«Te ir tie Medzē audzētie Polijas gurķi,» ironizē Valdis Kučinskis, vedinot apskatīt savas saimniecības plašās siltumnīcas. «Tagad zināsit, ka Polija nav nemaz tik tālu no Liepājas – 20 kilometru.» Pētertirgū pie piemājas saimniecības «Vārnas» tirdzniecības vietām sakrauto kastu daudzums pircējus un arī pārējos tirdziniekus vedinot domāt, ka pašu audzējums tiek miksēts ar importu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
«No Polijas nāk iekšā katru dienu,» zina Valdis. Izcelsmes valsts cenas zīmē esot uzrakstīta tik maziem burtiem, ka ne salasīt. Taču, sasparojoties latviešu dārzeņu un ogu audzētājiem, ievesto produktu pārpircēji sūdzoties, ka peļņa par trešdaļu kritusies. Arī tādēļ par konkurences rīku tiekot izmantota pārējo apvainošana krāpšanā.
Tirgus – tā vietējiem audzētājiem visu laiku esot cīņa ar spekulantiem, un Valdis pauž, ka nu vairs tie nespējot diktēt cenu. Vismaz viņš nepakļaujoties. «Lai pērk no manis un tad pārdod tālāk!»
Tirgū notiekošo visvairāk jūt saimniece Melita Eņķūze, kura tur ir katru dienu. Pārdodamo produkciju izrotā ar gurķu stīgām un pat siltumnīcu apciemojošo dzīvo radību – gliemezi.
Dārzeņkopību sākuši ar trīs siltumnīcām, tagad to skaits pieaudzis līdz astoņām: divās aug tomāti, sešās – gurķi. «Tirgu var paņemt tikai ar apjomu un draudzīgu cenu pircējam,» uzskata Valdis. Viņam nav problēmu to pazemināt, bet nodot dārzeņus bāzē gan neesot vērts – iepirkuma cena pārāk zema.