Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņēmusi dokumentus, kas apliecina, ka iemaksāta 400 000 eiro lielā drošības nauda, lai no apcietinājuma atbrīvotu kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tas nozīmē, ka šodien Magonis tiks atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt.

Tiesa pagājušā ceturtdienā nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu. Tas gan drīkst notikt tikai tad, kad nauda tiek ieskaitīta.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atstāt spēkā Rīgas rajona tiesas lēmumu un paturēt apcietinājumā kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Tiesnesis Juris Stukāns pēc sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka Magonis paturēts apcietinājumā, sūdzību noraidot. Aizstāvība esot lūgusi Magoni izlaist no cietuma pret drošības naudu - 200 000 eiro -, tomēr procesa virzītājs kā piemēru drošības naudai esot minējis vienu miljonu eiro.

Stukāns uzsvēra, ka šodien tika lemts tikai par apcietinājumu, norādot, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo uzskatīja, ka apcietinājums ir pamatoti piemērots. Tāpat tiesnesis papildināja, ka visus tālākos lēmumus, tostarp par drošības līdzekli, var pieņemt procesa virzītājs.

Gan pirms, gan pēc sēdes žurnālistiem Magoni neizdevās ieraudzīt. Tāpat pēc sēdes arī Magoņa aizstāvji pie žurnālistiem neiznāca.

Līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt, vēsta laikraksts Postimees.

Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Bēgšanas mēģinājums beidzies pēc vairākiem kilometriem, kur notikuši ceļa remontdarbi un bēgļu automašīnai nācies samazināt ātrumu.

Magoni aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Iepriekš viens no Magoņa advokātiem Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau pēc aizturēšanas, kad tiesa lēma par Magoņa apcietināšanu, aizstāvji ierosināja Magonim piemērot drošības naudu 200 000 eiro apmērā. Toreiz tiesa šādam ierosinājumam nepiekrita, un Magonim tika noteikts apcietinājums. Nesen aizstāvji vērsās ar šādu ierosinājumu pie KNAB izmeklētāja, taču lūgums tika noraidīts. Advokāti iesnieguši sūdzību lietu uzraugošajam prokuroram, taču atbilde pagaidām nav saņemta. Rozenbergs gan norādīja, ka iepriekšminētais drošības naudas apmērs ir minēts arī aizstāvju ierosinājumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par turpmāku apcietinājuma atcelšanu.

Starp kukuļņemšanā aizdomās turēto līdzšinējo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski kā starp privātpersonām noticis darījums kāda trešā uzņēmuma interesēs, taču tas nav saistīts ar dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest, apgalvoja advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš Osinovskim sniedz juridisku palīdzību.

«Mana kā jurista viedoklis ir, ka trešās personas - kāda uzņēmuma - interesēs ir noticis darījums starp divām fiziskām personām - Latvijas pilsoni Magoni un Igaunijas pilsoni Osinovski. Šis darījums nav saistīts ar dīzeļlokomotīvēm, un tas nebija Skinest interesēs,» norādīja Vārpiņš, kurš uzņēmuma nosaukumu un darījuma summu atturējās minēt.

Advokāts ir parakstījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par informācijas neizpaušanu, tāpēc atturējās atklāt, kāds statuss Magoņa lietā ir piemērots Osinovskim, kā arī to, vai KNAB izmeklētāji ir pratinājuši igauņu uzņēmēju. Tāpat viņš nekomentēja Igaunijas mediju ziņas, ka iespējamā kukuļa nodošana Magonim varētu būt notikusi Pērnavā, kur viņš ticies ar Osinovski.

Šodien uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) akcionārs no amata atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Kā valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs iecelts LDz valdes loceklis, viceprezidents Aivars Strakšas, šodien žurnālistus informēja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa skaidroja, ka Magonis atcelts, jo nevar pildīt savus pienākumus. Valde tālāk strādāšot trīs valdes locekļu sastāvā, un tās darbs nav traucēts. Valde esot vairākumā un neesot problēmu uzņēmumu pārvaldīt.

Gan Innusa, gan Strakšas norādīja, ka Magoņa aizturēšana viņiem ir pārsteigums un neko tādu viņi nav gaidījuši. Uz LETA jautājumu, vai nav aizturēts vēl kāds LDz vai SM pārstāvis, Innusa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka visi darbinieki ir darbā, izņemot tie, kuri ir atvaļinājumā.

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.

«Par to, ka Osinovska nauda ir legāli iegūta, man nav ne mazāko šaubu. Mūsu pārliecība ir, ka šeit nav kriminālpārkāpuma. Ja KNAB tādu saskatīs, mēs attiecīgi tieksimies pierādīt, ka tomēr nav. Jo viena lieta, kā tas izskatās ārēji, bet jāsaprot, ka ne jebkura nauda ir kukulis un ne jebkura nauda, kas nonāk amatpersonas rokās, par tādu vērtējama, jo tikpat labi var būt arī citi pamatojumi naudas nodošanai,» intervijā laikrakstam Diena saka zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Fragments no intervijas

Jūs sniedzat juridisko palīdzību Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim, kura uzvārds izskanējis saistībā ar bijušā valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanu. Tika vēstīts, ka notikusi kukuļdošana, kukuļņemšana.

Es tā nevērtēju. Nezinu, no kurienes un kāpēc radušies attiecīgie paziņojumi. Te ir bijis darījums starp divām personām – Latvijas pilsoni Magoni un Igaunijas pilsoni Osinovski. Par to, ka Osinovska nauda ir legāli iegūta, man nav ne mazāko šaubu. Mūsu pārliecība ir, ka šeit nav kriminālpārkāpuma. Ja KNAB tādu saskatīs, mēs attiecīgi tieksimies pierādīt, ka tomēr nav. Jo viena lieta, kā tas izskatās ārēji, bet jāsaprot, ka ne jebkura nauda ir kukulis un ne jebkura nauda, kas nonāk amatpersonas rokās, par tādu vērtējama, jo tikpat labi var būt arī citi pamatojumi naudas nodošanai. Otrkārt, ļoti svarīga ir katras personas subjektīvā vēlme – vai tā ir bijusi panākt ko nelikumīgu vai rīkoties likumu ietvaros. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka izmeklēšana KNAB tikai sākta, tā nav pabeigta.

Limbažu rajona tiesa šodien atcēla Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušajam vadītajam Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Tāpat pēc aizstāvības lūguma tika samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.

Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.

Ģenerālprokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukuļa došana savukārt tiek inkriminēta Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūra paziņojumā presei kā jau ierasts uzvārdus nemin, taču norāda, ka vakar un šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore sākusi kriminālvajāšanu pret divām personām, pieņemot lēmumus par valsts amatpersonas un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības.

Pret valsts amatpersonu sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

Pret privātpersonu šodien sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā došanu amatpersonai par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs - septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, kad pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanas LDz atteikts kredīts 14 lokomotīvju modernizācijai, kas izmaksātu līdz 56 miljoniem eiro, šodien žurnālistus informēja LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam ir aktuāli kopā ar Čehijas sadarbības partneriem modernizēt lokomotīves, kuras pēc remonta būšot gandrīz kā jaunas. Tomēr šim mērķim īsi pēc Magoņa aizturēšanas esot atteikts kredīts. Aģentūrai LETA Strakšas gan norādīja, ka projekts tiks īstenots un jau drīzumā tiks atrasts alternatīvs finansējums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma Magoni atbrīvot pret 400 000 eiro lielo drošības naudu. 12.oktobrī Magonis cietumu varēja pamest, jo, pēc advokātu teiktā, Magoņa sieva šo naudas summu aizņēmās no vairākām personām.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Aizvadītās nedēļas sākumā finanšu tirgos joprojām valdīja riskam pozitīvas tendences – akciju tirgi turpināja kāpumu, procentu likmes bija stabilas, nafta joprojām tirgojās ļoti šaurā koridorā starp 55 un 56 ASV dolāriem par barelu, norāda AS Norvik Banka Dīlinga nodaļas vadītājs Pēteris Strazdiņš.

.

Tā rezultātā arī ar pārējiem aktīvu tirgiem korelējošās valūtas kā Krievijas rublis, Turcijas Lira un līdzīgas nedēļu sāka pozitīvi, kāpjot pret USD un EUR. Nedēļas otrajā pusē situācija mainījās un tirgus kopš ceturtdienas ir pārņēmis neliels pesimisma vilnis, akciju tirgi koriģējas zemāk, procentu likmes krīt, un arī dolārs pret risk-sensitīvajām valūtām ievērojami atguvies. Kopējai situācijai nepalīdz arī runas par potenciālo procentu likmju celšanu ASV, vai Eirozonas politiskajiem riskiem, par kuriem tuvojoties vēlēšanām svarīgās Eiropas valstīs atkal satraucas tirgus dalībnieki.

Tā rezultātā, piemēram, Krievijas rublis kopš trešdienas maksimumiem ap 56.50 rubļu par vienu dolāru zaudējis ap 2.5% un tirgojas ap 58 RUB atzīmi par vienu dolāru. Rubļa kritumam palīdzējuši arī amatpersonu izteikumi par pārāk stipra rubļa kursa nevēlamību, šī tēma apspriesta arī ekonomikas ministra un prezidenta Putina tikšanās reizē. Tāpat, tradicionāli šādos apstākļos kāpusi Japānas jena – USDJPY piektdien atrodas pie 112.60 jenu par dolāru atzīmes, lai gan trešdien dolārs maksāja ap 115 jenas. Jāpiezīmē, ka valūtas tirgi pēdējās pāris nedēļas tirgojušies uz ļoti liela optimisma viļņa, tādēļ korekcija šķiet tikai loģiska, bet pagaidām nav pamata runāt par nopietnu tendenci pret riskantiem aktīviem.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail «varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu».

Komentārā, kuru publicējis portāls Delfi.lt, Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.

«Taču, lūdzot piešķirt līdz 85% no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, mums skaidri jāapzinās, ka šo līdzekļu izmantojuma caurskatāmībai tiks pievērsta nepieredzēti liela uzmanība. Procedūru pārkāpumi vai pat mazākā ēna var pamudināt ES institūcijas novirzīt līdzekļus tām valstīm, kurām jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā un kuras neraisa aizdomas attiecībā uz projektu caurskatāmību,» raksta Sutkus.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Tuvākajā laikā amatu zaudēs ilgstošais Latvijas Dzelzceļa (LDz) meitas kompānijas LDz Cargo vadītājs Guntis Mačs, un par jauno uzņēmuma vadītāju varētu kļūt līdzšinējais uzņēmuma Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze, vēsta portāls diena.lv.

To, ka viņu grasās atlaist no darba Mačs apstiprināja šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma. Kā iemeslu viņš minēja, ka «šeit ir kārtējais stāsts par savējiem un svešajiem».

Kā Dienai ziņo droši avoti, tad pārmaiņas varētu būt saistītas ar Ldz Cargo vadības kūtro vēlmi pielāgoties jaunai tirgus situācijai un jauniem tirgiem.

Uzņēmumam tiek pārmests, ka tas pārāk lielu uzsvaru liek uz zemas vērtības kravas pārvadājumiem, piemēram, akmeņoglēm un naftas produktiem. Tieši atvērtība jauniem kravas veidiem sniegtu vismaz daļēju mierinājumu, jo arvien biežāk izskan bažas par iespējamu tranzītkravu samazinājumu no Krievijas.

Korupcijā apsūdzēto AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turinās skatīt jūlija nogalē.

Prokurore tiesu debatēs lūgusi piespriest katram četrus gadus cietumā, iepriekš vēstīja LETA. Tāpat lūgts Magonim piespriest daļēju mantas konfiskāciju, bet Osinovskim - liegumu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos uz trīs gadiem. Prokuratūra arī lūgusi atzīt 499 500 eiro, kas tika atrasti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno turpināt skatīt 29.jūlijā un 31.jūlijā, uzklausot advokātu aizstāvības runas, aģentūra LETA uzzināja tiesā.Pēc tam plānots, ka tiesas sēdes notiks 18.septembrī un 19.septembrī ar replikām un apsūdzētie teiks pēdējo vārdu.

Vienlaikus tiesa informējusi, ka tiesas kolēģijai bija iespēja turpināt lietu skatīt ātrāk - 3.un 5.jūnijā, bet Osinovska un Magoņa aizstāvju noslodzes dēļ, par ko bija veikts ieraksts Tiesu informācijas sistēmas Tiesas sēžu kalendārā, šajās dienās lietas izskatīšanu turpināt nebija iespējams.

Bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllietu izskatījušo tiesnesi Kārli Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās, liecina Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iesniegtie dokumenti.

Sēdē netika sniegta papildus informācija par tiesneša lēmumu pamest amatu.

Vidzemes rajona tiesas pārstāve Nataļja Grehova pavēstīja, ka Jansona iesniegumā par atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās nav norādīti šāda lūguma iemesli. Tiesnesis Jansons nevēloties publiski paust savu argumentāciju.

Jau vēstīts, ka Jansons ir tiesnesis Vidzemes rajona tiesā Limbažos, kas pērn attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tiesa uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tagad lietu skata Rīgas apgabaltiesa.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu šajā lietā un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par kukuļa lielā apmērā − aptuveni 500 tūkstošu eiro pieņemšanu, informē KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka valsts amatpersona pieņēma kukuli no privātpersonas saistībā ar LDz meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības LDz valdes priekšsēdētāju par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu (Krimināllikuma (KL) 320.panta trešā daļa), bet privātpersonu par kukuļa došanu valsts amatpersonai par lēmuma pieņemšanu uzņēmuma interesēs (KL 323.panta otrā daļa).

Tā kā izmeklēšanas laikā konstatēts, ka kukuļdošana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs, šī kriminālprocesa ietvaros tika uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ievēlējusi jaunu padomi, par tās priekšsēdētāju ieceļot Anastasiju Udalovu, aģentūru LETA informēja DLRR pārstāvji.

Par jaunās padomes locekļiem ievēlēti Udalova, Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodjko. Padome no sava vidus par tās priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlējusi Udalovu.

Udalova, Plotņikovs, Jakovļevs un Prihodjko strādāja arī iepriekšējā uzņēmuma padomē.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Romans Zaharovs jaunajā padomē nav ievēlēts.

Jaunās padomes uzdevums ir uzraudzīt un nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, paplašinot klātbūtni esošajos un attīstot jaunus tirgus. kā arī piedāvājumu. Tāpat padomes uzdevums būs uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana un paaugstināšana.

Udalova informēja, ka 2019.gadā DLRR strādāja ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, eksportam veidojot 94% no kopapjoma. "Pagājušajā gadā, par spīti milzīgajiem pandēmijas izaicinājumiem, uzņēmums saglabāja apgrozījuma apjomus, joprojām nodarbinot vairāk nekā 660 darbiniekus. Mērķis šajā gadā ir sasniegto noturēt un uzsākt ilgtermiņa attīstības plānošanu, koncentrējoties uz jauniem tirgiem, jaunu produkciju, lielāku stabilitāti," pauda Udalova

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.