļķīgi. Piemēram, manam uzņēmumam bija veikals, kurš atradās Rīgas centrā, Elizabetes ielā Viss bija labi līdz brīdim, kad Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nolēma paaugstināt nomas maksu. Ātri aprēķināju un sapratu, ka jaunā nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ar manu biznesu to atpelnīt nebija iespējams. Lai neciestu zaudējumus, pieņēmu lēmumu šo veikalu slēgt. Pēc tam pāris gadu veikala telpas stāvēja tukšas,» stāsta R. Gerkens.

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri, arī to dienas ir skaitītas. Uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmis restartēt savu biznesu un tirgoties ar dārgajiem itāļu zīmoliem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mani veikali būs lētākie no dārgākajiem, intervijā apgalvo R.Gerkens. Dienas Bizness bija pirmais preses izdevums, kuram viņš sniedza interviju, tas notika 1992. gada aprīlī.

Fragments no intervijas

Jūsu individuālais uzņēmums Gerkens & Co bija pirmais privātuzņēmums, kas reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā. Savulaik tas bija viens no plaukstošakajiem uzņēmumiem valstī. Kā Jūs nonācāt pie sava biznesa?

Ja precīzāk, sākotnēji tas bija izveidots ar speciālu Ministru padomes atļauju. Man tolaik bija lielas caursišanas spējas. Ja es varēju pie padomju varas, pie komunistiem atvērt bāru... Tas kā es to dabīju gatavu, lai paliek noslēpums, to es negribu stāstīt. (Smaida.) Esmu bijis viens no pirmajiem kooperatoriem valstī. Problēma bija, ka likums atļāva ne mazāk kā trīs īpašniekus, kas pēc populārās Krilova fabulas nozīmēja, ka vajadzēja, lai būtu gan šķuka, gan ļebeģ, gan rak (līdaka, gulbis un vēzis). Ja es vilku pa labi, tad tie citi vilka pa kreisi. Tā biznesā diemžēl nevar. Visiem vienādi bija 33% daļas, it kā visi bija vienādi priekšnieki. Es cīnījos un meklēju iespēju kā uzņēmumu noreģistrēt tikai uz sevi.

Pagājušais gads SIA Gerkens un Partneri bijis neveiksmīgs, norāda uzņēmuma vadība.

Sakarā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, uzņēmumam nācies slēgt vairākus veikalus, kuri strādājuši ar zaudējumiem. SIA Gerkens un Partneri apgrozījums pērn sarucis līdz 1,658 miljoniem latu, kas, salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir par 10,09% mazāk, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto gadu kompānija noslēgusi ar 366,76 tūkstošu latu zaudējumiem, kas gan ir par 40,20% mazāki nekā 2011.gadā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums ar zaudējumiem strādā jau kopš 2009.gada.

SIA Gerkens un Partneri darbojas kopš 1994.gada un šo gadu laikā reģistrējis vienu komercķīlu, kuras ņēmējs bijis AS Latvijas Krājbanka.

«Atklāti runājot, pat reketieru laikos, kad 90. gados vajadzēja nēsāt līdzi pistoli, nebija tik traki kā pagājušogad,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Krīzes gados cietām arī zaudējumus, jo tad uzdevums bija izdzīvot, sagaidīt jēdzīgākus laikus. Grūtais posms ir sekmīgi pārvarēts, aiz loga jau redzam saulīti – kā atdzīvojas daba, tā arī tirdzniecība,» stāstījis uzņēmējs.

«Pašlaik esam ievadījuši sarunas ar vienu amerikāņu firmu, kurai ir saprātīga cenu politika un iespējas piegādāt mums preces. Tas ir jauns pavērsiens Gerkena & Co vēsturē,» viņš atklājis.

«Dzīve parādījusi, ka jāturas pie tā, ko proti, nevis pie fantāzijām. Ja velc vezumu tirdzniecībā, tad velc, nevis mēģini iesist roku māju būvē vai kosmosa kuģu palaišanā. Ja var runāt par blakus biznesu, tad par to kļuvusi nekustamā īpašuma pārvaldīšana, jo man pieder Mēbeļu nams un Bērnu pasaule, taču tās tāpat ir tirdzniecības zonas, kurās šo to izīrēju citiem,» skaidrojis Gerkens.

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Rīgas centrā, Elizabetes ielā 57, kur iepriekš atradās uzņēmuma Gerkens un partneri veikals, atvērts pirmais apavu klubs Baltā Kumode, informē veikala īpašnieki.

Telpās ar kopējo platību 350 m2 iekārtots veikals, kurā tirgo itāļu apavu zīmolus, kā arī ir ierīkota vieta meistarklasēm un semināriem stilistiem, blogeriem un citiem modes industrijas pārstāvjiem.

Kluba Baltā Kumode īpašniece Jeļena Maksimovska portālam rus.db.lv skaidroja, ka veikala izveidē ieguldīti aptuveni 70 tūkstoši eiro.

Jaunā apavu kluba saimniece norādīja, ka Latvijā nesaskata būtiskas ekonomiskas problēmas, kas traucētu strādāt likumdošanas ietvaros un tajā pašā laikā vadīt pilnvērtīgu biznesu. «Pretenzijas pret nodokļiem ir visās valstīs. Mēs neesam tīkla uzņēmums, mūsu bizness – tā ir mūsu dzīve, un mēs visu darām paši,» viņa norāda.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti iedzīvotāju viedokļiem un attieksmēm pret uzņēmējdarbību, sniedz daudz interesantu un uzmanības vērtu atziņu. Taču īpaši vēlos izcelt iedzīvotāju atbildes, nosaucot vienu uzņēmēju, kurš, pēc viņu domām, ir labs paraugs citiem uzņēmējiem.

Jāpiebilst, ka šajā jautājumā netika doti atbilžu varianti, turklāt tika lūgts minēt nevis vienkārši kādu veiksmīgu uzņēmēju, kurš pirmais ienāk prātā, bet gan tādu, kas varētu būt labs paraugs citiem. Neslēpšu, tas bija jautājums par simboliem vai precīzāk – par pozitīviem simboliem sabiedrībā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 43% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu uzņēmēju, kuru uzskatītu par veiksmīgu paraugu citiem. 2% apgalvo kā tādu nemaz neesot. Savukārt topa līderi ar salīdzinoši nelielu minēšanas biežumu ir Aivars Lembergs (8%), Gunārs Ķirsons (5%), Vitālijs Gavrilovs (3%), Bils Geitss (2%) un Raimonds Gerkens (2%).

Ottendorfas Lauvu klubs no Vācijas uzdāvinājis Alūksnes slimnīcai 3000 eiro lielu naudas dāvinājumu, kuru slimnīca varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Arī iepriekš slimnīca saņēmusi atbalstu no šī Lauvu kluba, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Pirmo reizi mēs te bijām 1999.gadā. Savā klubā mēs domājām, ka būtu kādam jāpalīdz, bet nezinājām kā un kur to darīt. Tad, kad vēl biju mazs bērns, man kartē bija iezīmētas trīs vietas, kurās kādreiz dzīvē gribētu nonākt – Igaunija, Latvija un Lietuva. Ilgu laiku to nebija iespējams izdarīt mums visiem zināmu iemeslu dēļ, bet 1996.gadā, kad biju kluba prezidents, tad teicu, ka man beidzot ir iemesls atbraukt uz kādu no šīm vietām un izdarīt kaut ko labu. Latvija bija tikko izcīnījusi brīvību un problēmu pietika, lai uzbūvētu visu to, ko tagad redzam. Tajā laikā Latvijā bija četri Lauvu klubi – divi Rīgā, Liepājā un Alūksnē. Tā kā mūsu pilsēta ir tikpat liela kā Alūksne, tad mēs nolēmām, ka Alūksne varētu būt tā vieta, kur mēģināsim nokļūt un palīdzēt. Aizbraucām uz pilsētās domi un toreizējais pilsētas mērs Ventis Mikuda mūs atveda uz slimnīcu. Mēs redzējām, ka te ir ļoti daudz izdarīts, bet arī mēs varam palīdzēt. Kopumā te esam bijuši četras reizes. Redzam, ka jums ir tikusi diezgan liela nauda no Eiropas fondiem un iespējams jums mūsu naudu nemaz nevajag, bet mēs esam savākuši 3000 eiro, lai tomēr izpildītu savu vēlmi palīdzēt,» paudis dāvinājuma iniciators Hermanns Gerkens, raksta Staburags.

A/s Mēbeļu nama apgrozījums pērnā gada laikā audzis par 9,9%, sasniedzot 3,7 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 58,3 tūkstošus eiro.

Aizvadītajā gadā a/s Mēbeļu nams pastiprinātu uzmanību veltīja preču atlikumu samazināšanai. Tāpat pārskata periodā izšķirošu lomu tirdzniecībā noteikušas arī cenu atlaides un akcijas, jo konkurence mēbeļu tirdzniecībā ir agresīva un notiek intensīvas cenu samazināšanas kampaņas, norāda uzņēmums vadība.

A/s Mēbeļu nams dibināta 1994.gadā un šogad svin savu 20.dzimšanas dienu. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā lielākie akcionāri ir Raimonds Gerkens unAndrejs Vasiļjevs.