Kurzemes Tūrisma asociācija (KTA) jau tuvākajā laikā cer izveidot jaunu zīmolu «Kurzemes produkts» jeb «Ražots Kurzemē».

Galvenais minētā projekta mērķis ir pievērst uzmanību Kurzemei kā tūrisma galamērķim un izcelt Kurzemes savdabību, tradicionālo kultūru, amatniecību un gastronomisko mantojumu. KTA plāno apzināt Kurzemes ražotājus, kas ražo vēsturiskā novada tradicionālos produktus un izstrādājumus.

Amatniekus, suvenīru un pārtikas produktu ražotājus KTA aicinās iesaistīties jaunā zīmola veidošanā un popularizēšanā. Kurzemes Tūrisma asociācija sadarbībā ar Latvijas Tūrisma attīstības aģentūru izstrādās īpašu preču zīmi, ar ko marķēs Kurzemes ražojumus, uzsverot, ka produktu no vietējiem materiāliem darinājis vietējais ražotājs. Tūrisma un mārketinga speciālisti palīdzēs radīt produktam pievienoto vērtību, izstrādājot katram ražojumam īpašu pievilcīgu iesaiņojumu, aprakstu vai noformējumu.

Kurzemes tūrisma asociācija(KTA) iespiedusi rokasgrāmatu tūrisma pakalpojumu attīstībai.

Rokasgrāmata Tūrisms Kurzemē. Labās prakses piemēri. Rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai paredzēta KTA biedriem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kurzemē, kā arī Latvijas studentiem un tūrisma biznesa uzsācējiem. Grāmatas autori ir A.Gustovskis, M.Rozīte, J.Smaļinskis, J.Gailītis, S.Reimane, D.Grunsberga un holandiešu tūrisma profesionālis Bernards Lute, kurš jau deviņus gadus pavadījis Kurzemē un grāmatā ievietojis savu profesionālo skatījumu un vērtējumu par tūrisma attīstību Latvijā un Kurzemē. Tāpat grāmatā iekļautas Latvijas un citvalstu tūrisma profesionāļu atziņas, interviju materiāli un citi vēsturiski dati par tūrismu Kurzemē.

Pēc Kurzemes Tūrisma asociācijas pasūtījuma SIA E-lapa izstrādājusi elektronisko gidu visai Kurzemei. Brīvdienu maršrutu var plānot, izmantojot www.egids.lv.

Maršruta plānotājs tapis projekta Kurzemes tūrisma asociācijas darbības pilnveidošana ietvaros, kas sākts 2010.gada augustā, piesaistot Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu. Informācijas sistēma e-gids ir sistēma, kurā jebkurš lietotājs pēc ievadītiem ceļojuma sākuma un beigu apmeklējuma objektiem var saņemt maršruta piedāvājumu ar detalizētu aprakstu par katru objektu, kā arī tajā pavadāmo laiku. Sistēmā klientam tiek piedāvāta iespēja maršrutu novērtēt un, vadoties pēc vērtējumiem un ieteikumiem, tūrisma spciālisti varēs pilnveidot maršrutus.

Šobrīd sistēmā atrodami Kurzemes tūrisma apskates un servisa objekti, kas ir KTA biedri, kā arī pašvaldību izvēlētie objekti. Ik brīdi sistēmā tiek veikti uzlabojumi un papildināta datu bāze. E-gids ir vienīgais tāda veida maršrutu plānotājs, kas pieejams Latvijas interneta vidē, apgalvo asociācija. Projekta kopējais finansējums ir 15,9 tūkstoši latu, no tā publiskais finansējums ir 93%. Projekta ietvaros izstrādāts e-gids, Kurzemes tūrisma attīstības plāns, organizēta tūrisma konference un nodrošināta projekta publicitāte.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Aizvadītajos divos gados Latvijā lielākās lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA. To īpašumā pašlaik varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14 procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā varot spriest no Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotā svaigākā tirgus pārskata, aizvadītajos gados SIA bijusi pati izdevīgākā juridiskā forma ārzemniekiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkšanai Latvijā. Likumā gan ir noteikts, ka lauksaimnieciskās zemes iegādei ārzemniekiem jādibina tāda SIA, kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder Latvijas pilsoņiem. Bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka šajos kopuzņēmumos Latvijas pilsoņi ir īpašnieki vien «uz papīra», viņiem patiesībā nepieder nekas. SIA dibinātas un zeme nopir­kta par ārzemnieku naudu, un latviešiem šajā nodibinājumā ir vien dekoratīva loma, uzsver laikraksts.

Igaunijas paviljons pasaules izstādē Expo 2015 Milānā izpelnījies pasaules uzmanību - ASV televīzijas kompānija CNN to iekļāvusi 24 iespaidīgāko Expo 2015 pavliljonu sarakstā, ziņo news.err.ee.

Igaunijas paviljonu veidojusi arhitektūras kompānija Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), vēloties uzsvērt, ka, lai gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropā, tā patiesībā ir silta valsts – demokrātiska un atvērta vieta. No koka veidotais paviljons ir atvērts no trīs pusēm un tā apmeklētāji katrs var izvēlēties savu ceļu, pa kuru aplūkot izstādi.

Izvēloties šādu pacviljona dizainu, Igaunija vēlas uzsvērt, ka ir valsts, kas atrodas nemitīgā pārmaiņu un attīstības procesā.

Igaunijas paviljonā pārstāvēti tādi uzņēmumi, kā Skype, Estonia Pianos, A Le Coq alus darītava, Click&Grow, Derelict, Renard bikes, Stigo Bike and Raybike, u.c.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.